Eiropas Savienība (ES) gatavojas ieviest plašu pasākumu kopumu, lai stiprinātu Eiropas spēju ātri pārvietot militāros spēkus un aprīkojumu krīzes situācijās. Šie plāni ir daļa no ES aizsardzības spēju stiprināšanas, reaģējot uz pieaugošajiem drošības riskiem un izaicinājumiem tās austrumos. Militārās mobilitātes pakete aptver gan jaunu tiesisko sistēmu, gan lielus infrastruktūras ieguldījumus, kuru mērķis ir panākt daudz ātrāku un koordinētāku militāro mobilitāti reģionā.
Eiropas Komisija gatavojas mazināt birokrātiskos šķēršļus un ieguldīt līdzekļus, lai Eiropā būtu iespējams daudz ātrāk pārvietot karavīrus, ieročus, munīciju un degvielu. To paredz jaunais Militārās mobilitātes paziņojums, kas tiks atklāts kopā ar likumdošanas priekšlikumu.
Dokumentā uzsvērts, ka militārā mobilitāte ir izšķiroša, lai Eiropa spētu atturēt Krieviju un reaģēt uz krīzēm. Šobrīd militārā pārvietošanās ir apgrūtināta - daudzu valstu noteikumi atšķiras, valda sadrumstalotība un dažviet militārā aprīkojuma ievešanai vai izvešanai nepieciešamas pat 45 dienas, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas.
Lai to mainītu, ES plāno izveidot EMERS jeb Eiropas militārās mobilitātes pastiprinātās reaģēšanas sistēmu. Tā ļautu ārkārtas situācijās uz laiku apturēt ierastos transporta noteikumus, dotu militārajiem spēkiem prioritāti uz ceļiem un ostās, kā arī paātrinātu muitas procedūras. EMERS darbība varētu ilgt līdz vienam gadam, un aktivizāciju apstiprinātu ES Padome 48 stundu laikā.
Plānots, ka tiks iecelti valstu militārās mobilitātes koordinatori, kas darbosies kā vienoti kontaktpunkti visiem militārās pārvietošanās jautājumiem, sākot no atļauju izsniegšanas un paziņojumiem līdz reaģēšanai krīzes situācijās. Paralēli tam tiks izveidota arī Militārās Mobilitātes transporta grupa, kurā būs pārstāvētas dalībvalstu atbildīgās iestādes, Eiropas Aizsardzības aģentūra un Eiropas Ārējās darbības dienests.
Šīs grupas uzdevums būs koordinēt EMERS īstenošanu, uzraudzīt praktiskos pārvietošanās procesus un nodrošināt, ka militāro vienību kustība notiek pēc vienotiem noteikumiem visā ES. Tā kalpos arī kā foruma vieta problēmu identificēšanai un ātrai risinājumu pieņemšanai situācijās, kad nepieciešama tūlītēja rīcība.
Svarīga daļa no plāna ir transporta infrastruktūras modernizācija. Eiropas Savienība identificēs aptuveni 500 kritiskus infrastruktūras punktus - tiltus, tuneļus, ostas un dzelzceļa posmus, kuru tehniskais stāvoklis vai transporta kustības kapacitāte šobrīd nav pietiekama smagās militārās tehnikas pārvietošanai. Tāpat tiks stiprināta transporta savienojamība ar Ukrainu, kuras nodrošināšanai varētu būt nepieciešami līdz pat 100 miljardiem eiro.
Nākamajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, kas stāsies spēkā 2027. gadā, Eiropas Komisija ir ierosinājusi militārās mobilitātes projektiem piešķirt 17,7 miljardus eiro. Tas nozīmē būtisku finansējuma pieaugumu - aptuveni desmitkārtīgu salīdzinājumā ar 1,7 miljardiem eiro, kas militārajai mobilitātei paredzēti pašreizējā budžeta periodā.
Papildu pasākumi ietver plānotas izmaiņas dzelzceļa un aviācijas regulējumā, digitālas militārās pārvietošanās atļauju sistēmas ieviešanu un divējāda pielietojuma infrastruktūras attīstību. Tāpat paredzēts stiprināt transporta sistēmu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un sabotāžas riskiem, ņemot vērā arī nesenos incidentus, tostarp sprādzienu uz Polijas dzelzceļa līnijas, ko valdība klasificējusi kā sabotāžu.
Militārās mobilitātes pakete oficiāli tiks prezentēta 2025. gada 19. novembrī Briselē, un Eiropas Komisija to plāno publiskot kopā ar attiecīgo likumdošanas priekšlikumu.
