Nelegālās migrācijas ierobežošanai robežapsardzībā iesaistītajām amatpersonām būtu jāparedz plašākas iespējas izmantot dienesta ieročus ar neletālo munīciju. Tā portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" norāda Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs un nelegālās migrācijas apkarošanas operācijas "Vilkatis" vadītājs pulkvedis Arvis Zīle. Viņš uzsver, ka Baltkrievijas un krievijas organizētais migrācijas spiediens uz Latvijas robežu nav mazinājies, tādēļ valstij nepieciešams pilnveidot gan robežas aizsardzības pasākumus, gan tiesisko regulējumu.
Bez operācijas "Vilkatis" robežšķērsojumu skaits būtu rekordliels
KVC vadītājs atzina, ka augustā sāktā operācija "Vilkatis" jau devusi pirmos rezultātus, samazinot nelegālās robežšķērsošanas gadījumu skaitu. Tomēr par noturīgu tendenci vēl ir pāragri runāt.
Pēc pulkveža A. Zīles teiktā, bez šīs operācijas Latvija šogad varētu sasniegt rekordlielu nelegālās robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu.
Operācijas mērķis ir ne tikai samazināt nelegālo robežšķērsojumu skaitu, bet arī panākt, lai situācija Latvijā būtu salīdzināma ar Lietuvu un Poliju, kur migrācijas spiedienu izdodas ierobežot efektīvāk.
Nelegālās migrācijas sekas neaprobežojas ar reputācijas riskiem
Pulkvedis A. Zīle uzsvēra, ka nelegālās migrācijas nekontrolēta pieauguma gadījumā lielākais risks nebūtu Latvijas starptautiskā reputācija, bet gan iespējamā pienākuma uzņemšanās atpakaļ pieņemt migrantus, kuri caur Latviju nokļuvuši citās Eiropas valstīs.
"Mūsdienās to ir samērā viegli pierādīt, jo migranti izmanto mobilos telefonus. Izsekojot pieslēgumu vietas un izmantotos operatorus, iespējams noteikt personas pārvietošanās maršrutu. Tas var kļūt par būtisku pierādījumu, lai citā valstī aizturētu migrantu nosūtītu atpakaļ uz Latviju," viņš skaidroja.
Vienlaikus KVC vadītājs norādīja, ka valstij būtu sarežģīti nodrošināt infrastruktūru liela skaita migrantu izmitināšanai. Tāpat pastāvētu drošības riski, ja ievērojams skaits personu Latvijā uzturētos ilgstoši.
Robežu šķērso agresīvāks migrantu kontingents
Runājot par migrantu profilu, pulkvedis A. Zīle atzina, ka situācija būtiski atšķiras no 2021. gada.
Ja tolaik ievērojamu daļu veidoja personas no kara skartām vai autoritāru režīmu pārvaldītām valstīm, tad pēdējos gados robežu galvenokārt mēģina šķērsot jauni vīrieši no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm.
Viņš arī brīdināja, ka šādu migrācijas plūsmu potenciāli var izmantot krievijas un Baltkrievijas specdienesti diversantu iesūtīšanai Eiropas Savienības teritorijā.
"Ja robežu spēj šķērsot migrants, kurš tam nav speciāli gatavots, tad speciāli apmācīti cilvēki šādā pašā veidā var iefiltrēties vēl vieglāk," viņš norādīja.
Baltkrievija mainījusi migrācijas spiediena taktiku
Pēc A. Zīles teiktā, Baltkrievijas iestādes pēdējos gados mainījušas pieeju migrācijas plūsmas organizēšanā.
Ja 2021. gadā migrantus pāri robežai nereti virzīja militarizētu struktūru pārstāvji, tad šobrīd Baltkrievijas robežsargi Latvijas robežas tuvumā ir redzami daudz retāk.
Vienlaikus Baltkrievijas teritorijā izveidota sava veida buferzona starp faktisko robežu un otro apsargāto žogu valsts iekšienē.
