Viedoklis: Krievijas lidmašīnas turpina avarēt. Vai iemesls ir detaļu trūkums un Rietumu sankcijas?

Lai gan mehāniskas kļūmes gaisa kuģus piedzīvo ik pa laikam, tik straujš aviācijas negadījumu skaits liecina, ka kaut kas Krievijas gaisa flotē fundamentāli ir mainījies. Acīmredzot Rietumu noteiktās sankcijas Krievijas spēju ražot un uzturēt lidmašīnas ir ietekmējušas nopietnāk nekā Krievija to vēlas atzīt, uzskata ASV bāzētās drošības un militārās jomas pētījumu kompānijas “Rand” pētnieks un inženieris Maikls Bounerts (Michael Bohnert).

Gaisa kuģu flotes uzturēšanā nepieciešams ne tikai tehniskais nodrošinājums, bet arī augsti kvalificēti speciālisti ar zināšanām par konkrētajām lidmašīnām, turklāt militāro lidmašīnu specifikācija atšķiras no komerciālajiem gaisa kuģiem. Tāpat tehniskajai apkopei un remontam nepieciešamas arī specializētas detaļas un instrumenti.

Lidmašīnu detaļas, protams, laika gaitā nolietojas. To sastāvdaļām bieži vien ir nepieciešami precīzi instrumenti un speciāli materiāli, un, lai arī daudz ko var aizstāt un labot, kādā brīdī tomēr ir vajadzīgas pilnībā no jauna ražotas detaļas un komponentes.

“Rand” pētnieks un inženieris izpētījis pēdējos sešus Krievijas lidmašīnu avāriju incidentus kopš šī gada septembra. Četras no šīm avārijām bija saistītas ar daudz ekspluatētām kaujas lidmašīnām, bet divas nebija tieši iesaistītas kaujās, un, šķiet, ka līdz avārijai Ukrainā netika plaši izmantotas.

Tāpat ir informācija, ka pacelšanās brīdī avarējis Krievijas “MIG-31” iznīcinātājs. Krievija šīs novecojošās lidmašīnas plaši izmantojusi, lai plaši atbalstītu “SU-25” uzlidojumus un triecienus pa zemes mērķiem.

Image

Viens no redzamākajiem nesenajiem incidentiem bija salīdzinoši jaunās krievu lidmašīnas “SU-34” avārija Krievijā Sibīrijas pilsētas Irkutskas Novo-Ļeņino mikrorajonā. Lidmašīna, kas pacēlās no lidmašīnu rūpnīcas, drīz vien nogāzās uz dzīvojamās ēkas jumta. Pēc tam izskanēja informācija, ka abi piloti bija zaudējuši samaņu skābekļa trūkuma dēļ, kas arī izraisīja avāriju, kurā piloti gāja bojā, taču laimīgas sagadīšanās dēļ neviens cilvēks uz zemes necieta.

Savukārt traģiskāks negadījums notika 17. oktobrī Krievijas dienvidrietumu pilsētā Jeiskā, kur daudzstāvu dzīvojamajā mājā ietriecās Krievijas bumbvedējs iznīcinātājs “Su-34”, kā rezultātā gāja bojā 15 cilvēki. Arī šī lidmašīna avarēja īsi pēc pacelšanās, un iemesls avārijai bijis bojāts dzinējs. Tā bija jau 11. zināmā avārija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas nav saistīta ar kaujas operācijām.

Iepriekš bijušas arī diskusijas par mobilizācijas ietekmi uz maziem un vidējiem Krievijas uzņēmumiem, taču šis avāriju bums sākās vēl pirms 21. septembra, kad V. Putins paziņoja par daļējas mobilizācijas sākšanu.

Tāpēc visticamākais iemesls Krievijas lidmašīnu kļūmēm varētu būt instrumentu un materiālu trūkums, kas nepieciešami to pienācīgai uzturēšanai. Tās var būt arī pret Krieviju vērsto Rietumu sankciju sekas, kas apturēja daudzu iekārtu un detaļu eksportu uz Krieviju un samazināja arī pašas Krievijas ražošanas jaudas un iespējas.

Tas, ka Maskava zaudējusi vairākus gaisa kuģus arī ārpus kaujas lauka varētu liecināt ne vien par detaļu, bet arī par kvalificēta personāla trūkumu, kuri spētu pienācīgi uzturēt lidaparātus.