Krievija izsludina pārtvērējlidmašīnas MiG-41 izstrādi, taču eksperti apšauba šī projekta nākotni

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/ DefenseNews
Image
Krievijas iznīcinātāji MiG-31
Foto: AFP/Scanpix

Krievijas tehnoloģiju koncerns “Rostec” aizvadītajā nedēļā paziņoja par piektās paaudzes iznīcinātāja MiG-41 izstrādes sākšanu. Šai lidmašīnai Krievijas gaisa spēkos būs jāaizvieto līdz šim izmantotais pārtvērējs MiG-31. Vairāki nozares eksperti gan apšauba Krievijas industrijas spējas izgatavot šo lidmašīnu līdz noteiktajam termiņam – 2030.gadā, vēsta portāls “DefenseNews”.

Šobrīd Krievijā izmantoto pārtvērējlidmašīnu MiG-31 flote bruņojumā tika pieņemta 1980. gadā vēl toreizējos PSRS bruņotajos spēkos. Vērienīgāki šī tipa lidmašīnu uzlabojumi tika veikti 1990 gadā pēc tās lidmašīnu klasificējot kā MiG-31BM.

“Rostec” meitas kompānijas “United Aircraft Corporation” radītais MiG-41 modelis jau ilgi tiek gaidīts Krievijas gaisa spēkos, lai aizstātu novecojošo Krievijas pārtvērējlidmašīnu floti. Darbs pie jaunās lidmašīnas izstrādes sākās 2010. gadā Mikojana konstruktoru birojā un lidmašīnu būves uzņēmumā “Sokol”, kas bāzēts Ņizņinovgorodā.

Atsaucoties uz Krievijas medijiem, “DefenseNews” raksta, ka pārtvērējs MiG-41 būs aprīkots ar radariem neredzamo “Stealth” tehnoloģiju, savukārt tā ātrums būs četras reizes lielāks par skaņas ātrumu, svārstoties no Mach 4 līdz Mach 4,3. Lidmašīna spēšot nest pretsatelītu raķetes, kā arī būšot piemērota uzdevumu veikšanai Arktikas reģionos, kā arī darboties ārkārtīgi lielā augstumā, sasniedzot kosmosa robežu.

Ja MiG-41 tiks ieviests bruņojumā, tas būs Krievijas izstrādātais otrais piektās paaudzes iznīcinātājs pēc Su-57, ko izstrādā “United Aircraft Corporation” ietilpstošā “Sukhoi” aviobūves kompānija.

Tiesa, arī Su-57 ieviešana nebija gluda. 2019. gada decembrī šī tipa lidmašīna piedzīvoja avāriju. Pilots izglābās, pametot lidmašīnu ar katapultu. Kā laikrakstam “Vedomosti” toreiz norādīja Krievijas aizsardzības nozares amatpersonas, lidmašīnas avāriju izraisīja kļūme tās vadības sistēmā. Lai gan pēc avārijas tika izveidota īpaša avārijas valdības izmeklēšanas komisija, tā aizvien nav publiskojusi savu pārskatu.

Neraugoties uz avāriju, 2019. gadā Krievijas Gaisa spēki iegādājās 76 Su-57 lidmašīnas. Viena šāda iznīcinātāja cena sasniedza 40 miljonus ASV dolāru. Šī lidmašīna gan aizvien ir aprīkota ar vecā tipa Krievijā ražotajiem AL-41F1 dzinējiem, ar kuri  darbina ceturtās paaudzes iznīcinātājlidmašīnas Su-35. Tiesa, Arhipa Ļuļkas konstruktoru birojs šobrīd uzsācis darbus, lai izstrādātu jaunus dzinējus, kuri paredzēti Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājiem.

“DefenseNews”, atsaucoties uz Krievijas Tehnoloģiju un Stratēģijas analīzes centra direktora Ruslana Puhova teikto raksta, ka primāri Krievijas aizsardzības industrija šobrīd koncentrējas tieši uz jaunā iznīcinātāju dzinēja izstrādi. Tas atņemot resursus jaunu lidmašīnu izstrādei.  

Arī  Londonā bāzētās domnīcas “International Institute for Strategic Studies” pētnieks Duglass Barrijs (Douglas Barrie), pauda bažas, vai šādos apstākļos Krievijas aviobūves uzņēmumi vispār spēj izstrādāt vēl vienu piektās paaudzes lidmašīnu noteiktajos laika termiņos. Kā norāda D. Barrijs, Krievijas aviobūves sektors jau ir uzņēmies virkni ambiciozu projektu, piemēram lidmašīnas Su-75 izstrādi, bumbvedēju Su -34 modernizāciju, kā arī stratēģisko bumbvedēju Tu-160 “Blackjack”, Tu-22M “Backfire” un Tu-95 modernizāciju.

"Daži apgalvo, ka Krievijas avio-būves nozarei jau ir uzticēts pārāk daudz, lai tā bez papildu resursiem vai finansējuma varētu izstrādāt tik smagu projektu kā piektās paaudzes pārtvērēju," teica D. Barrijs.

Portāls “DefenseNews” viedokli prasīja arī “United Aircraft Corporation” meitas uzņēmumam “Russian Aircraft Corporation”, kas iesaistīta MiG-41 programmā tomēr šī uzņēmuma pārstāvji komentārus atteica.

Tikmēr R. Puhovs “DefenseNews” norādīja, ka tā vietā, lai strādātu pie tik dārgiem projektiem, kā jauna tipa iznīcinātāji, Krievijai drīzāk bija jādomā par līdzekļu piešķiršanu dronu izstrādei. “Šī ir sfēra, no kuras Krievija joprojām atpaliek,” viņš piebilda.

R. Puhovs gan uzskata, ka MiG-41 projektam visticamāk vēlēsies pievienoties Indija un Ķīna. “DefenseNews” gan atgādina, ka 2018. gadā Indija pameta ar Krieviju kopīgi uzsākto Su-57 programmu.

Tikmēr D. Barrijs apšaubīja MiG-41 eksporta iespējas. “Pat ja šāda lidmašīna kādreiz tiks uzbūvēta, tai būs tāda pat loma kā MiG-31BM “Foxhound C”. Tas būtiski samazinās jebkādas eksporta iespējas,” viņš atzina.

Dalies ar šo ziņu