Igaunijas izlūkdienests: Baidoties no demokrātijas, Kremlis turpinās agresiju pret kaimiņvalstīm

ĀRVALSTĪS I 17.02.2022
Sargs.lv/Välisluureamet Baltija Baltkrievija drošība hibrīdkarš Igaunija Izlūkošana Krievija Ukraina

Foto: Krievijas prezidents Vladimirs Putins/Foto: REUTERS/Scanpix

Krievijas valdībai Rietumvalstu demokrātiskās vērtības vienlaikus ir gan ienaidnieks gan drauds, un tas ir pamatoti – autoritāram režīmam nav pievilcīgi brīvi mēdiji, godīgas vēlēšanas, kā arī cilvēktiesību ievērošana. Līdz ar to Kremlis uzskata, ka uz Rietumu demokrātiskām vērtībām balstītās ārpolitikas vieta ir vēsturē. Tādējādi, kā savā pārskatā par 2021. gadu prognozē Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests (Välisluureamet) – Baltkrievijas hibrīduzbrukumi pret tās kaimiņvalstīm turpināsies arī turpmākajā 2022. gadā, protams, ja tos atbalstīs Kremlis. Tāpat paredzams, ka šogad būtiski nemazināsies arī Krievijas radītie militārās eskalācijas draudi, jo Kremlim demokrātiska Ukraina ir stratēģiska problēma, kas jārisina pirms nav par vēlu.

Krievija arvien vairāk izrāda centienus pārbaudīt Rietumu demokrātiju principiālo apņēmību un vienotību, jo Kremlim šīs demokrātiskās vērtības vienlaikus ir gan ienaidnieks, gan drauds. Tajā pašā laikā pati Krievija cieš no šo vērtību trūkuma – likuma ievērošanas, cilvēktiesību ievērošanas, godīgām vēlēšanās un brīviem medijiem.

Igaunijas izlūkdienests pārskatā gan atzīmēts – Krievijas valdības bailes ir pamatotas, jo šie principi var kļūt “lipīgi”, ja tos iedzīvotāju vidū nekontrolē. Turklāt, atšķirībā no reālā vīrusa, kas patreiz pārņēmis teju visu pasauli, demokrātija mēdz ievērojami uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un cieņu, un tāpēc tā iedzīvotājiem šķiet pat ļoti pievilcīga. Ar šo “problēmu” saskaras visi autoritārie režīmi, uz to reaģējot ar pastiprinātiem represīviem pasākumiem, piemēram, nemitīgi ārpasauli kultivējot kā mūžīgo ienaidnieku. Šobrīd tas rada pat kara histēriju.

2021. gada 26. aprīlī Igaunija tika nosaukta par vienu no tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm Krievijas televīzijas raidījumā “60 minūtes”. Avots: Rossija-1 raidījums “60 minūtes” — 2021. gada 26. aprīlī Igaunija tika nosaukta par vienu no tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm Krievijas televīzijas raidījumā “60 minūtes”. /Avots: Rossija-1 raidījums “60 minūtes”/Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskats

Krievija uzskata sevi par globālu lielvaru, kas ir līdzvērtīga ASV un Ķīnai, taču baidās no pie tās robežām esošajā demokrātiskajām valstīm. Līdz ar to Kremlis jūtas atvieglots, ka pēdējā gada laikā veiktie represīvie pasākumi efektīvi neitralizējuši kaimiņvalsts Baltkrievijas iedzīvotājus un atņēmuši tai demokrātiskās pamattiesības. Tas ļauj Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko koncentrēties un hibrīduzbrukumu īstenošanu pret Baltkrievijas kaimiņvalstīm, protams, kamēr to atbalsta Kremlis. Igaunijas izlūkdienests paredz – tie turpināsies arī 2022. gadā.

Tikmēr situācija Ukrainā ir pavisam atšķirīga. 2021. gadā gan Krievijas tagadējais prezidents Vladimirs Putins, gan arī tās bijušais vadītājs Dmitrijs Medvedevs savās rakstītajās esejās nepārprotami noliedz Ukrainas tiesības uz suverenitāti. Tāpat Krievija 2021. gadā skaidri demonstrēja tās uzskatu, ka militārs spiediens pret Krievijas kaimiņvalstīm ir leģitīms politisks instruments. Par to nepārprotami liecina Krievijas bruņoto spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas. Galu galā – Krievijai demokrātiska Ukraina ir stratēģiska problēma, kas jārisina pirms nav par vēlu.

Igaunijas izlūkdienests arī atzīmē – Viens no Krievijas izmantotajiem nacionālās drošības rādītājiem ir institucionālās kontroles apjoms pār kaimiņvalstīm, un tas šīm valstīm neizbēgami nozīmē atteikšanos no savas suverenitātes, īpaši ārpolitikā un drošības politikā.

Krievijas buferzonā pret Rietumiem ietilpst Baltkrievija, Moldova un Ukraina. Baltkrievija jau ir atteikusies no suverenitātes, Krievijas kontrolētā Piedņestra grauj Moldovas iespējas, bet Ukraina ir tiešā Krievijas redzeslokā./Avots: Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskats

Igaunijas izlūkdienesta vērtējumā Krievija pašreizējo starptautisko situāciju uzskata par stratēģisku iespēju uzspiest Rietumiem savas drošības prasības. Tās galvenais mērķis ir Ukraina, kur militārās eskalācijas draudi, kurus atbalsta jau pie Ukrainas robežas esošie Krievijas bruņotie spēki, paliks reāli visu 2022. gadu. Diplomātiskās sarunas ar Krieviju ietekmē arī Igaunijas drošību, īpaši, ja tiek apspriesti Krievijas prasības ierobežot NATO pozīciju tās Austrumu flangā.

Igaunijas izlūkdienests: Baidoties no demokrātijas, Kremlis turpinās agresiju pret kaimiņvalstīm

Dalīties ar šīs lapas saturu!