Ceturtdien, 12. martā, Saeimā tika skatīts Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums, kura ietvaros aizsardzības ministrs Andris Sprūds atskatījās uz 2025. gadā aizsardzības nozarē paveikto. Ziņojumā izcelta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība, valsts aizsardzības dienesta paplašināšana, militārās industrijas attīstība un konsekvents Latvijas atbalsts Ukrainai.
2025. gadā būtiski attīstītas Nacionālo bruņoto spēku spējas, pilnveidojot un uzturot atbilstošu kaujas gatavību. Pērn noslēgti spēju attīstības līgumi par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu “RBS 70 NG” un distances mīnēšanas sistēmu “Skorpion 2” iegādi. Tāpat parakstīti līgumi arī ar Spānijas uzņēmumu “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” par kopumā 84 kājnieku kaujas mašīnu “ASCOD” speciāli Latvijai izstrādātās kājnieku kaujas mašīnas “ASCOD Hunter” piegādi.
Nozīmīgs solis ir arī Autonomo sistēmu kompetences centra izveide, kas paātrinās gaisa, jūras un sauszemes dronu ieviešanu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī palīdzēs attīstīt starptautisko sadarbību un kopīgus projektus. Pērn noslēgti četri pētniecības un izstrādes līgumi bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai. Veiksmīgas izstrādes un testu rezultātā noslēgts testa partijas iegādes līgums par pārtvērējdronu iegādi.
Vienlaikus strauji turpinās militārā poligona “Sēlija” attīstība – pabeigta pirmā kārta, atklājot poligona kaujas šaušanas mācību zonu un uzsākts apjomīgs publiskās un privātās partnerības projekts infrastruktūras izveidei. Pērn parakstīts saprašanās memorands ar Vācijas militārās industrijas uzņēmumu “Dynamit Nobel Defence GmbH” par specializētu prettanku mīnu un to būtisku sastāvdaļu ražotnes izveidi Latvijā. Bet ar Vācijas aizsardzības industrijas vadošo uzņēmumu “Rheinmetall AG” parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā. Tāpat uzsākta artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes jeb projekta ROLLO būvniecība.
Aizvadītajā gadā būtiski stiprināta arī sabiedrības iesaiste valsts aizsardzībā, 962 pilsoņiem uzsākot 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu. Vienlaikus visās Latvijas vidusskolās ieviesta valsts aizsardzības mācība, veicinot jauniešu izpratni par drošības jautājumiem un pilsonisko atbildību. Tāpat pērn tika pieņemts lēmums par Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas izveidi un jau šī gada septembrī plānota pirmā kursa uzņemšana.
Valsts un sabiedrības gatavību krīzes situācijām apliecināja vērienīgās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, kurās piedalījās vairāk nekā 12 000 karavīru un zemessargu. Tāpat stiprināta kiberdrošība – 2024. gadā izveidotais Nacionālās kiberdrošības centrs izstrādājis vadlīnijas iestāžu vadītājiem kiberdrošības uzlabošanai, kā arī vairākās iniciatīvās pievērsis uzmanību jauniešu zināšanām un prasmēm kiberdrošības jomā.
Latvija turpināja aktīvi iesaistīties starptautiskās drošības stiprināšanā, sniedzot militāru atbalstu Ukrainai 0.25% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā arī kopā ar Apvienoto Karalisti uzņemoties starptautiskās Dronu koalīcijas vadību. Turpināta cieša sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, stiprinot sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā. Kanādas vadītā NATO daudznacionālā brigāde Latvijā turpina paplašināties, savukārt Kanāda pieņēmusi lēmumu pagarināt savu bruņoto spēku uzturēšanās mandātu Latvijā līdz 2029. gadam.
Nozares attīstību nodrošina strauji augošais finansējums. 2025. gadā aizsardzības budžets sasniedza 3.75% no IKP, 2026. tas ir plānots 4.91% apmērā, bet 2027. gadā mērķis ir sasniegt 5% no IKP. Lai nodrošinātu lielāku elastību stratēģiski svarīgu projektu īstenošanā, valdība apstiprinājusi arī jaunu finanšu instrumentu – Valsts aizsardzības un drošības fondu. Tas sniedz papildu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, vietējai aizsardzības industrijai un civilās aizsardzības stiprināšanai.
