Eiropas Savienība sūtīs civilo ekspertu misiju uz Moldovu, lai cīnītos pret Krievijas draudiem

Ārvalstīs
Politico/Sargs.lv
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Moldovas prezidente Maija Sandu
Foto: EPA/Scanpix

Eiropas Savienība (ES) gatavojas nosūtīt civilo ekspertu misiju uz Moldovu, lai palīdzētu Austrumeiropas valstij cīnīties ar pieaugošajiem Krievijas draudiem. Šāds lēmums pieņems, balstoties uz izlūkošanas dienestu informāciju par Krievijas pieaugošajiem centieniem destabilizēt valsti, vēsta laikraksts “Politico”.

Pirmdien Eiropas Savienības augstākais diplomāts Hoseps Borels (Josep Borrell) nāca klajā ar paziņojumu, ka civilās ekspertu misijas mērķis ir nodrošināt "atbalstu Moldovai, [lai] aizsargātu tās drošību, teritoriālo integritāti un suverenitāti" pret Krieviju.

ES amatpersonas norāda, ka eksperti koncentrēsies uz "krīzes pārvaldību un hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošību, kā arī pret ārvalstu informācijas manipulācijām un iejaukšanos".

Februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas drošības dienesti ir noskaidrojuši, ka Krievijas plānos ir “salauzt Moldovas demokrātiju un izveidot kontroli pār Moldovu”.

Valsts proeiropeiskā prezidente Maija Sandu brīdināja, ka Krievijas valdība pagājušā gada rudenī plānoja "vairākas operācijas, kurās iesaistīti diversanti, kas iepriekš apguvuši militāro apmācību un ir maskējušies par civilpersonām, lai veiktu pret Moldovas likumīgo valdību vērstas vardarbīgas darbības, uzbrukumus valdības ēkām un ķīlnieku sagrābšanu".

Moldovas bijušais vēstnieks ANO un Ņujorkas Universitātes profesors Vlads Lupans (Vlad Lupan) laikrakstam “Politico” skaidroja, ka Brisele šādu lēmumu pieņēmusi pēc "vairākiem signāliem, kas liecina, ka Moldova viena pati nespēs tikt galā ar Krievijas ietekmes operācijām".

Viņš arī norādīja, ka ekspertu misijai ir jākoncentrējas uz "komunikāciju, kāpēc ES tiesiskums un demokrātija rada gan cieņu, gan labklājību cilvēkiem, salīdzinot ar Krievijas autokrātisko modeli".

Moldova, kurā dzīvo 2,6 miljoni cilvēku, gadu desmitiem ir bijusi viena no Maskavas tuvākajām sabiedrotajām. 2020. gadā ievēlētā Maija Sandu vairākkārt ir nosodījusi Kremli par iebrukumu Ukrainā un aicinājusi izvest Krievijas spēkus no Moldovas. Pašlaik separātiskajā Piedņestras reģionā atrodas 1500 Krievijas karavīru.

Pagājušā gada jūnijā ES līderi paziņoja, ka Moldovai, kā arī Ukrainai tiks piešķirts kandidātvalsts statuss, uzsākot pievienošanās procesu, lai tā kļūtu par ES dalībvalsti.

Tomēr Maskava joprojām saglabā ievērojamu ietekmi valstī, pārvalda vairākus populārus valsts medijus krievu valodā un nodrošina Moldovai gandrīz visu dabasgāzi. Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” pagājušajā gadā paziņoja, ka paaugstinās cenas, kā arī aizvērs krānus, ja vien līdzšinējie parādi netiks pilnībā nomaksāti. Moldova, kas ir viena no kontinenta nabadzīgākajām valstīm, ir vērsusies pie ES, lai saņemtu atbalstu savu piegāžu diversifikācijā.

Dalies ar šo ziņu