Aktuāli

Putina aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir piedzīvojis sirdslēkmi, bet 20 ģenerāļus arestē

Ārvalstīs
Sargs.lv/Daily Mail
Krievijas diktators Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu
Foto: Krievijas diktators Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu/Foto: via REUTERS/Scanpix

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu piedzīvojis smagu sirdslēkmi, kuras dēļ viņš Maskavā kādā no slimnīcām ievietots intensīvās terapijas nodaļā, ziņo britu laikraksts “Daily Mail”.

S. Šoigu, kurš desmit gadus ir bijis Krievijas diktatora V. Putina labā roka un Krievijas armijas vadītājs, pirmajās Ukrainas kara nedēļās bija galvenais balsts, taču nesen pazuda no regulārajiem Kremļa preses brīfingiem.

Starptautiskajā sabiedrībā bija aizdomas, ka starp V. Putinu un S. Šoigu marta beigās radusies spriedze saistībā ar Krievijas iebrukuma lēno progresu, savukārt ASV izlūkdienesti ziņoja, ka “pāris izjucis” pēc tam, kad V. Putins uzzinājis par Krievijas zaudējumu Ukrainā apmēriem. Tagad tiek uzskatīts, ka 66 gadus vecais S. Šoigu atrodas intensīvās terapijas nodaļā pēc "smagas sirdslēkmes".

Viens no Kremļa likvidētās naftas kompānijas “Youkos” bijušajiem vadītājiem krievu izcelsmes Izraēlas pilsonis Leonīds Ņevzļins, laikrakstam norādījis, ka S. Šoigu sirdslēkmi nav izraisījuši dabīgi apstākļi, liekot domāt, ka  tas patiesībā ir V. Putina ilggadējā sabiedrotā slepkavības mēģinājums.

S. Šoigu pēdējo reizi tika redzēts 13. aprīlī videokonferencē ar V. Putinu un citiem ministriem, kur tika runāts par attīstību Arktikā. Tiesa, S. Šoigu šajā sanāksmē nerunāja, un pastāv pieņēmumi, ka Kremlis izmanto iepriekš uzņemtus video ar S. Šoigu, kas iemūžināti pirms viņa pazušanas no publiskās telpas.

L. Ņevzļins, ir viens no vairākiem Krievijas uzņēmējiem, kuri bija spiesti bēgt no Krievijas, kad kļuva par vienu no Kremļa režīma mērķiem 2003. gadā pēc tam, kad V. Putins nolēma konfiscēt naftas kompāniju “Yukos”.

2008. gadā L. Ņevzļinam aizmuguriski tika piespriests mūža ieslodzījums. Pagājušajā mēnesī viņš paziņoja, ka atsakās no Krievijas pilsonības un sacīja, ka "viss, kam Putins pieskaras, nomirst".

Atsaucoties uz avotiem Maskavā, L. Ņevzlins šodien paziņojis: "Šoigu ir “ārpus spēles” un var kļūt par invalīds, ja viņš izdzīvos. Klīst baumas, ka sirdslēkme notika nedabisku iemeslu dēļ."

Viņš turpināja, norādot, ka Krievijā arī arestēti 20 Krievijas ģenerāļi, kuri apsūdzēti par līdz 10 miljardu dolāru piesavināšanos, kas bija piešķirti karadarbībai Ukrainā.

Tāpat L. Ņevzļins apgalvoja, ka arestēts ir "viss štābs", kuri kopš 2014. gada, pēc Krimas aneksijas un konflikta sākuma Donbasā, ir iztērējuši līdzekļus, kas paredzēti Ukrainas "Krievijas atbrīvotāju" atbalstam.

“Te viss ir skaidrs – totāla līdzekļu izkrāpšana [kas domāti Ukrainas vadības pārņemšanas] sagatavošanai. Kopš 2014. gada ir nozagti aptuveni 10 miljardi ASV dolāru, ko V.Putins piešķīris zibenskara sagatavošanai,” viņš teica.

Ja trimdā esošā uzņēmēja apgalvojumi izrādīsies patiesi, tas apstiprinātu aizdomas par būtiskām nesaskaņām starp V. Putinu un augstākajiem Krievijas armijas un drošības dienestu darbiniekiem.

ASV izlūkdienesti marta beigās arī apgalvoja, ka V. Putinu, kurš pēdējos mēnešos ir kļuvis arvien izolētāks, viņa padomnieki, Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) un armijas augstākie ģenerāļi, nav informējuši par iebrukuma gaitu.

"Mēs piekrītam secinājumam, ka Putina kungu viņa Aizsardzības ministrija nav pilnībā informējusi par pēdējā mēneša laikā notiekošo," sacīja Pentagona pārstāvis Džons Kērbijs.

S. Šoigu par Krievijas aizsardzības ministru tika iecelts 2012.gadā un pēdējo desmit gadu laikā ir bijis viens no V. Putina tuvākajiem sabiedrotajiem.

