Norvēģijas Sauszemes spēku štāba priekšnieks: Krievijas karš licis mainīt aizsardzības stratēģiju

Norvēģijas Štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Frode Omundsens

Foto: @NorwegianArmy/Twitter

No 4. līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās ikgadējā Eiropas Sauszemes spēku sadarbspējas centra (FINABEL) rīkotā Eiropas Sauszemes spēku komandieru konference, kurā tikās 24 Eiropas valstu Sauszemes spēku komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Norvēģijas Sauszemes spēku štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Frode Omundsens (Frode Ommundsen) atzina, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO stiprinās Eiropas drošību un palielinās jau šobrīd esošo savstarpējo sadarbību. Viņaprāt, galvenais valsts aizsardzības stūrakmens ir visaptverošas valsts aizsardzības koncepcija, kas aptver vairāk par bruņoto spēku spējām. Šīs sistēmas pilnveidošana prasa lielus ekonomiskus resursus, kas nozīmē, ka citām jomām netiks sniegts tik liels finansiāls atbalsts.

Norvēģija, Zviedrija un Somija sadarbojas jau daudzus gadus dažādās jomās. NATO ietvaros Norvēģija jau ir sadarbojusies ar abām valstīm, taču to pievienošanās aliansē palielinās līdzšinējās sadarbības iespējas.

Arī Norvēģijai ir robeža ar Krieviju, taču pastiprinātas aktivitātes pierobežā nevar novērot. Norvēģis uzskata, ka tas skaidrojums ar Krievijas lielo aizņemtību un problēmām karā Ukrainā.

"Aktivitātes pierobežā notiek, taču mēs jūtam, ka galvenais fokuss tiek veltīts Ukrainai, tāpēc šobrīd nav nekādu lielu problēmu pierobežā. Pirms vairākiem gadiem neviens neticēja, ka šāds karš Eiropā ir iespējams. Šobrīd tas ir noticis, un valstis arvien vairāk pārskata savas aizsardzības spējas un militāros krājumus. Arī mēs šobrīd veicam strukturālas izmaiņas Norvēģijas ziemeļu daļā, lai uzlabotu savas aizsardzības spējas,” sacīja brigādes ģenerālis F.Omundsens.

Taujāts par pašu norvēģu attieksmi un sajūtām pēc Krievijas uzsāktā vardarbīgā kara Ukrainā, štāba priekšnieks sacīja, ka karš pavisam noteikti ir mainījis sabiedrisko domu. Arvien vairāk cilvēku interesējas par militāro jomu un to, kā viņi var piedalīties valsts aizsardzībā.

"Līdz šim kari notikuši tālu no Norvēģijas robežām, taču karš Ukrainā iedzīvotājiem lika aizdomāties, ka tas var notikt arī pie mums kaimiņos. Šīs karš mums ir licis vēlreiz pārskatīt savu rīcību un vēlreiz atjaunot vai papildināt zināšanas par karadarbību,” atzina brigādes ģenerālis F.Omundsens.

Karš Ukrainā ir iezīmējis mūsdienu karadarbības sfēras, kurām turpmāk būs nepieciešams pievērst vairāk uzmanību. Artilērijas un tanku kaujas ir jau zināms karadarbības veids, taču mūsdienās jāņem vērā bezpilota lidaparātu spējas, kuras var būtiski izmainīt šo ieroču efektivitāti.

"Mēs esam maza valsts, tāpēc mums ir jāsaprot, kā mēs varam izmantot sev pieejamos resursus pēc iespējas efektīvāk. Mums ir jāmācās apvienot līdzšinējās zināšanas ar jauniegūtajām zināšanām Krievijas izvērstajā karā Ukrainā. Mums ir jāpalielina izdevumi aizsardzības jomā, kā arī jāveic investīcijas ieroču un bruņojuma attīstībā," portālam “Sargs.lv” sacīja štāba priekšnieks F.Omundsens.

FINABEL ir Eiropas organizācija, kas pastāv līdztekus Eiropas Savienības un NATO militārajām struktūrām, un sadarbojas ar tām, lai veicinātu dalībvalstu Sauszemes spēku savietojamību, saskaņojot militārās koncepcijas, doktrīnas un procedūras. Tā izstrādā ieteikumus, vadlīnijas un veic pētījumus, tādējādi sniedzot atbalstu dalībvalstu bruņoto spēku vadībai lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai gan šajā forumā lielākoties tiek aplūkotas konceptuālas vīzijas par Sauszemes spēku attīstību, Krievijas nepamatotais iebrukums Ukrainā ir aktualizējis nepieciešamību koncentrēties uz Sauszemes spēku lomu Eiropas drošībā.

2023. gadā Latvija ir FINABEL prezidējošā dalībvalsts un tā uzņēma Sauszemes spēku komandierus no 24 Eiropas valstīm.

Norvēģijas Sauszemes spēku štāba priekšnieks: Krievijas karš licis mainīt aizsardzības stratēģiju

Dalīties ar šīs lapas saturu!