"Tādējādi šie cilvēki tiek iesprostoti zonā, no kuras atpakaļ Baltkrievijā vairs netiek ielaisti. Viņu vienīgā iespēja ir mēģināt nokļūt Eiropas Savienībā," skaidroja pulkvedis.
Lai gan Baltkrievijas dienestu tiešu iesaisti šobrīd pierādīt ir sarežģītāk, vairākos gadījumos pie migrantiem atrastas Baltkrievijas bruņoto spēku izmantotās sakaru rācijas, kā arī instrumenti robežžoga bojāšanai.
Pārvadātājus vervē sociālajos tīklos
KVC vadītājs norādīja, ka migrantu pārvadātāju vervēšanā joprojām plaši tiek izmantoti sociālie tīkli un saziņas platformas.
"Pārvadātāji tiek vervēti caur 'Telegram' un 'TikTok' kanāliem. Organizatori bieži vien neatrodas Latvijā, bet darbojas no Baltkrievijas vai krievijas. Savukārt izpildītāji tiek meklēti gan Latvijā, gan ārvalstīs," viņš sacīja.
Bieži vien šie cilvēki neesot saistīti ar organizēto noziedzību, bet gan atsaucas uz solījumiem par ātru peļņu, nepietiekami apzinoties iespējamo kriminālatbildību.
Pulkvedis A. Zīle īpaši uzsvēra sabiedrības nozīmi nelegālās migrācijas apkarošanā.
"Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, nesen aizturējām vienu pārvadātāju jau Latvijas vidienē. Cilvēki aktīvi ziņo par aizdomīgām automašīnām un personām, un tas būtiski palīdz drošības iestāžu darbā," viņš piebilda.
Preventīvie pasākumi jau dod rezultātus
Līdztekus operatīvajiem pasākumiem operācijā "Vilkatis" tiek īstenota arī preventīvā komponente.
Pierobežā aizdomīgām personām tiek izsniegti informatīvi paziņojumi vairākās valodās, kuros skaidrots, ka par cilvēku kontrabandu Latvijā paredzēts cietumsods līdz astoņiem gadiem.
Nepieciešamas plašākas iespējas izmantot dienesta ieročus
Pēc KVC vadītāja domām, viens no būtiskākajiem jautājumiem šobrīd ir normatīvā regulējuma pilnveidošana.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju pašlaik apkopo nepieciešamos likumu grozījumus, lai efektīvāk cīnītos pret nelegālo robežšķērsošanu.
Viens no apspriestajiem risinājumiem paredzētu robežapsardzībā iesaistītajām amatpersonām plašākas iespējas izmantot dienesta ieročus ar neletālo munīciju, piemēram, gumijas lodēm.
Kā skaidroja pulkvedis A. Zīle, robežsargi un karavīri jau tagad ir bruņoti, taču viņu rīcībā lielākoties ir kaujas munīcija, tādēļ katrā situācijā jāvērtē spēka lietošanas samērīgums.
Hibrīdapdraudējums saglabāsies arī turpmāk
Vaicāts par operācijas "Vilkatis" nākotni, pulkvedis A. Zīle norādīja, ka situācija pie robežas joprojām saglabājas saspringta.
Pēc viņa teiktā, buferzonā Baltkrievijas pusē aizvien uzturas ievērojams skaits migrantu, kuri gaida iespēju atsākt mēģinājumus nokļūt Latvijā.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdība 11. augustā uzsāka operāciju "VILKATIS", lai stiprinātu valsts austrumu robežas drošību un cīnītos pret Baltkrievijas un krievijas organizēto nelegālo migrāciju pāri Latvijas robežai. Operācijas mērķis ir būtiski samazināt nelegālās robežšķērsošanas gadījumu skaitu un nepieļaut to atkārtošanos nākotnē.
Pilnu “Sargs.lv” interviju ar KVC vadītāju pulkvedi A.Zīli skatieties šeit:
