Atturēt un aizsargāt: Kaujas gatavība ir ceļš uz mieru

Romiešu rakstnieks Vegēcijs (Vegetius) reiz teicis: “Si vis pacem, para bellum”, tulkojumā gribi mieru, gatavojies karam.

Kā itālim, kurš par savu profesiju izvēlējies militāro jomu, šim romiešu izcelsmes teicienam ir bijusi liela nozīme manā dzīvē. Filozija ir vienkārša un tā nenoveco. Pat kā bērni rotaļu laukumā kaušļi nekad neizvēlējās tos, kuri bija gatavi cīnīties. Tā vietā viņi vērsās pret tiem, kuri škiet nespēja sevi aizstāvēt. Militārie veidojumi ir pastāvējuši ilgi pirms šī vispārzināmā citāta 4. gadsimtā, un tomēr tas saglabā savu aktualitāti starp sabiedroto bruņotajiem spēkiem Eiropā arī mūsdienās.  

Image

Image

Vārdi "atturēt un, ja nepieciešams, aizsargāt" ir bijuši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vārdu krājuma centrā kopš tās pastāvēšanas sākuma. NATO pirmā Stratēģiskā koncepcija, kas tika pieņemta 1950.gadā, noteica, ka NATO pamatfunkcija ir atturēt agresiju un ka NATO spēki iesaistīsies karadarbībā tikai tad, ja atturēšana neizdosies.

Otrajā Stratēģiskajā koncepcijā, kas tika izstrādāta 1952. gadā, tika pievienots jēdziens "uz priekšu izvirzīto spēku stratēģija". Tajā laikā tas nozīmēja bruņoto spēku izvietošanu pēc iespējas tālāk uz Austrumiem, šajā gadījumā netālu no robežas starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Šī koncepcija bija paredzēta, lai novērstu jebkādas komunistu ekspansionistu ambīcijas attiecībā pret Rietumiem.

Vairāk nekā 70 gadus atturēšanas un aizsargāšanas stratēģija attīstījās un pierādīja, ka ir ļoti efektīva. Gadu desmitu laikā valstis, kas veido NATO, ir spējušas saglabāt mieru un stabilitāti savu robežu ietvaros. NATO Alianse ir izaugusi no 12 valstīm līdz 30, drīz 32 valstīm, ja viss noritēs labi. Valstis, kas pievienojās NATO, ir spējušas kopīgi nodrošināt drošību, tirdzniecību, demokrātiju un brīvību vairāk nekā miljardam pilsoņu.

Atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā un lai stiprinātu Alianses drošību, NATO nekavējoties aktivizēja aizsardzības plānus, izvērsa NATO ātrās reaģēšanas spēku elementus un valstis ievērojami palielināja NATO spēku klātbūtni Alianses Austrumu flangā. 2022. gada jūnijā Madridē notikušajā NATO samitā Alianses politiskie līderi apstiprināja jaunu Stratēģisko koncepciju, kas izstrādāta, lai veidotu Rietumu drošības nostāju nākamajiem gadiem.

Image

Madrides samits iezīmēja pārmaiņas visās ar NATO saistītajās militārajās vienībās. Kopš samita atturēšanas un aizsargāšanas stratēģija ir attīstījusies ļoti ātri, un mēs, Eiropa, esam tās fokusa centrā.

Madrides samitā valstu līderi no jauna aplūkoja arī NATO ātrās reaģēšanas spēkus – līdz pat 40 000 augstas gatavības karavīru lielu grupu, kas ir spējīgi īsā laikā reaģēt krīzes situācijās. Ieviešot jaunu NATO spēku modeli, NATO līderi vienojās attīstīt Sabiedroto reaģēšanas spēkus, kas ir vēl lielāki un augstākā kaujas gatavībā nekā pašreizējie NATO ātrās reaģēšanas spēki.

Pagājušā gada novembrī pasaule aizturēja elpu, kad noklīdusi raķete pameta Ukrainas gaisa telpu, nokrita un uzsprāga Polijā, traģiski nogalinot divus cilvēkus. No šāda incidenta politiskie un militārie līderi visā Eiropā baidījās jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra sākumā. Vai tas bija neprecīzs aprēķins, kas varēja saasināt spriedzi starp NATO un Krieviju tik tālu, ka nebūtu vairs iespējams atgriezties pašreizējā situācijā? NATO līderi rīkojās ļoti apzinīgi, rūpīgi analizējot datus, lai noteiktu, ka incidents nav tīšs uzbrukums NATO teritorijai. Lai gan incidents kalpoja kā atgādinājums, ka Eiropas kontinents atrodas uz naža asmens, NATO Alianse parādīja skaidru apņēmību, vienlaikus neļaujot Ukrainas konfliktam izvērsties plašākā karadarbībā.    

Atcerieties: Ja Jūs meklējat mieru, gatavojieties karam. Mēs, NATO, vienmēr iestāsimies par mieru, bet arī saprotam, ka tas ir iespējams tikai tad, ja mēs esam pilnībā gatavi stāties pretī jebkādiem draudiem mūsu cilvēku drošībai.