Pēdējo nedēļu laikā spriedze Ukrainas kaimiņvalstī Moldovā ir palielinājusies. Krievija tiek apsūdzēta par apvērsuma rīkošanu, lai ierautu jaunu valsti Kremļa varā. Neatrisināts paliek arī Piedņestras jautājums, kas ir tiešā Maskavas kontrolē un kurā atrodas maza daļa no Krievijas karaspēka, kas rada potenciālus draudus gan Ukrainai, gan Moldovai. Portāls “Sargs.lv” skaidro, kas īsti notiek Moldovā un kādas ir Kremļa intereses šajā valstī.
Moldovas prezidente Maija Sandu februāra vidū apsūdzēja Krieviju par diversantu izmantošanu, lai izraisītu valstī nemierus politiskās nestabilitātes periodā, par ko jau iepriekš brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvo, ka tā ir Kijiva, kas plāno savu uzbrukumu prokrieviskajam Piedņestras reģionam Moldovā, kur atrodas arī daļa no Maskavas bruņotajiem spēkiem. Tādējādi radot bažas par līdzīgu Krimas veida aneksiju šajā valstī.
Kas notiek Moldovā?
Februāra sākumā prezidents V. Zelenskis brīdināja Kišiņevu par Krievijas plānu destabilizēt jau tā nestabilo politisko situāciju Moldovā, kā liecina Ukrainas izlūkdienestu esošā informācija.
Pēc nesenās bijušās Moldovas premjerministres Natālijas Gavrilicas atkāpšanās sekoja ilgstošs krīžu periods, ko izraisīja straujš gāzes cenu pieaugums un inflācija. Februāra vidū ieceltais jaunais premjerministrs Dorins Rečeans turpina valdības virzību uz Eiropas Savienību, taču kopš viņa nonākšanas jaunajā amatā galvaspilsētā Kišiņevā ir notikuši vairāki prokrieviski protesti, kurus atbalsta prokremliskā opozīcija.
Šajos spriedzes apstākļos Moldovas prezidente M.Sandu apsūdzēja Krieviju par tās vēlmi izmantot nestabilitāti savas ietekmes vairošanai.
Moldovas prezidente arī atzina, ka personas, kas maskējas par "tā saukto opozīciju", mēģinās piespiest mainīt varu Kišiņevā ar "vardarbīgām darbībām".
"Ir skaidrs, ka šie Krievijas draudi un vēlme saasināt karu pret mums ir ļoti lieli," ASV medijam “CNN” sacīja bijušais Moldovas ārlietu ministra vietnieks Julians Groza (Iulian Groza).
"Moldova ir visvairāk skartā valsts pēc Ukrainas (no) kara. Mēs joprojām esam maza valsts, kuras ekonomika joprojām ir vāji attīstīta, un tas rada lielu spiedienu," uzskata Julians Groza.
Kādi ir Krievijas plāni Moldovā?
Neraugoties par Krievijas vēstījumiem par tās nevainību, Kremļa soļi attiecībā pret Moldovu ir pārsteidzoši līdzīgi tiem, kas tika veikti pirms Krimas aneksijas 2014. gadā un pirms iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā.
Aizvadītajā nedēļā V.Putins atcēla 2012. gada ārpolitikas dekrētu, ar kuru daļēji tika atzīta Moldovas neatkarība.
Pēc tam Krievijas Aizsardzības ministrija apsūdzēja Ukrainu par "bruņotas provokācijas gatavošanu" pret Moldovas prokrievisko separātisko Piedņestras reģionu "tuvākajā nākotnē", ziņoja Kremļa propagandas rupors “TASS”.
Taču šī informatīvā cīņa ir padarījusi Rietumvalstu līderus gatavus Krievijas agresijai. Ir apritējis vairāk nekā gads, kopš V.Putins izteica līdzīgus, nepamatotus apgalvojumus par Donbasu, kurā jau kopš 2014. gada atrodas Krievijas spēki. Kremlis pasaulei sacīja, ka tiek plānots Ukrainas uzbrukums Donbasam, kas tiktu uzskatīts par valsts pašaizsardzības jautājumu. Drīz vien Krievija iebruka Ukrainā.
Pagājušajā svētdienā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis medijam “CBS” sacīja: "Es redzu daudzu Krievijas spēku un Krievijas dienestu pirkstu nospiedumus Moldovā. Šī ir ļoti vāja valsts, un mums visiem viņiem ir jāpalīdz."
Kāpēc Krievijai ir svarīga Piedņestra?
Kremlis par par situācijas destabilizācijas detonatoru Moldovā var izmantot Piedņestru – prokrievisko separātu kontrolētu teritoriju, kas atrodas Moldovas austrumos un kurā jau gadu desmitiem atrodas Krievijas karaspēka daļas.
Piedņestra ir 4000 kvadrātkilometru liels anklāvs Dņestras upes austrumu krastā. Tā pēdējos aukstā kara gados bija Krievijas militārā priekšposteņa vieta. 1990. gadā Piedņestra sevi pasludināja par padomju republiku, iebilstot jebkādiem Moldovas mēģinājumiem kļūt par neatkarīgu valsti vai apvienoties ar Rumāniju pēc Padomju Savienības sabrukšanas.
