Šodien, 29. janvārī, Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuru ietvaros Ārlietu ministre Baiba Braže deputātus iepazīstināja ar Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu par paveikto un turpmākajiem Latvijas ārpolitikas virzieniem. Debates kalpoja kā platforma plašai viedokļu apmaiņai, kurā deputāti ne tikai vērtēja līdzšinējo ārpolitikas kursu, bet arī iezīmēja savas prioritātes un redzējumu par Latvijas rīcību starptautiskajā arēnā. Ar savu uzrunu uzstājās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Uzrunas sākumā ministrs norādīja, ka šī viņam ir jau trešā reize aizsardzības ministra amatā, uzstājoties Saeimas tribīnē ārpolitikas debašu ietvaros, un šo gadu laikā drošības situācija pasaulē ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka. Viņš akcentēja, ka nenoteiktība ir kļuvusi par ikdienu, un tā īpaši smagi skar tieši mazās valstis.
Ministrs atgādināja, ka vēsture rāda - krīzes brīžos Latvija ir spējusi pieņemt stratēģiski pareizus lēmumus un stiprināt savu vietu starptautiskajā telpā. Viņš norādīja, ka arī šodien ir jādomā ne tikai par draudiem, bet arī par to, kā tos pārvērst iespējās. Andris Sprūds savā runā strukturēja Latvijas rīcību trīs galvenajos virzienos: starptautisko tiesību aizstāvībā, Eiropas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī mērķtiecīgas aizsardzības specializācijas attīstībā. Runājot par starptautiskajām tiesībām, ministrs uzsvēra, ka Latvijai tas nav teorētisks jautājums, bet vēsturiski izdzīvots princips.
Šajā kontekstā viņš īpaši uzsvēra atbalstu Ukrainai, norādot, ka šī kara iznākums ietekmēs ne tikai vienas valsts, bet visas Eiropas drošību. “Ukraina šodien aizstāv ne tikai sevi. Tas, kā šis karš beigsies, noteiks to, kādā pasaules kārtībā mēs visi dzīvosim. Ja agresija atmaksāsies, tas būs signāls arī citiem. Tāpēc mūsu atbalsts Ukrainai nav tikai solidaritātes jautājums, tas ir arī mūsu pašu drošības jautājums,” sacīja ministrs. Ministrs akcentēja arī Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, uzsverot, ka tas ir liels diplomātisks panākums, bet vienlaikus arī smags pienākums.
“Jāatzīst godīgi - ANO vairs nav tā organizācija, kāda tā bija brīdī, kad mēs pieteicām savu kandidatūru. Šodien tā daudzējādā ziņā ir kļuvusi par diplomātijas kaujas lauku. Taču tas nemazina tās nozīmi - tieši pretēji, tas tikai palielina mūsu atbildību būt tur klātesošiem un aizstāvēt savas vērtības,” sacīja Sprūds.
Vienlaikus Sprūds uzsvēra, ka ar diplomātiju vien nepietiek. “Vēsture mums māca, ka pasaules kārtība, kas balstās tikai normās, bez reāla spēka, nav ilgtspējīga. Taisnībai ir jābūt, bet ar to nepietiek. Ir jābūt arī spējai šo taisnību aizstāvēt. Tieši tāpēc drošība un aizsardzība ir mūsu ārpolitikas neatņemama sastāvdaļa,” uzsvēra ministrs.
Runājot par NATO, viņš uzsvēra alianses centrālo lomu Latvijas drošībā un ASV nozīmi transatlantiskajā telpā. “Esmu pārliecināts, ka karavīrs no Bostonas stāvēs plecu pie pleca ar karavīru no Barselonas un karavīru no Bauskas, lai aizstāvētu vienu NATO. Tas nav tikai skaists sauklis - tā ir praktiska solidaritāte, ko mēs redzam gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Sabiedroto klātbūtne šeit ir skaidrs signāls. Un šis signāls ir jāsaglabā un jāstiprina,” sacīja Sprūds.
Vienlaikus Sprūds uzsvēra, ka Eiropai ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu drošību un lomu starptautiskajā sistēmā. Viņš norādīja, ka Eiropa vairs nevar atļauties būt tikai drošības patērētāja, bet tai ir jākļūst par aktīvu drošības veidotāju, kas spēj uzņemties gan politisku, gan militāru smagumu. Ministrs aicināja nenovērtēt par zemu ne Eiropas, ne arī Latvijas potenciālu, uzsverot, ka tieši ambīciju trūkums, nevis iespēju trūkums visbiežāk kļūst par bremzējošu faktoru.
Pārejot pie Latvijas praktiskās rīcības, Sprūds norādīja, ka Latvija pēdējos gados konsekventi izvēlas politiku, kur deklarācijas tiek balstītas reālos lēmumos un finansējumā. Viņš uzsvēra, ka aizsardzības spēju stiprināšana nav īstermiņa reakcija uz krīzi, bet gan ilgtermiņa stratēģiska izvēle, kas ietver gan bruņojuma iegādi, gan infrastruktūras attīstību, gan sabiedroto integrāciju Latvijas aizsardzības plānos. “Četrpadsmit nācijas, kas kopā veido brigādi, vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, kas ik dienu trenējas, lai vajadzības gadījumā cīnītos. Tā ir praktiska solidaritāte, nevis politiska frāze,” uzsvēra Sprūds.
Ministrs pievērsās arī Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai, uzsverot, ka mūsdienu drošības politika vairs nav iedomājama bez tehnoloģiskās suverenitātes un spējas pašiem radīt kritiski svarīgas sistēmas. Viņš akcentēja, ka dronu un autonomo sistēmu joma Latvijai nav nejauša niša, bet apzināti izvēlēta specializācija, kurā iespējams gan stiprināt drošību, gan celt valsts ekonomisko un tehnoloģisko kapacitāti.
Noslēdzot uzrunu, Sprūds uzsvēra, ka pašreizējais laikmets ir nopietns pārbaudījums ne tikai drošības politikai, bet arī politiskajai gribai un sabiedrības noturībai. Viņš norādīja, ka vēsture atkārtoti rāda - izšķirošajos brīžos izšķiroša nozīme ir ne tikai resursiem, bet arī gribai tos izmantot.
“Mēs būsim tik stipri, cik ir mūsu griba,” uzsvēra Sprūds. Viņš sacīja, ka šī griba Latvijai ir jau šodien, un ne tikai - Latvija jau tagad ir stipra, taču var būt vēl stiprāka, sargājot to kopā.
