Atturēt un aizsargāt: Kaujas gatavība ir ceļš uz mieru

Viedoklis
NATO paplašinātās kaujas grupas karavīri Latvijā piedalās mācībās "Namejs 2022"
Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Krievijas pretlikumīgais iebrukums Ukrainā ir atdzīvinājis gan sabiedrības izpratni un pozitīvo attieksmi par NATO aizsardzības un atturēšanas politikas pamatprincipiem, gan licis pašai aliansei atgriezties pie tās sākotnēji noteiktajām pamatvērtībām - aizsargāt savus sabiedrotos ar pārliecinožšu spēku demonstrāciju un vienlaicīgu gatavību šos spēkus likt lietā, lai aizsargātu ikvienu alianses dalībvalsti. Arī šobrīd draudi nav beigušies un mums jābūt vienotieml lai atturētu pretinieku, pārliecinātu to, ka cīņā iebrukuma gadījumā pret agresoru iesaistīsies visa alianse. Tā savā viedokļa rakstā uzsver NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris Itālijas bruņoto spēku ģenerālis Guljelmo Luidži Miljeta (Guglielmo Luigi Miglietta).

 

Romiešu rakstnieks Vegēcijs (Vegetius) reiz teicis: “Si vis pacem, para bellum”, tulkojumā gribi mieru, gatavojies karam.

Kā itālim, kurš par savu profesiju izvēlējies militāro jomu, šim romiešu izcelsmes teicienam ir bijusi liela nozīme manā dzīvē. Filozija ir vienkārša un tā nenoveco. Pat kā bērni rotaļu laukumā kaušļi nekad neizvēlējās tos, kuri bija gatavi cīnīties. Tā vietā viņi vērsās pret tiem, kuri škiet nespēja sevi aizstāvēt. Militārie veidojumi ir pastāvējuši ilgi pirms šī vispārzināmā citāta 4. gadsimtā, un tomēr tas saglabā savu aktualitāti starp sabiedroto bruņotajiem spēkiem Eiropā arī mūsdienās.  

Image
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris, Itālijas bruņoto spēku ģenerālis Guljelmo Luidži Miljeta (Guglielmo Luigi Miglietta)
Foto: NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris, Itālijas bruņoto spēku ģenerālis Guljelmo Luidži Miljeta (Guglielmo Luigi Miglietta) / NATO.int
Kaujas gatavība kā miera garants bija vispārpieņemts princips arī starp divpadsmit kara nogurdinātajām Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm 1949. gadā, kad tās parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu, lai kļūtu par Aliansi. Līguma parakstītāji saprata, ka miers ir līdzvērtīgs stabilitātei un stabilitāte sniedz labklājības iespējas. Viņi saprata, ka vienīgais veids kā garantēt gan mieru, gan labklājību savām tautām ir nepārtraukti un kopīgi būt gataviem karam.
Image
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri piedalās mācībās "Namejs 2022"
Foto: NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri piedalās mācībās "Namejs 2022" / Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Vārdi "atturēt un, ja nepieciešams, aizsargāt" ir bijuši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vārdu krājuma centrā kopš tās pastāvēšanas sākuma. NATO pirmā Stratēģiskā koncepcija, kas tika pieņemta 1950.gadā, noteica, ka NATO pamatfunkcija ir atturēt agresiju un ka NATO spēki iesaistīsies karadarbībā tikai tad, ja atturēšana neizdosies.

Otrajā Stratēģiskajā koncepcijā, kas tika izstrādāta 1952. gadā, tika pievienots jēdziens "uz priekšu izvirzīto spēku stratēģija". Tajā laikā tas nozīmēja bruņoto spēku izvietošanu pēc iespējas tālāk uz Austrumiem, šajā gadījumā netālu no robežas starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Šī koncepcija bija paredzēta, lai novērstu jebkādas komunistu ekspansionistu ambīcijas attiecībā pret Rietumiem.

Vairāk nekā 70 gadus atturēšanas un aizsargāšanas stratēģija attīstījās un pierādīja, ka ir ļoti efektīva. Gadu desmitu laikā valstis, kas veido NATO, ir spējušas saglabāt mieru un stabilitāti savu robežu ietvaros. NATO Alianse ir izaugusi no 12 valstīm līdz 30, drīz 32 valstīm, ja viss noritēs labi. Valstis, kas pievienojās NATO, ir spējušas kopīgi nodrošināt drošību, tirdzniecību, demokrātiju un brīvību vairāk nekā miljardam pilsoņu.

Nesenie notikumi mums ir parādījuši, cik svarīga un trausla var būt drošība un aizsardzība. Brutālais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī ir atgriezis Eiropā kara ēnu un rosinājis būtiski pārvērtēt draudus Eiro-atlantiskajai drošībai un veidus, kā NATO atturēt un aizsargāt.

Atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā un lai stiprinātu Alianses drošību, NATO nekavējoties aktivizēja aizsardzības plānus, izvērsa NATO ātrās reaģēšanas spēku elementus un valstis ievērojami palielināja NATO spēku klātbūtni Alianses Austrumu flangā. 2022. gada jūnijā Madridē notikušajā NATO samitā Alianses politiskie līderi apstiprināja jaunu Stratēģisko koncepciju, kas izstrādāta, lai veidotu Rietumu drošības nostāju nākamajiem gadiem.

