Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izlūkošanas centri vervē aģentus ārvalstīs, lai sagatavotu Krievijas militārajām operācijām un vāktu informāciju par citām Eiropas valstīm. Visbiežāk tiek vervēti cilvēki, kuriem ir piekļuve klasificētai informācijai, taču Krievijas specdienestu uzdevumos tiek iesaistīti arī vienkārši pilsoņi. Visbiežāk tie ir it kā nesvarīgi uzdevumi, piemēram, objektu novērošana, taču apjomīgas informācijas ievākšana par stratēģiski nozīmīgiem objektiem var atklāt dažādas nianses. Tās var izmantot turpmākās operācijās, kurās pieslēdzas trenēti speciālisti, vēstīts jaunākajā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) veidotajā pārskatā.
Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvalde, pazīstama kā GRU (Glavnoje Razvedyvatelnoje Upravlenie Generalnogo Shtaba Vooruzhonnyh Sil RF) turpina vākt informāciju Krievijas militārajai un politiskajai elitei par valstīm, kuras Krievija identificē kā konkurentes.
Krievijas izlūkdienesti vāc informāciju arī par pašiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri kaut kādā veidā var būt noderīgi vai tieši pretēji – var nodarīt kaitējumu Krievijai un tās varai. Ārvalstīs GRU aģenti darbojas dažādos līmeņos, proti, ir tā saucamie “legālās rezidentūras” aģenti, kuri strādā Krievijas vēstniecībās un ir aģenti, kuri to dara slepus bez savas identitātes atspoguļošanas, skaidro Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.
GRU izlūkošanas atbildības zona tiek lēsta 1500km attālumā no Krievijas robežas, taču nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķi aģenti darbojas arī ārpus šīm robežām. Krievijas Rietumos darbojas pieci izlūkošanas centri, kuri jau gadu desmitiem darbojas pret Eiropas Savienību un tās sabiedrotajiem: 73. izlūkošanas centrs Sanktpēterburgā, 264. izlūkošanas centrs Kaļiņingradā, 74. izlūkošanas centrs Smoļenskā, 269. izlūkošanas centrs Maskavā, 1194. izlūkošanas centrs Murmanskā.
Igaunijas izlūkdienests savā pārskatā vēsta, ka GRU aģenti izmanto dažāda veida kiberoperācijas un ietekmes operācijas, kas ir bijušas plaši iztirzātas Rietumu medijos. Tomēr tradicionālā cilvēku izlūkošana (HUMINT) jeb informācijas vākšana, izmantojot cilvēku avotus, nav pazudusi no GRU instrumentu klāsta.
GRU cilvēku izlūkošana (agenturnaya razvedka) ir sadalīta divās kategorijās, proti, stratēģiskā aģentu izlūkošana, kas aptver, piemēram, “legālos rezidentus” un “nelegālos rezidentus”, un operatīvo aģentu izlūkošana.
Galvenais operatīvās aģentu izlūkošanas uzdevums, ko kūrē GRU 15. pārvalde, ir sagatavot un atbalstīt Krievijas militārās operācijas ārvalstīs, izmantojot operatīvi-taktisko izlūkinformāciju, kas apkopota par mērķa valsti. Ar aģentu tīklu sniegtās informācijas palīdzību tiek veikta mērķa valsts izpēte.
Noalgotie ārvalstnieki pārsvarā ir vīrieši, kuri regulāri apmeklē Krieviju, brīvi runā krieviski, ir pozitīva vai vismaz neitrāla attieksme pret pašreizējo Krievijas režīmu un ir spējīgi veikt izlūkošanas uzdevumus. Piemērotu kandidātu apzināšana, potenciālo aģentu audzināšana un viņu vervēšana, apmācība un turpmākā rīcība ar tiem parasti notiek Krievijā, lai nodrošinātu operatīvo darbinieku drošību.
Krievijā organizēto sanāksmju laikā aģents nodod savākto informāciju un saņem jaunus uzdevumus un instrukcijas. GRU darbinieks, kas veic operatīvo darbību, arī apkopo informāciju par aģentu. Ja aģentam vairs nav iespējas apmeklēt Krieviju, izlūkošanas centrs var organizēt tikšanos kādā citā valstī.
Lai veiktu savus uzdevumus, GRU izlūkošanas centri sadarbojas ar citiem Krievijas drošības iestādēm, tostarp ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), Iekšlietu ministriju, robežsardzi un citiem dienestiem.
GRU izlūkošanas centru operatīvie darbinieki aģentiem uztic uzdevumus atkarībā no viņu spējām un piekļuvei informācijai. Uzdevumi ir dažādi - no šķietami nevainīgām darbībām, piemēram, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības noskaņojuma novērošana mērķa valstī vai līdz militāro objektu un kritiskās infrastruktūras novērošanai.
Aģents pārsūta savākto informāciju elektroniski vai nodod tos savācējam tikšanās laikā Krievijā. Sarežģītāku situāciju gadījumā sakaru aģents (pastāvīgais iedzīvotājs, kas uzturas Krievijā) ar radioiekārtām var pārraidīt informāciju, lai nodrošinātu ātru informācijas nodošanu pat tad, ja tiek pārtraukta citu kanālu darbība.
Izlūkošanas centri vervē aģentus arī Krievijas iedzīvotāju vidū. Šie aģenti tiek īpaši apmācīti, lai būtu gatavi ātri izvietoties uz mērķa valsti konflikta gadījumā vai tā sagatavošanās laikā, kad viņi veiks izlūkošanas uzdevumus vai diversijas un citus īpašus uzdevumus.
Par saviem uzdevumiem aģenti parasti saņem niecīgu finansiālu atlīdzību vai pat veic tos bez maksas. Daudzi izlūkošanas centru operatīvie darbinieki ir korumpēti un patur daļu no aģentu atalgojuma sev.
Pēdējo desmit gadu laikā NATO izlūkdienestu efektīva sadarbība ar dalībvalstu izlūkdienestiem ir ļāvusi identificēt un notiesāt vairākus aģentus. Par spīti daudzajiem neveiksmīgajiem izlūkošanas mēģinājumiem, Krievija turpinās izmantot izlūkošanas spējas, lai pretdarbotos citām valstīm.
