ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs (John Ratcliffe) otrdien mērojis nepieteiktu braucienu uz Maskavu, ziņo starptautiskie mediji un lidojumu izsekošanas dienesti. Šī retā un slepenā augstākā līmeņa tikšanās rada virkni jautājumu par ASV un Krievijas aizkulišu diplomātiju un iespējamajiem darba kārtības jautājumiem. Skaidrojam, kas līdz šim zināms par šo vizīti.
Lai gan nedz Vašingtona, nedz Maskava par vizīti iepriekš neziņoja, to ātri vien pamanīja aviācijas vērotāji un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) pētnieki. Atvērtās lidojumu izsekošanas vietnes "FlightRadar24" dati liecina, ka ASV Gaisa spēku stratēģiskā transportlidmašīna "Boeing C-17A Globemaster III" otrdienas rītā plkst. 08:50 pēc Latvijas laika izlidoja no Rīgas starptautiskās lidostas.
Unusual arrival in Moscow this morning 🇺🇸🇷🇺
— SkyBrief (@SkyDocQuest) August 25, 2026
A U.S. Air Force C-17A Globemaster III (07-7181, callsign RCH4555) touched down at Vnukovo Airport after flying in from Riga.
The heavy transport had left Joint Base Andrews near Washington two days earlier.
Multiple U.S. media… pic.twitter.com/LoDIqg91do
Aptuveni stundu vēlāk — plkst. 10:04 pēc Latvijas laika — milzīgā ASV militārā lidmašīna jau nosēdās Maskavas Vnukovo starptautiskajā lidostā, ko apstiprināja arī vietējo iedzīvotāju nofilmētie un sociālajos tīklos publicētie video kadri. Vēlāk Maskavas ielās tika pamanīta arī diplomātiskā auto kolonna ar valsts numurzīmēm, kas vizuāli atbilda ASV vēstniecībai vai diplomātiskajam korpusam. Pēc vairākām stundām aiz slēgtām durvīm lidmašīna tajā pašā dienā atstāja Krievijas galvaspilsētu un atgriezās Rīgā nedaudz pirms plkst. 20:00 pēc Latvijas laika, no kurienes devās tālāk uz ASV.
Kā ziņo ASV medijs "CBS News", atsaucoties uz augsta līmeņa Ukrainas amatpersonām, ASV puse pirms brauciena bija brīdinājusi Kijivu par plānoto augsta līmeņa delegācijas braucienu uz Maskavu. Vašingtona lūdza Ukrainas spēkiem uz vizītes laiku atturēties no tālās darbības dronu un raķešu triecieniem mērķiem Maskavā un tās apkaimē, lai neapdraudētu brauciena drošību.
Russian media report that a motorcade with American diplomatic license plates was spotted on the streets of Moscow following reports that a U.S. Air Force Boeing C-17 Globemaster III had landed at Vnukovo Airport. https://t.co/EiKsKdnu6t pic.twitter.com/Hzrppj9fFy
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 25, 2026
Šī ir pirmā zināmā Retklifa vizīte Krievijā kopš viņa stāšanās CIB direktora amatā prezidenta Donalda Trampa otrajā amata termiņā. Pēdējo reizi līdzīgs un publiski zināms brauciens notika 2021. gada novembrī, kad toreizējais CIP vadītājs Viljams Bērnss personīgi tikās ar Vladimiru Putinu, lai sniegtu nepārprotamu brīdinājumu par sekām, kādas sekos, ja Krievija izšķirsies par liela mēroga iebrukumu Ukrainā.
Kāpēc izmantots tieši izlūkdienestu, nevis diplomātiskais kanāls?
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā 2022. gadā ASV un Krievijas attiecības ir piedzīvojušas smagāko sabrukumu kopš Aukstā kara laikiem. Tradicionālā diplomātija caur Valsts departamentu šobrīd praktiski nedarbojas, tādēļ specdienestu vadītāju tiešie kontakti kļuvuši par galveno mehānismu tiešai un atklātai komunikācijai starp abām kodolvalstīm.
Bijušā "American Enterprise Institute" vecākā pētniece un izlūkošanas jautājumu eksperte Andžela Stenta (Angela Stent) televīzijas kanāla Deutsche Welle (DW) ziņu raidījumā norāda, ka šādas vizītes formāts pati par sevi liecina par lietas nopietnību.
Stenta arī uzsver, ka Trampa administrācija bieži vien neizmanto klasiskos diplomātiskos sūtņus, tādēļ izlūkdienestu vadītāja iesaiste norāda uz konkrētu, operatīvu problēmu risināšanu. "Ja uz Maskavu dodas CIP direktors, tas nozīmē, ka darba kārtībā ir specifiski drošības un izlūkošanas jautājumi, nevis vispārējas sarunas par miera līguma nosacījumiem vai gaisa uzbrukumiem, ko parasti risina politiskie sūtņi," viņa atzīst.
Savukārt bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Maskavā Džons Formens (John Foreman) sarunā ar "RFE/RL" uzsvēr vizītes negaidīto raksturu.
Četras galvenās versijas: Kas varētu būt pārrunāts aiz slēgtām durvīm?
