Krievijas bruņotie spēki vairākos valsts reģionos pārbauda infrastruktūras un institūciju gatavību iespējamai jaunai mobilizācijai, vēsta “The Wall Street Journal” (WSJ), atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestu amatpersonām. Vienas no šādām mācībām jūlijā notikušas Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur praktiski pārbaudītas procedūras liela cilvēku skaita mobilizēšanai, izmitināšanai, apgādei un apbruņošanai.
Saskaņā ar WSJ avotu sniegto informāciju Krievijas militārpersonas no Sanktpēterburgas ieradās Kaļiņingradas apgabalā, lai uzraudzītu mobilizācijas gatavības pārbaudi. Tās laikā tika vērtēts, kā reģions spētu uzņemt mobilizētos, nodrošināt viņus ar pārtiku un dzīvesvietu, kā arī izsniegt nepieciešamo ekipējumu un ieročus.
Rietumu izlūkdienestu pārstāvji norāda, ka līdzīgas gatavības pārbaudes notiekot arī citviet Krievijā. Tas gan vēl nenozīmē, ka Kremlis būtu pieņēmis politisku lēmumu sākt jaunu plaša mēroga mobilizāciju.
Tomēr šādas mācības liecina, ka Krievijas militārā un civilā pārvalde vēlas būt gatava šādam scenārijam un pārbauda vienu no sarežģītākajiem mobilizācijas elementiem – spēju īsā laikā ne tikai iesaukt lielu cilvēku skaitu, bet arī tos uzņemt, reģistrēt, apgādāt, apbruņot un nosūtīt uz militārajām vienībām.
Pieaugošās problēmas ar personāla papildināšanu
WSJ raksta, ka iespējamās mobilizācijas galvenais iemesls būtu Krievijas armijas lielie dzīvā spēka zaudējumi karā pret Ukrainu un arvien lielākās grūtības tos kompensēt ar brīvprātīgajiem un līgumkaravīriem.
Līdz šim Kremlis centies izvairīties no jaunas publiski izsludinātas mobilizācijas, piedāvājot ievērojamas parakstīšanas prēmijas un citus finansiālus stimulus cilvēkiem, kuri piekrīt noslēgt līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Taču, turpinoties intensīvām kaujām Ukrainā un Krievijas spēkiem ciešot lielus zaudējumus, šāds personāla papildināšanas modelis kļūst arvien grūtāk uzturams.
ASV un Eiropas amatpersonas WSJ norādījušas, ka personāla trūkums varētu atstāt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam arvien mazāk alternatīvu.
Vienlaikus Kremlis joprojām cenšas sasniegt savus maksimālistiskos mērķus Ukrainā, tostarp pilnībā okupēt Doneckas apgabalu. Krievijas karaspēka virzība pēdējā laikā bijusi lēna un prasījusi ievērojamus cilvēku un tehnikas resursus.
Rietumu amatpersonas uzskata, ka politiski jutīgais lēmums par mobilizācijas sākšanu, visticamāk, netiks pieņemts pirms septembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām.
Mobilizācija šogad frontē tūlītēju lūzumu neradītu
“Carnegie Endowment for International Peace” eksperts un viens no pazīstamākajiem Krievijas bruņoto spēku pētniekiem Maikls Kofmans uzskata, ka pat jauna plaša mobilizācija vairs nespētu būtiski mainīt situāciju kaujas laukā 2026. gadā.
Mobilizēto reģistrēšana, ekipēšana, apmācība, vienību izveide un sagatavošana kaujas uzdevumiem prasa vairākus mēnešus. Tādēļ rudenī sākta mobilizācija militāru efektu pilnā apjomā varētu dot tikai nākamajā gadā.
“Es nedomāju, ka tas Krievijai izrādīsies izšķiroši, un patiesībā šim gadam jau ir par vēlu, taču tas var kļūt par faktoru 2027. gadā,” norādījis Kofmans.
