Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām nav gatavs būtiskiem kompromisiem sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā un turpina cerēt uz savu maksimālistisko mērķu sasniegšanu militārā ceļā. Šādu pārliecību, iespējams, veicina sagrozīta informācija par patieso situāciju frontē, secinājis ASV Kara studiju institūts (ISW).
Analizējot paziņojumus pēc ASV pārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ISW norāda, ka Kremlis faktiski saglabā tās pašas prasības, kuras Putins izvirzīja jau 2024. gada jūnijā.
Maskava pieprasa pilnīgu Ukrainas spēku izvešanu no Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, tostarp no teritorijām, kuras Krievijas karaspēks nekad nav kontrolējis. Tāpat Kremlis turpina pieprasīt Ukrainas “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”, kā arī Kijivas atteikšanos no dalības NATO.
Pēc tikšanās ar ASV delegāciju Putina palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Krievijas nostāja paliekot nemainīga. ISW vērtējumā tas vēlreiz apliecina Kremļa nevēlēšanos piekāpties kādā no būtiskākajiem jautājumiem.
Putina lēmumus var ietekmēt sagrozīti ziņojumi no frontes
Ušakovs pēc sarunām apgalvoja, ka Putins amerikāņu pārstāvjiem esot stāstījis par Krievijas spēku “ievērojamiem panākumiem” frontē. ISW uzsver, ka šādi apgalvojumi ir pārspīlēti un neatbilst faktiskajai situācijai kaujas laukā.
Kāds Kremlim pietuvināts avots pirms Vitkofa un Kušnera vizītes esot norādījis, ka miera vienošanās nebūs iespējama, kamēr Krievijas karaspēks nebūs okupējis visu Doneckas apgabalu. Putins uzskatot, ka šo mērķi iespējams sasniegt līdz 2026. gada beigām.
ISW analītiķi pieļauj, ka Krievijas militārā vadība dažādos komandķēdes līmeņos sniedz Putinam nepatiesu vai sagrozītu informāciju, pārspīlējot Krievijas panākumus un attēlojot Ukrainas aizsardzību kā sabrukuma priekšā esošu.
Tas Putinā var nostiprināt pārliecību, ka Krievijas spēki spēs sasniegt izvirzītos mērķus bez piekāpšanās sarunās. Tādējādi sagrozītā aina par situāciju frontē var būt viens no iemesliem, kādēļ Kremlis neredz vajadzību atteikties no savām sākotnējām prasībām.
Krievija nespēs okupēt visu Doneckas apgabalu līdz gada beigām
ISW uzskata, ka Krievijas karaspēks nespēs līdz 2026. gada 31. decembrim okupēt visu Doneckas apgabalu. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Putins esot noteicis vismaz 15 dažādus termiņus šā mērķa sasniegšanai, taču neviens no tiem nav izpildīts.
Krievijas spēki par Kostjantinivku cīnās kopš 2025. gada oktobra, tomēr gandrīz gada laikā tiem nav izdevies pilsētu ieņemt. Vienlaikus tie vēl nav sākuši izšķirošas kaujas par citām Ukrainas aizsardzībai nozīmīgajām Doneckas apgabala pilsētām – Slovjansku, Kramatorsku un Družkivku.
Tādēļ ISW vērtējumā Krievijai atlikušo četru mēnešu laikā nav reālu iespēju okupēt visu Doneckas apgabalu.
Institūts norāda, ka Putina priekšstats par kaujas lauku joprojām ir atrauts gan no Ukrainas faktiskajām aizsardzības spējām, gan no paša Krievijas karaspēka arvien ierobežotākajām uzbrukuma iespējām.
Augustā Krievijas spēki Doneckas apgabalā virzījās uz priekšu vidēji par 2,91 kvadrātkilometru dienā. Saglabājoties šādam tempam, atlikušo 19% apgabala teritorijas okupēšanai Krievijai būtu nepieciešams laiks līdz 2032. gada 2. oktobrim, aprēķinājuši ISW analītiķi.
Institūts arī norāda, ka atkārtoti noteiktie Doneckas apgabala okupēšanas termiņi daļēji atspoguļo Putina nepieciešamību demonstrēt Krievijas sabiedrībai nozīmīgu uzvaru. Kremlis iedzīvotājiem ir solījis uzvaru apmaiņā pret gatavību paciest kara radīto ekonomisko un sociālo slogu.
ISW secina, ka pašreizējos apstākļos Putins nav ieinteresēts patiesā miera procesā. Viņš būtu gatavs izbeigt karu vienīgi uz Krievijas diktētiem noteikumiem, jo joprojām maldīgi uzskata, ka militārā situācija attīstās Maskavai par labu.