Ir zināms, ka abi arī regulāri pavadīja brīvdienas kopā, un tiek uzskatīts, ka viņiem ir bijusi cieša personīga draudzība ārpus viņu profesionālajām lomām.

Vienlaikus gan, kā Krievijas armijas vadītājs, S. Šoigu, visticamāk, bija pirmais cilvēks, kurš izjuta Krievijas diktatora dusmu smagumu, uzzinot par viņa armijas neveiksmēm Ukrainā.

Ukrainas bruņotie spēki apgalvo, ka kopš iebrukuma sākuma 24. februārī ir nogalināti gandrīz 20 000 Krievijas karavīru, un pat piesardzīgi Rietumu aprēķini liecina, ka bojā gājuši vairāk nekā 10 000 karavīru.

L. Ņevzļins arī apgalvoja, ka Kremlis ir sācis krimināllietu pret ilggadējo bijušo vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš ir viena no augstākajām Krievijas amatpersonām, kas kritizējusi karu Ukrainā. Viņš martā sacīja, ka viņa domas ir par vardarbībai pakļautajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat A. Dvorkovičs atkāpās no Krievijas Skolkovas zinātnes un tehnoloģiju fonda priekšsēdētāja amata tikai dažas dienas pēc sava izteiktā paziņojuma, jo Krievijas likumdevēji viņu nodēvēja par nodevēju.

"Tiek domāts, ka [Dvorkovičs] liecinās pret saviem kolēģiem un draugiem," sacīja L. Ņevzlins.

"Avoti no Krievijas Federālā drošības dienesta ziņo, ka, ja viņš nepanāks vienošanos ar izmeklētājiem, viņš tiks pārvests uz “Matrosskaja Tišina” vai “Lefortovas pirmstiesas aizturēšanas cietumu," norādīja L. Ņevzlins.

Pirms bēgšanas no Krievijas uz Izraēlu, lai izvairītos no Kremļa vajāšanas 2003. gadā, L. Ņevzļins bija viens no Krievijas vadošajiem uzņēmējiem, kuram bija liela nozīme Krievijas ekonomikas pārejai no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku periodā pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Astoņdesmito gadu beigās L. Ņevzļins bija Krievijas Zinātniskās un tehniskās jaunrades centra direktora vietnieks un 1989. gadā kļuva par “Menatep Bank” prezidentu - vienu no pirmajām privātajām bankām, ko izveidoja viņa kolēģis uzņēmējs Mihails Hodorkovskis tieši pirms Padomju Savienības sabrukuma 1989. un 1991. gadā.

Pēc tam viņš vadīja vienu no Krievijas vadošajām ziņu aģentūrām un kļuva par direktoru un padomes priekšsēdētāja vietnieku naftas kompānijai “Yukos”, kas bija M. Hodorkovska “Menatep Group” meitas uzņēmums.

L. Ņevzļins 2003. un 2004. gadā tika iekļauts žurnāla “Forbes” 100 bagātāko cilvēku sarakstā. No Krievijas viņš aizbēga, kad Kremlis nolēma atsavināt “Yukos”.

Pēc tam, kad 2008. gadā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums saistībā ar apsūdzībām, kuras tika uzskatītas par viltotām, L. Ņevzļins kļuva par vienu no vadošajiem Kremļa kritiķiem un sāka sadarbību ar Eiropas likumdevējiem, lai celtu tiesā prasību pret V. Putinu.

2014. gadā Hāgas Pastāvīgā šķīrējtiesa lēma par labu L. Nevzlinam un viņa kolēģiem, nodēvējot Krievijas valsts rīcību par "nežēlīgu kampaņu “Yukos” iznīcināšanai un tās aktīvu atsavināšanai", un piesprieda zaudējumu atlīdzību miljardu dolāru apmērā.

L. Ņevzļina apgalvojumi, ka S. Šoigu varētu būt bijis V. Putina pavēlētā uzbrukuma mērķis, izskanēja tikai dažas nedēļas pēc tam, kad viņa bijušais biznesa partneris un Krievijas trimdas biedrs M. Hodorkovskis lūdza sabiedrībā pazīstamus krievu cilvēkus runāt par Kremļa pastrādātajām zvērībām Ukrainā.

“Sabiedriskās personas nevar aiziet un tad klusi sēdēt. Ja esat aizgājis, tad jums vajadzētu publiski norobežoties no Kremļa," intervijā laikrakstam “The Washington Post” marta beigās sacīja M. Hodorkovskis.

“Jums vajadzētu stāties pie mikrofona un pateikt, ka V. Putins ir kara noziedznieks un ka tas, ko viņš dara, ir noziegums – ka karš pret Ukrainu ir noziegums. Pasakiet to, un tad mēs sapratīsim, ka V. Putinam nav varas pār tevi," turpināja M. Hodorkovskis.

Trimdas oligarha komentāri attiecās uz virkni Krievijas elites, kas kopš iebrukuma sākuma ir pametušas savu dzimteni, bet līdz šim nav atklāti nosodījuši V. Putina karu.

Dalies ar šo ziņu