Eksperti: Latvijai jākļūst par līderi visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitātē

Nozares politika
Sargs.lv
Ekspertu diskusija par visaptverošo valsts aizsardzību Vidzemes Augstskolā
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Daudzās valstīs pēc Aukstā kara noslēguma aizsardības izdevumu samazināšana noveda pie labi attīstītu un funkcionējošu totālo valsts aizsardzības sistēmu sairuma un šo sistēmu izveides zināšanu zaudēšanas. Tāpēc pašreizējos draudu apstākļos Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir jābūt par līderiem visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu attīstībā un ieviešanā. Tā trešdien pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) , Nacionālās Aizsardzības akadēmijas, Vidzemes augstskolas un sabiedrības eksperti NBS un Vidzemes augstskolas kopīgi rīkotajā diskusijā par visaptverošo valsts aizsardzību un tās nozīmi Latvijas drošībā.

Diskusijā piedalījās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un Stratēģiskās pētniecības centra direktors doktors Toms Rostoks, kā arī zemessardze un arhitekte Marija Katrīna Dambe un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktors Juris Mūrnieks.

Diskusijas laikā eksperti sniedza savu skatījumu uz visaptverošo valsts aizsardzību un tās uzlabošanā iekļaujamajiem elementiem.

Image
NBS rīkotā diskusija par visaptverošās valsts aizsardzību Valmierā Vidzemes Augstskolā
Foto: NBS rīkotā diskusija par visaptverošās valsts aizsardzību Valmierā Vidzemes Augstskolā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Diskusiju laikā J. Mūrnieks atzina, ka vēsturiski Latvijā sabiedrības attieksme pret dienestu ir bijusi pretrunīga. Vēsturiski tas saistījās ar dienestu un kalpošanu svešas valsts un varas armijai, tālab cilvēki daudzējādā ziņā centās izvairīties no dienesta, savukārt pēc neatkarības atgūšanas un vēlākās pievienošanās NATO un tās 5. panta garantijas radīja atslābumu Latvijas sabiedrībā un pārlieku lielu paļaušanos uz sabiedroto aizsardzību, atstājot novārtā pašu pienākumus drošības uzturēšanai.

Kā norādīja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktors, liela loma visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā ir patriotiskā audzināšana, liekot jauniešiem apzināties, ka Latvijas drošība zināmā mērā ir viņu pašu atbildība un pienākums to nodrošināt, tostarp pildot valsts aizsardzības dienestu nevis dienesta kompensācijas, sociālo labumu, tostarp bezmaksas augstākās izglītības dēļ, bet gan, lai iegūtu prasmes aizstāvēt valsti.

Image
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktors Juris Mūrnieks / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktors Juris Mūrnieks / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

 

“Izraēlā, piemēram publika līksmo pie Raudu mūra, uzgavilējot tiem jaunajiem karavīriem, kuri ir noslēguši savas apmācības pirmo posmu un dodas dienēt tālāk. Šādi sabiedrības līdzi jušanas pasākumi būtu jāveido arī Latvijā, kas nebūtu tikai uz Pasaules hokeja vai Eiropas Basketbola čempionātiem, vai Valsts svētkiem novembra mēnesī. Tiem jābūt pastāvīgiem. Patriotismam jābūt pastāvīgam,” sacīja J.Mūrnieks.

Viņam piekrita arī doktors T. Rostoks, kurš norādīja, ka ikvienas valsts aizsardzība izriet no citu valstu agresijas. Turklāt pēdējo gadu pilna mēroga Krievijas sāktais iebrukums Ukrainā mainījis ne tikai daudzu valstu pieeju to aizsardzībai, bet arī sabiedrības izpratni un cilvēku dzīves, liekot apjaust, ka sabiedrībām jāmobilizējas un kaut kas jādara valstu labā.

