Krievija pēdējos mēnešos ir pastiprinājusi pret Eiropas valstīm vērstas tā dēvētās pelēkās zonas operācijas, tostarp diversijas, kiberuzbrukumus, spiegošanu un bezpilota lidaparātu provokācijas. Rietumvalstu amatpersonu vērtējumā Maskavas mērķis ir sēt bailes, šķelt NATO sabiedrotos un mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai laikā, kad Krievijas armijai nav izdevies panākt būtisku izrāvienu frontē, bet Ukrainas tālās darbības ieroči nodara arvien lielākus postījumus Krievijas militāro spēju uzturēšanai nepieciešamajai infrastruktūrai, vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”. Vienlaikus Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdinājis, ka Krievija nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai un turpmākie septiņi līdz astoņi mēneši var kļūt kritiski Ukrainas, Polijas un visa reģiona drošībai.
Uzbrukumi zem atklāta kara sliekšņa
“The Wall Street Journal” raksta, ka Eiropas varasiestādes pēdējo mēnešu laikā Krieviju saistījušas ar bezpilota lidaparātu ielaušanos NATO valstu gaisa telpā, diversijām, kiberuzbrukumiem un citām naidīgām darbībām. Tās tiek īstenotas zem atklāta militāra konflikta sliekšņa, apgrūtinot gan vainīgā nepārprotamu identificēšanu, gan sabiedroto vienotu atbildi.
Pelēkās zonas operāciju priekšrocība agresoram ir iespēja radīt kaitējumu un nedrošības sajūtu, vienlaikus noliedzot savu līdzdalību. Maskava var izmantot neskaidrību, kas rodas pēc katra incidenta, lai veicinātu savstarpējus pārmetumus, izplatītu dezinformāciju un sabiedrībā pastiprinātu šaubas par valsts institūciju spēju garantēt drošību.
Nīderlandes civilais un militārais izlūkdienests iepriekš brīdināja, ka ar Krievijas valsts struktūrām saistīti hakeri sistemātiski uzlauž internetam pieslēgtas novērošanas kameras. Īpašu uzmanību tie pievērš kamerām, kas atrodas militāro pārvadājumu maršrutu tuvumā, tādējādi iegūstot informāciju par Ukrainai paredzēto bruņojumu, tehniku un loģistikas kustību.
Ukrainas drošības centra “Sahaidačnij” apkopotā informācija liecina, ka ar Krieviju saistīto dokumentēto incidentu skaits ir strauji audzis – no aptuveni desmit gadījumiem visā 2024. gadā līdz aptuveni 15 incidentiem mēnesī kopš šā gada aprīļa.
Mērķis – bailes un politiskais spiediens
Lietuvas civilās izlūkošanas vadītājs Remigijs Bridikis laikrakstam norādījis, ka Krievija meklē iespējas samazināt NATO valstu atbalstu Ukrainai, vienlaikus cenšoties Eiropas sabiedrībās izplatīt paniku.
Maskavas aprēķins paredz radīt Eiropas iedzīvotājos priekšstatu, ka viņu personiskā drošība tiek apdraudēta tieši valdību īstenotās Ukrainas atbalsta politikas dēļ. Ja Eiropā nostiprinātos pārliecība, ka ieroču piegādes Ukrainai palielina Krievijas atriebības risku vai pārmērīgi iztukšo pašu valstu arsenālus, politiķiem kļūtu grūtāk saglabāt līdzšinējo palīdzības apjomu.
Šādas operācijas var kalpot arī iekšpolitiskās spriedzes pastiprināšanai pirms vietējām vai valsts mēroga vēlēšanām NATO dalībvalstīs. Kiberuzbrukumi, sabotāža, dezinformācija un grūti izskaidrojami incidenti ļauj Maskavai izmantot jau pastāvošās domstarpības un veicināt neuzticēšanos valdībām un sabiedroto kopīgajai drošības politikai.
