Zviedrijas Sauszemes spēku komandieris: Esam gatavi jebkāda veida eskalācijai no Krievijas

Zviedrijas Sauszemes spēku komandieris ir pārliecināts, ka Zviedrija jau šodien var nodrošināt augsta līmeņa spējas vairākās jomās, tostarp arī ļoti attīstītu militāro industriju ar augstiem tehniskajiem standartiem. Piemēram, integrētu pretraķešu aizsardzību – Zviedrija ir iegādājusies “Patriot” sistēmas, kas darbojas kopā ar zviedru ražotajiem radariem.

Bez šaubām, “Sargs.lv” interesējās arī par Gotlandes aizsardzību pašreizējās drošības situācijas kontekstā, un Karls Engelbrektsons atklāj, ka tieši viņš savulaik bijis pēdējais Gotlandes kontingenta komandieris un piedalījies arī jaunā kontingenta izvietošanā 2018. gadā. Zviedrija savas spējas Gotlandē pakāpeniski kāpinājusi jau no 2017. gada.

“Šobrīd uz salas esam izvietojuši kombinēto ieroču vienību, kas ietver pretgaisa aizsardzību, artilēriju, mehanizētos kājniekus, loģistiku un piekrastes uguns atbalsta kuģus, un to papildina gaisa spēku elementi. Gotlandes aizsardzību mēs nodrošinām visās dimensijās,” uzsver Zviedrijas Sauszemes spēku komandieris. “Mēs, protams, esam ieklausījušies Krievijas propagandas vēstījumos par Baltijas iekarošanu no Gotlandes un būtiski paātrinājuši salas aizsardzības spēju palielināšanu. Runa nav tikai par sauszemes spēkiem, tas ietver gaisa telpu, kibertelpu un floti.”

Viņš nenoliedz, ka sniedzot atbalstu Ukrainai, īstermiņā Zviedrijas Bruņotie spēki saskaras ar zināmu resursu samazinājumu. Taču attiecīgi tiek palielināti bruņojuma un aprīkojuma iepirkumu apjomi, lai to kompensētu. Viens no svarīgākajiem faktoriem bruņojuma apgādē ir starptautiskā sadarbība.

“Karš Ukrainā mums ir licis pārvērtēt to, ko līdz šim zinājām par liela mēroga militārajām operācijām un Krievijas militāro taktiku,” uz jautājumu par Ukrainas kara ietekmi uz Zviedrijas aizsardzības plāniem atbild Sauszemes spēku komandieris. Viņa skatījumā liela nozīme ir gan augstajām tehnoloģijām, gan resursiem. Nākamā svarīgā lieta ir operacionālās vadības līmenis, un tam seko nepieciešamība pēc labi sagatavotu instruktoru kopuma.

Viņš pauž, ka Zviedrijas Bruņotie spēki ir veikuši nopietnus uzlabojumus visās minētajās jomās, un jau kopš 2015. gada Krievijas apdraudējums ir to stratēģiskās plānošanas centrā. “Jums jāsaprot, ka mēs rūpējamies tikai par savu aizsardzību un nevēlamies nevienu apdraudēt. Jau 2015. gadā mēs izvirzījām sev uzdevumu atjaunot liela mēroga militārās spējas,” piebilst ģenerālmajors.

Ņemot vērā, ka Latvijā tikko apstiprināts valsts aizsardzības dienests, “Sargs.lv” uzdeva ģenerālmajoram jautājumu par Zviedrijas pieredzi ar obligāto dienestu – līdzīgi kā Latvijā tas vairākus gadus bija pārtraukts, līdz tika atjaunots 2017. gadā.

Viņš atklāj, ka lielākā daļa dienestā esošo piesakās brīvprātīgi, taču arī tie cilvēki, kas tiek iesaukti, pēc dienesta beigām izvēlas saglabāt saikni ar militāro jomu. Tas ir ļoti svarīgi, lai vēlāk sagatavotu labus instruktorus un virsniekus, jo šie 10-15 mēneši obligātajā dienestā ļauj karavīram vēlāk kļūt par labāku virsnieku. Un šobrīd 30% no jauniesauktajiem ir sievietes.

FINABEL ir Eiropas organizācija, kas pastāv līdztekus Eiropas Savienības un NATO militārajām struktūrām, un sadarbojas ar tām, lai veicinātu dalībvalstu Sauszemes spēku savietojamību, saskaņojot militārās koncepcijas, doktrīnas un procedūras. Tā izstrādā ieteikumus, vadlīnijas un veic pētījumus, tādējādi sniedzot atbalstu dalībvalstu bruņoto spēku vadībai lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai gan šajā forumā lielākoties tiek aplūkotas konceptuālas vīzijas par Sauszemes spēku attīstību, Krievijas nepamatotais iebrukums Ukrainā ir aktualizējis nepieciešamību koncentrēties uz Sauszemes spēku lomu Eiropas drošībā.

2023. gadā Latvija ir FINABEL prezidējošā dalībvalsts un tā uzņēma Sauszemes spēku komandierus no 24 Eiropas valstīm.