Nākamajā gadā pēc Moldovas neatkarības pasludināšanas Krievija ātri vien nosūtīja uz Piedņestru, tā sauktos, "miera uzturēšanas spēkus", lai atbalstītu prokremliskos separātistus.
Drīz vien sākās karš ar Moldovas spēkiem, un 1992. gadā konflikts noslēdzās strupceļā. Piedņestras valstiskums nav starptautiski atzīts, bet Moldovas spēki to atstāja kā de facto separātisku kvazivalstisku veidojumu.
Krievijas kara neveiksmes Ukrainā ir kliedējušas bažas par tūlītēju iespējamu Moldovas okupāciju, taču Moldovas amatpersonas ir brīdinājušas Rietumus, ka viņu valsts varētu būt nākamā V.Putina vēlmju sarakstā.
Pagājušajā mēnesī Moldovas Drošības dienesta vadītājs brīdināja, ka pastāv "ļoti liels" risks, ka Krievija 2023. gadā sāks jaunu ofensīvu Moldovas austrumos.
Vienlaikus Krievijai Moldovā ir ne tikai ģeopolitiskas, bet arī praktiskas militārās intereses. Šobrīd Moldovas centrālās valdības nekontrolētajā teritorijā Piedņestrā atrodas liela apmēra PSRS munīcijas noliktavas. Ņemot vērā Krievijas bruņotajos spējos arvien jūtamāko "lādiņu badu", šo noliktavu resursu izmantošana agresorvalsts karaspēkam ļautu atjaunot vēl plašāku Ukrainas aizstāvju pozīciju apšaudi. Tiesa, kā norāda militārie eksperti, šajās noliktavās esošās munīcijas kvalitāte ir apšaubāma. Pirmkārt, lielai daļai šāviņu beidzies to glabāšanas termiņš, kas nozīmē, ka tās izmantošana ir ne vien bīstama pašiem agresoriem, bet arī var izrādīties neefektīva, proti, pēc izšaušanas, sasniedzot mērķi, lādiņi var neeksplodēt. Otrkārt - nav precīzu ziņu par to, cik lieli varētu būt pieejamie resursi. Ņemot vērā Piedņestrā valdošā režīma politisko kultūru, kuru caurvij sistemātiska korupcija un zagšana, tiek pieļauts, ka liela daļa reiz PSRS armijas noliktavās glabātās munīcijas ir pārdota melnajā tirgū.
Piedņestras demilitarizācija un deokupācija
Pirmo reizi 30 gadu laikā Kišiņevā ir izveidojusies vadība, kas ir pietiekami motivēta un prasmīga veicināt Piedņestras jautājuma atrisināšanu atbilstoši Moldovas eirointegrācijas procesam. Kišiņevas virziena maiņa sākās 2022. gada beigās, kuru veicinājis arī jaunievēlētais proeiropeiskais Moldovas premjerministrs Dorins Rečeans.
16. februāri, apstiprinot jauno valdību, Dorins Rečeans nāca klajā ar jaunajām valdības prioritātēm, kas cieši saistītas ar Piedņestras jautājuma atrisināšanu un valsts virzību Rietumu pasaules virzienā.
Tikmēr publiskajā telpā arvien parādās spekulācijas par iespējamu Piedņestras deokupāciju militārā ceļā. Pazīstamais Krievijas opozicionārs un blogeris, trimdā dzīvojošais jurists Marks Feigins intervijā Ukrainas medijam “ТСН.ua” pieļāva iespēju, ka, iespējams Moldova varētu gatavot Piedņestras teritoriju, izmantojot spēku
M.Feigina ieskatā, šādu scenāriju varētu veicināt vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, lielākā daļa Krievijas bruņoto spēku ir iesaistīti karā ar Ukrainu, ciešot tur nozīmīgus zaudējumus, kas nozīmē, ka Moldovas armijas iebrukuma rezultātā krieviem īsti nebūtu ar ko atbildēt. Otrkārt, promaskavisko separātistu kontrolētajā Piedņestras teritorijā ir izvietots salīdzinoši mazs Krievijas Gaisa desanta karaspēka grupējums, kura pamatkodolu veido nevis profesionāli Krievijas armijas karavīri, bet gan Krievijas pilsonību pieņēmušie Piedņestras iedzīvotāji. Treškārt - ātri un efektīvi atgūstot kontroli pār Piedņestru, Moldovas likumīgajai valdībai un tās prezidentei M. Sandu pavērtos iespēja reāli iestāties Eiropas Savienībai. Jau šobrīd Moldova ir viena no vissagatavotākajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, taču tās uzņemšanas procesu kavē neatrisinātie teritoriālo strīdu jautājumi.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka Moldova varētu izšķirties par spēka lietošanu pret Piedņestru, ņemot vērā, ka līdzīgi kā Ukrainā pirms 2014. gada, arī Moldovā bruņotie spēki līdz pat Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā bija vāji attīstīti un to uzturēšanai tika novirzīts ārkārtīgi maz līdzekļu.