Image
NAA DSPC direktors doktors Toms Rostoks / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: NAA DSPC direktors doktors Toms Rostoks / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Tomēr karš Ukrainā atklājis jaunas lietas par kopīgajiem ienaidniekiem, kas jāņem vērā plānojot Latvijas un citu Eiropas valstu aizsardzību.

“Karš Ukrainā atklājis, ka mums ir darīšana ar pret zaudējumiem nejūtīgu pretinieku. Pat Krievijas priekšgājēja PSRS bija jūtīgāka pret savu karavīru zaudējumiem. Šobrīd Krievija kaujas laikos Ukrainā ir UA ir zaudējusi vairāk karavīru nekā PSRS tās pēdējā karā Afganistānā. Tas liek apzināties, ka mums ir darīšana ar pretinieku, kas gatavs paciest jebkuras šķietami neiedomājamas sāpes, lai sasniegtu mērķi,” brīdināja doktors T. Rostoks, piebilstot, ka, lai arī zaudējumu sāpes ir nācies pārciest upura valstij Ukrainai, tās sabiedrība ir sapratusi, ka tikai saliedēšanās kopīgai cīņai pret ienaidnieku spēj glābt gan valsti, gan tajā mītošos cilvēkus.

NAA pētnieks norādīja – visaptverošās jeb totālās valsts aizsardzības koncepts nav jauns. Tas ir pastāvējis cauri Aukstajam karam, taču kopš tā beigām darbs pie šīm sistēmām nav mērķtiecīgi turpināt. Kā piemēru T. Rostoks minēja Zviedrijas un Šveices totālās valsts aizsardzības sistēmas, kas Aukstā kara gados bija labi izveidotas un efektīvi funkcionēja, taču tagad šīs zināšanas ir zaudētas, jo kā plānotāju, tā sabiedrības līmenī pēc 1991. gada pie tām netika strādāts un sabiedrība tajā netika iesaistīta.

Image
Foto: NBS rīkotā diskusija par visaptverošās valsts aizsardzību Valmierā Vidzemes Augstskolā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: NBS rīkotā diskusija par visaptverošās valsts aizsardzību Valmierā Vidzemes Augstskolā / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Šobrīd priekšgalā totālās aizsardzības sistēmā ir Somija. Arī Igaunijai ir ļoti labas iestrādes. Lai arī mazākā līmenī, tās ir labas Polijā. Tas pierāda tikai to, ka valstīs, kas ir frontes līnijā ar agresoru, tostarp Latvijai, jāveido sava veida etalnos šādām sistēmām. Turklāt savu valsti jābūt primāri gataviem aizstāvēt pašiem, jo ārējais apdraudējums būs primāri vērsts pret mums. Šajā ziņā arī mēs varam būt paraugs,” teica doktors T. Rostoks.

Vienlaikus pētnieks piebilda, ka par spīti draudiem, sabiedrības attieksme pret visaptverošas valsts aizsardzības būtību ir pretrunīga. Kā piemēru viņš minēja Izraēlu, kura atrodas pastāvīgu draudu ēnā kaimiņos esošo naidīgo arābu valstu dēļ. Izraēlas gadījumā sabiedrības iesaiste visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ļāva tai kļūt par reģionālu militāru lielvaru, kamēr Latvijas gadījumā sabiedrība uz aizsardzības izdevumiem aizvien raugās kā uz papildus nastu, tiešo Krievijas draudu un tās tuvuma dēļ.

"Izraēla šo draudu dēļ spēja attīstīt pašmāju militārās rūpniecības uzņēmumus, kas ir pasaulē atzīti. Tas liek aizdomāties arī mūsu sabiedrībai, jo dzīvošana šādos apstākļos var pavērt arī jaunas iespējas,” piebilda pētnieks.

