Krievijas valdībai Rietumvalstu demokrātiskās vērtības vienlaikus ir gan ienaidnieks gan drauds, un tas ir pamatoti – autoritāram režīmam nav pievilcīgi brīvi mēdiji, godīgas vēlēšanas, kā arī cilvēktiesību ievērošana. Līdz ar to Kremlis uzskata, ka uz Rietumu demokrātiskām vērtībām balstītās ārpolitikas vieta ir vēsturē. Tādējādi, kā savā pārskatā par 2021. gadu prognozē Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests (Välisluureamet) – Baltkrievijas hibrīduzbrukumi pret tās kaimiņvalstīm turpināsies arī turpmākajā 2022. gadā, protams, ja tos atbalstīs Kremlis. Tāpat paredzams, ka šogad būtiski nemazināsies arī Krievijas radītie militārās eskalācijas draudi, jo Kremlim demokrātiska Ukraina ir stratēģiska problēma, kas jārisina pirms nav par vēlu.
Krievija arvien vairāk izrāda centienus pārbaudīt Rietumu demokrātiju principiālo apņēmību un vienotību, jo Kremlim šīs demokrātiskās vērtības vienlaikus ir gan ienaidnieks, gan drauds. Tajā pašā laikā pati Krievija cieš no šo vērtību trūkuma – likuma ievērošanas, cilvēktiesību ievērošanas, godīgām vēlēšanās un brīviem medijiem.
Krievija uzskata sevi par globālu lielvaru, kas ir līdzvērtīga ASV un Ķīnai, taču baidās no pie tās robežām esošajā demokrātiskajām valstīm. Līdz ar to Kremlis jūtas atvieglots, ka pēdējā gada laikā veiktie represīvie pasākumi efektīvi neitralizējuši kaimiņvalsts Baltkrievijas iedzīvotājus un atņēmuši tai demokrātiskās pamattiesības. Tas ļauj Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko koncentrēties un hibrīduzbrukumu īstenošanu pret Baltkrievijas kaimiņvalstīm, protams, kamēr to atbalsta Kremlis. Igaunijas izlūkdienests paredz – tie turpināsies arī 2022. gadā.
Igaunijas izlūkdienests arī atzīmē – Viens no Krievijas izmantotajiem nacionālās drošības rādītājiem ir institucionālās kontroles apjoms pār kaimiņvalstīm, un tas šīm valstīm neizbēgami nozīmē atteikšanos no savas suverenitātes, īpaši ārpolitikā un drošības politikā.
Igaunijas izlūkdienesta vērtējumā Krievija pašreizējo starptautisko situāciju uzskata par stratēģisku iespēju uzspiest Rietumiem savas drošības prasības. Tās galvenais mērķis ir Ukraina, kur militārās eskalācijas draudi, kurus atbalsta jau pie Ukrainas robežas esošie Krievijas bruņotie spēki, paliks reāli visu 2022. gadu. Diplomātiskās sarunas ar Krieviju ietekmē arī Igaunijas drošību, īpaši, ja tiek apspriesti Krievijas prasības ierobežot NATO pozīciju tās Austrumu flangā.