Lai gan ne ASV, ne Krievijas dienesti nav atklājuši sarunu saturu un Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs preses brīfingā pat paziņoja, ka viņa rīcībā "nav informācijas" par šādu lidmašīnu, starptautiskie militārie un drošības eksperti izvirza četrus galvenos iespējamos vizītes iemeslus:
1. Sabotāžas akti Eiropā un eskalācijas pārvaldība
Pēdējo mēnešu laikā vairākās Eiropas valstīs — tostarp Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs — fiksēti sērijveida sabotāžas akti, sprādzienbīstamu drono parādīšanās virs kritiskās infrastruktūras un hibrīduzbrukumi, kuru pēdas ved uz Krievijas militāro izlūkdienestu (GRU). Eksperti pieļauj, ka Retklifs mēroja ceļu, lai sniegtu Maskavai nepārprotamu brīdinājumu par sekām, ja šāda veida hibrīdkara darbības NATO dalībvalstu teritorijā turpināsies vai paplašināsies.
2. Krievijas un Irānas militārās sadarbības pārtraukšana
Otrs ļoti steidzams sarunu bloks varētu būt saistīts ar situāciju Tuvajos Austrumos. Vašingtonas rīcībā ir dati, ka Maskava sniedz Teherānai operatīvos izlūkdataus par ASV militārajiem mērķiem reģionā, kā arī nodod dronu taktikās iegūtās zināšanas un palīdzību satelītu tehnoloģijās. Brauciens notika tieši laikā, kad ASV izsludināja jaunu, bargu sankciju vilni pret valstīm, kas ekonomiski un militāri atbalsta Irānas režīmu.
3. Citu valstu pilsoņu un ASV ieslodzīto apmaiņa
Vēsturiski tieši izlūkdienestu vadītāji ir bijuši galvenie sarunvedēji sarežģītajos diplomātiskajos darījumos par ieslodzīto personu un spiegu apmaiņu. CIP bija cieši iesaistīta 2024. gada vēsturiskajā darījumā, kad tika atbrīvoti žurnālisti Evans Gerškovičs un Alsu Kurmaševa, kā arī bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans. Retklifs iepriekš piedalījās arī sarunās par Krievijas-ASV dubultpilsones Ksenijas Karelinas atbrīvošanu. Šobrīd Krievijas cietumos joprojām atrodas vismaz seši ASV pilsoņi, un iespējams, ka vizītes laikā tika saskaņotas konkrētas apmaiņas detaļas.
4. Sarkanās līnijas karā pret Ukrainu
Lai gan miera sarunu process starp pusēm šobrīd ir iestrēdzis un Krievija turpina intensīvus raķešu triecienus pret Ukrainas pilsētām un enerģētikas infrastruktūru, specdienestu kanāli tiek izmantoti vissmagāko konflikta aspektu kontrolēšanai. 2022. gada rudenī, kad Rietumu izlūkdienesti fiksēja reālus riskus, ka Maskava varētu izmantot taktiskos kodolieročus, tieši CIP un Krievijas dienestu tiešie kontakti nodrošināja to, ka Maskava tika brīdināta par katastrofālām sekām. Retklifs varētu būt nodrošinājis līdzīgu brīdinājumu nodošanu šī brīža saspīlējuma apstākļos.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norāda, ka mazāk ticami ir stāsts par miera plāniem Ukrainā, bet vairāk saistīta ar informāciju, kuru grib nodot dienestu uzticamības līmenī.
"Es domāju, ka vienā vai otrā veidā tas noteikti ir saistīts ar starptautisko drošības situāciju. Vai tas ir par to, kas notiek Irānā, vai to, kas saistīts ar Eiropas drošību. Visticamāk, ka par abām šīm tēmām runāja," uzsvēra Sārts.
Vienlaikus Sārts atgādināja, ka saspīlējums nekur nav mazinājies. Savukārt attiecībā uz publiski paustām spekulācijām par Krievijas uzbrukumu NATO Sārts norādīja, ka uzbrukumi var būt dažāda veida. Tāds uzbrukums kā 2022. gada februārī patlaban nav iespējams, bet uzbrukums var būt arī sabotāžas un terorakti. Tas attiecīgi izaicina to, kādā veidā NATO reaģēs.
Sārts neuzskata, ka šo vizīti var tulkot kā Krievijas vēlēšanos eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā un NATO. "Nevaram to šādā veidā tulkot, jo mums vienkārši nav plašāka informācija. Mēs redzam, ka ir saruna. Šādas amatpersonas aizbraukšana visdrīzāk nozīmē nopietnu sarunu, kas saistīta ar drošību. Noteikti saruna, visdrīzāk, saistās ar aktuālām tēmām," uzsvēra Sārts.
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube aģentūrai "LETA" nekomentēja CIP direktora vizītes iemeslus, jo ir pārāk daudz nezināmā. Vienlaikus viņš uzskata, ka Retklifs krieviem aizvedis svarīgu informāciju, jo tāpat vien šāda līmeņa amatpersona uz Maskavu nelidotu.
Tikmēr Rīga lidojumam uz Maskavu, iespējams, izvēlēta "tikai un vienīgi loģistikas dēļ," tostarp, lidaparātu degvielas uzpildes dēļ.
Lai gan Džona Retklifa vizīte Maskavā norisinājās pilnīgā konfidencialitātē un abas puses izvairās no komentāriem, taču pats lidojuma maršruts no Vašingtonas caur Rīgu uz Maskavu un atpakaļ apliecina, ka aizkulišu kontakti starp Vašingtonu un Maskavu kritiskajos brīžos joprojām darbojas. Šādas vizītes mērķis nav publiska diplomātija vai paziņojumu sniegšana, bet gan tieša, skarba un nepārprotama stratēģiskās informācijas apmaiņa brīžos, kad kļūdas var izmaksāt pārāk dārgi.
