Saeimas Ārlietu komisija trešdien pirms galīgā lasījuma atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Likumprojektu skata steidzamības kārtā, līdz ar to tas parlamentā tas tiek skatīts divos lasījumos.
Likumprojektam bija iesniegti pāris tehniska rakstura priekšlikumi. Juridiskais birojs aicināja izvērtēt nepieciešamību likumā noteikt izstāšanās dokumenta saturu. Juristu ieskatā, būtu labāk, ja tas būtu iekļauts likuma pielikumā. Pielikums netiek uzskatīts kā mazāk saistošs, piebilda juristi.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis skaidroja, ka izstāšanās procedūra no Otavas konvecijas ir "specifiska un unikāla", jo dalībvalstīm ir jāsniedz paskaidrojums par izstāšanās iemesliem. Ministrijas ieskatā, tam būtu jābūt likumā, lai visiem ir skaidri un nepārprotami Latvijas izstāšanās iemesli.
Komisijas deputāti nolēma atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Tāpat komisija atbalstīja deputātes Irmas Kalniņas (JV) priekšlikumu, kas paredz koordinēt dokumentu iesniegšanu par izstāšanos no Otavas konvencijas ar Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijām.
Kā vēstīts, icerēts, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norādījusi Ārlietu ministrija (ĀM). Arī Somijas premjerministrs Petri Orpo ir paziņojis, ka Somija plāno izstāties no Otavas konvencijas.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, komentējot iespējamos nevadāmo pretkājinieku mīnu sagādes variantus, atzinis, ka pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Latvija tās varētu iegādāties no Polijas un Somijas vai arī komplektēt Latvijā.