Diskusijas dalībnieki arī aktualizēja jautājumu par valsts aizsardzības dienestu. Daļa no tiem norādīja – lai arī Krievijas draudi Latvijas drošībai bija acīmredzami 2014. gadā, pie lēmuma par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu politiķi nonāca vien pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arī pašreizējie iesaukšanas tempi, pretnostatot reālajām vajadzībām, nav augsti.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komadnieris pulkvedis Oskars Kudlis atzina, ka tas saistīts gan ar esošās infrastruktūras ierobežojumiem, gan nepietiekamo instruktoru skaitu, kam iespējams nodrošināt kvalitatīvu apmācību, iesauktos valsts aizsardzības dienesta karavīrus sagatavojot tādā pašā līmenī, kā NBS profesionālā dienesta karavīrus.

Image
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Dažkārt cilvēki mēdz jautāt – kāpēc mēs neņemam visus dienēt gribētājus? Mēs aizvien tam neesam pielāgoti. Pērn Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde uzņēma 450 valsts aizsardzības dienesta jauniešus. Šobrīd tieši tik lielam skaitam mēs varam nodrošināt kvalitatīvu apmācību un uzturēšanos. Vai mēs būtu gatavi uzņemt pārējos? Nē, jo tad dienesta laiks nebūs pilnvērtīgs. Tāpēc arī mums šī procesa ietvaros ir jāpakārtojas,” skaidroja pulkvedis O. Kudlis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lēmums – izveidot valsts aizsardzības dienestu, lai arī, iespējams vēlu, bija pareizs, jo laika periodā pirms 2014. gada personāla skaits samazinājās gan profesionālajā militārajā dienestā, gan Zemessardzē. Šobrīd tā ieviešana turpinās. Tāpat turpinās NBS kapacitātes palielināšana atbilstoši iesaukšanas plāniem.

Tikmēr zemessardze un arhitekte Marija Katrīna Dambe visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros daudz aktīvāk izmantot to cilvēku zināšanas un potenciālu, kas pievienojas dienestam brīvprātīgi, piemēram Zemessardzē. Viņasprāt, tā ir vieta, kurā pulcējas daudzu dažādu profesiju cilvēki kopīga mērķa – valsts aizsardzības vārdā. Šie cilvēki Zemessardzē gūto pazīšanos jau liek lietā arī ikdienā, piemēram, risinot biznesa jautājumus, taču par to jāaizdomājas arī aizsardzības politikas veidotājiem. Te, pēc arhitektes teiktā, atkal jāmācās no Ukrainas pieredzes.

Image
Zemessardze un arhitekte  Marija Katrīna Dambe / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Foto: Zemessardze un arhitekte Marija Katrīna Dambe / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Piemēram, Ukrainā militārajā dienestā iesauktie arhitekti strādā pie pilsētplānošanas, plānojot apbūvi atbilstoši valsts aizsardzības mērķiem, kas ietver ne tikai civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, bet arī lai būtiski ietekmētu pretinieka virzību. Ar to tur nodarbojas īpašas arhitektu vienības. Ja skatās uz Latviju, tad te arhitekti savu pienesumu varētu dot, piemēram palīdzot izbūvēt Austrumu robežu un tās infrastruktūru tā, lai tā būtu derīga ne tikai valsts militārajai aizsardzībai, bet arī būtu noderīga iedzīvotājiem, kas dzīvo pierobežā,” stāstīja M.Dambe.

Diskusijas laikā eksperti pauda uzskatu, ka turpmāko gadu laikā visaptverošā valsts aizsardzības sistēma ir attīstāma tālāk aizvien vairāk tajā iesaistot kā pašvaldības un uzņēmumus, tā arī vietējos iedzīvotājus, lai ikvienam sabiedrības loceklim būtu skaidri uzdevumi iespējamās krīzes apstākļos.

Jau vēstīts, ka trešdien, 23. aprīlī Valmierā Vidzemes augstskolā notika ekspertu diskusija par Visaptverošās valsts aizsardzības nozīmi Latvijas drošībā. Šāda diskusija ir Nacionālo bruņoto spēku iniciatīva, lai veicinātu sabiedrības izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību Vidzemes reģionā.

Dalies ar šo ziņu