Tas nozīmē, ka iespējamās mobilizācijas nozīme būtu jāvērtē ne tikai saistībā ar pašreizējām kaujām Donbasā. Ja Krievijai izdotos izveidot vairākas jaunas vienības un sagatavot ievērojamas rezerves, tās nākamajā gadā varētu izmantot gan ofensīvas turpināšanai, gan jaunu uzbrukuma virzienu radīšanai un Ukrainas spēku piespiešanai izkliedēt savas rezerves.
Kremlis nevēlas atkārtot 2022. gada haosu
2022. gada septembrī Vladimira Putina izsludinātā tā dēvētā daļējā mobilizācija Krievijā izraisīja plašu sabiedrības satricinājumu. Simtiem tūkstošu vīriešu centās pamest valsti, strauji pieauga aviobiļešu cenas, bet uz sauszemes robežām ar Gruziju un Kazahstānu veidojās kilometriem garas automašīnu rindas.
Toreiz mobilizācija izgaismoja arī būtiskus Krievijas militārās pārvaldes trūkumus – haotisku iesaukšanas procesu, nepilnīgus uzskaites datus, nepietiekamu ekipējumu un vājas spējas īsā laikā pienācīgi sagatavot lielu mobilizēto skaitu.
Kopš tā laika Krievijas varasiestādes ir ievērojami pilnveidojušas militārās uzskaites sistēmu. Izveidots elektronisks militāri pakļauto personu reģistrs, savukārt pavēstes iespējams izplatīt elektroniski, tādējādi valstij dodot daudz lielāku kontroli pār potenciāli mobilizējamo iedzīvotāju uzskaiti.
Analītiķis Aleksejs Jusupovs uzskata, ka Kremlis šoreiz varētu mēģināt izvairīties no viena skaļa un sabiedrību šokējoša mobilizācijas paziņojuma, tā vietā cilvēku iesaukšanu palielinot pakāpeniski.
“Viņiem ir vieglāk lēnām vārīt vardi, iesaucot cilvēkus nelielās grupās,” norādījis eksperts.
Šāda taktika ļautu pakāpeniski palielināt armijas skaitlisko sastāvu, vienlaikus cenšoties nepieļaut tādu sabiedrības reakciju, kādu Krievija piedzīvoja 2022. gada rudenī.
Tomēr jau tagad iespējamās mobilizācijas gaidas Krievijas sabiedrībā radot satraukumu. WSJ vēsta, ka daļa militārā vecuma vīriešu pēta iespējas pamest valsti, bet turīgākie Krievijas iedzīvotāji meklē iespējas uz laiku pārcelties uz dzīvi ārvalstīs.
Jauna mobilizācija palielinātu spiedienu uz Krievijas ekonomiku
Jauna plaša mobilizācija Maskavai nozīmētu ne tikai politisku risku, bet arī papildu slogu Krievijas ekonomikai.
Mobilizētie būtu jāizmitina, jāēdina, jāapģērbj, jāapbruņo un jāalgo. Vienlaikus simtiem tūkstošu militārā vecuma vīriešu tiktu izņemti no civilā darba tirgus, kur Krievija jau pašlaik saskaras ar darbaspēka trūkumu.
“Eurasia Group” eksperts Aleksandrs Koljandrs norāda, ka, īstenojot jaunu mobilizāciju, Krievija vēl vairāk upurētu savas ekonomikas nākotnes iespējas pašreizējo militāro mērķu sasniegšanai.
Tas kļūst par vienu no galvenajām Kremļa dilemmām – lai turpinātu karu pašreizējā intensitātē un vienlaikus saglabātu spēju veidot jaunas rezerves, Krievijai nepieciešams arvien vairāk cilvēku. Taču plaša mobilizācija apdraud gan iekšpolitisko stabilitāti, gan darba tirgu un valsts ekonomiku.
Kaļiņingradas apgabalā notikušās mācības tādēļ vēl neliecina, ka Krievijā jau tuvākajā laikā noteikti tiks sākts jauns masveida iesaukums. Tās gan rāda, ka šāda iespēja tiek uztverta pietiekami nopietni, lai Krievijas militārā vadība jau praktiski pārbaudītu sistēmu, kura būtu nepieciešama mobilizācijas īstenošanai.