Image
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes artilēristi piedalās mācībās "Namejs 2022"
Foto: Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes artilēristi piedalās mācībās "Namejs 2022"/ srž. Edgars Grundšteins / NBS
Jaunā koncepcija ietvēra daudzas lietas – tā atzina Krievijas Federāciju par visnozīmīgāko draudu sabiedroto drošībai, tai pat laikā norādot arī uz citiem draudiem: terorismu, nestabilitāti Tuvajos Austrumos un Āfrikā, jaunām traucējumus izraisošām tehnoloģijām, ieroču kontroles samazināšanos un klimata pārmaiņām. Papildus Ķīna tika pirmo reizi nosaukta par Alianses "stratēģisko konkurentu".

Madrides samits iezīmēja pārmaiņas visās ar NATO saistītajās militārajās vienībās. Kopš samita atturēšanas un aizsargāšanas stratēģija ir attīstījusies ļoti ātri, un mēs, Eiropa, esam tās fokusa centrā.

Karadarbība starp Krieviju un Ukrainu nav nekas jauns. Pēc Krievijas nelikumīgās Krimas aneksijas 2014. gadā NATO palielināja savu klātbūtni Alianses Austrumos, izveidojot četras paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas - pa vienai Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Valstu pārstāvji 2022. gada Madrides samitā vienojās izveidot vēl 4 papildu kaujas grupas Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, kā arī noteica, ka esošo kaujas grupu lielums palielināsies par 50–100%. Sabiedroto valstis ir arī apņēmušās uzturēt izvēršamus brigādes lieluma spēkus kaujas gatavībā, kurus ir iespējams izvietot kad un kur vien tie būs nepieciešami. Tas ir atjaunots redzējums attiecībā pret kādreizējo "uz priekšu izvirzīto spēku stratēģiju”, kas pārveidota, lai atbilstu mūsdienu stratēģiskajai videi.

Madrides samitā valstu līderi no jauna aplūkoja arī NATO ātrās reaģēšanas spēkus – līdz pat 40 000 augstas gatavības karavīru lielu grupu, kas ir spējīgi īsā laikā reaģēt krīzes situācijās. Ieviešot jaunu NATO spēku modeli, NATO līderi vienojās attīstīt Sabiedroto reaģēšanas spēkus, kas ir vēl lielāki un augstākā kaujas gatavībā nekā pašreizējie NATO ātrās reaģēšanas spēki.

Visas izmaiņas, par kurām tika nolemts Madrides samitā, ir sākotnējās atturēšanas un aizsardzības koncepcijas atdzīvināšana, paplašinot NATO klātbūtni daudz lielākā ģeogrāfiskā teritorijā nekā jebkad agrāk. Sūtot vēstījumu mūsu kaimiņiem Austrumos, ka esam gatavi kaujai, mēs garantējam paši sev daudz lielāku iespēju nepieļaut karadarbības Ukrainā izplatīšanos tālāk Eiropā.

Pagājušā gada novembrī pasaule aizturēja elpu, kad noklīdusi raķete pameta Ukrainas gaisa telpu, nokrita un uzsprāga Polijā, traģiski nogalinot divus cilvēkus. No šāda incidenta politiskie un militārie līderi visā Eiropā baidījās jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra sākumā. Vai tas bija neprecīzs aprēķins, kas varēja saasināt spriedzi starp NATO un Krieviju tik tālu, ka nebūtu vairs iespējams atgriezties pašreizējā situācijā? NATO līderi rīkojās ļoti apzinīgi, rūpīgi analizējot datus, lai noteiktu, ka incidents nav tīšs uzbrukums NATO teritorijai. Lai gan incidents kalpoja kā atgādinājums, ka Eiropas kontinents atrodas uz naža asmens, NATO Alianse parādīja skaidru apņēmību, vienlaikus neļaujot Ukrainas konfliktam izvērsties plašākā karadarbībā.    

Līdz šim NATO 5. panta uzticamība no kolektīvās aizsardzības viedokļa nav apdraudēta. NATO 5. pants kopā ar spēcīgu NATO klātbūtni Austrumos ir nodrošinājis pietiekamu atturēšanu un atjaunojis pozitīvu attieksmi pret Alianses pamatprincipiem. Bet atturēšana darbojas tikai tad, ja mūsu pretinieks saprot, ka mēs esam gatavi cīnīties, lai aizstāvētu savas vērtības, teritoriju un dzīvesveidu. Draudi nav beigušies, un mums ir jābūt vienotiem, lai atturētu un pārliecinātu, un galu galā aizstāvētu un cīnītos, kur un kad vien nepieciešams.

Atcerieties: Ja Jūs meklējat mieru, gatavojieties karam. Mēs, NATO, vienmēr iestāsimies par mieru, bet arī saprotam, ka tas ir iespējams tikai tad, ja mēs esam pilnībā gatavi stāties pretī jebkādiem draudiem mūsu cilvēku drošībai.  

Dalies ar šo ziņu