Tomēr pagaidām nav pārliecinošu pierādījumu, ka šī stratēģija būtu sasniegusi iecerēto rezultātu. Tieši NATO austrumu flanga valstis, kuras visvairāk pakļautas Krievijas radītajiem apdraudējumiem, joprojām demonstrē vienu no stingrākajām nostājām par militārā atbalsta turpināšanu Ukrainai un pašu aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Pieaug viltus karoga provokāciju risks
Rietumvalstu amatpersonas pieļauj, ka Krievija konfrontāciju varētu saasināt vēl vairāk. Viens no iespējamiem scenārijiem ir sagūstītu Ukrainas bezpilota lidaparātu izmantošana provokācijās pret NATO valstīm, radot maldinošu iespaidu par Ukrainas atbildību.
Polijas un Baltijas valstu amatpersonas jau iepriekš brīdinājušas par iespēju, ka Krievija varētu sarīkot šādu viltus karoga operāciju, lai izraisītu apjukumu, saasinātu domstarpības starp sabiedrotajiem vai pārbaudītu NATO gatavību reaģēt uz situāciju, kurā uzbrucēja identitāte sākotnēji nav skaidri nosakāma.
Šādas provokācijas mērķis varētu būt nevis tūlītēja plaša militāra sadursme, bet gan NATO politiskās vienotības un lēmumu pieņemšanas mehānismu pārbaude. Pat salīdzinoši ierobežots incidents varētu radīt plašu informatīvo efektu un ļaut Krievijai apšaubīt alianses spēju aizsargāt tās austrumu flangu.
CIP direktors Maskavā nogādājis brīdinājumu
Par pieaugošajām bažām liecina arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Džona Retklifa iepriekš neizziņotā vizīte Maskavā. Saskaņā ar “Reuters” avotu sniegto informāciju Retklifs sarunās izvirzīja jautājumu par iespējamu Krievijas operāciju pret kādu NATO dalībvalsti, lai gan nav zināms, vai tas bija galvenais vizītes iemesls.
Kremlis apstiprināja, ka CIP direktors ticies ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Vladimirs Putins par notikušajām sarunām ticis informēts, taču pats tajās nav piedalījies.
Retklifa vizīte notika laikā, kad Rietumu izlūkdienesti pastiprināti vērtē iespēju, ka Maskava varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar ierobežotu militāru, kiberuzbrukuma vai hibrīdu operāciju.
Tusks: Turpmākie mēneši būs kritiski
Polijas premjerministrs Donalds Tusks 28. augustā, tiekoties ar pasākuma “Campus Polska Przyszłości” dalībniekiem Olštinā, paziņoja, ka Krievija “ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai”. Viņš uzsvēra, ka nākamie septiņi līdz astoņi mēneši būs kritiski Ukrainas, Polijas un visa reģiona drošībai.
Tusks apliecināja, ka Polija uztur pastāvīgus kontaktus ar CIP vadību, tādēļ informācija par Retklifa darbībām Varšavai nav bijusi pārsteigums. Vienlaikus Polijas premjerministrs norādīja, ka daļai drošības informācijas jāpaliek slepenai, taču sabiedrībai ir jāzina par būtiskākajiem apdraudējumiem.
Pēc Tuska teiktā, publiskajā telpā pēdējo nedēļu laikā parādījušies vairāki signāli par Krievijas gatavošanos saasināt situāciju gan karā pret Ukrainu, gan plašākā reģionā.
NATO amatpersona svētdien atzina, ka Krievija pastiprina hibrīdās darbības Eiropā, tomēr uzsvēra, ka alianse pašlaik nesaskata nenovēršamus tieša uzbrukuma draudus. NATO turpina uzraudzīt situāciju, stiprināt sabiedroto aizsardzību un atbalstīt Ukrainu.
Krievijas pelēkās zonas kampaņas galvenais mērķis nav gūt tūlītēju militāru uzvaru Eiropā. Tā ir ilgstoša sabiedrību nogurdināšanas un politisko lēmumu ietekmēšanas stratēģija, kuras uzdevums ir palielināt bailes, kavēt palīdzību Ukrainai un radīt šaubas par NATO vienotību. Līdz ar to Eiropas noturība būs atkarīga ne tikai no militārajām spējām, bet arī no kritiskās infrastruktūras aizsardzības, efektīvas pretizlūkošanas, informācijas pārbaudes un sabiedroto gatavības uz provokācijām atbildēt koordinēti.
