Līdz ar 2023. gada 1. janvāri Vācija pārņems NATO Īpaši augstās gatavības spēku (NATO Very High Readiness Joint Task Force (VJTF)) vadību, izvietojot aptuveni 1000 karavīrus kaujas dežūrā, kuri būs gatavi iesaistīties alianses aizsardzībā pāris dienu laikā, informē NATO.
NATO Īpaši augstās gatavības spēki tika izveidoti 2014. gadā , reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā NATO Reaģēšanas spēku kodols.
NATO VJTF spēku vadību Vācija pārņems no Francijas, kura rotācijas kārtībā tos vadīja 2022. gadā.
Reaģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā šā gada 24. februārī, NATO nolēma atsevišķus VJTF elementus Rumānijā.
“Vācija ir svarīgs sabiedrotais. Mēs pateicamies Vācijai par tās gatavību vadīt VJTF 2023. gadā,” norādīja NATO pārstāve Oana Lungesku (Oana Lungescu).
VJTF ir augstākās gatavības NATO Reaģēšanas spēku elements. Šīs vienības vadību ik gadu rotācijas kārtībā ieņem cita valsts.
Plānots, ka 2023. gadā VJTF Sauszemes spēki veidos kopumā 11,5 tūkstošus karaspēku, kuras kodols būs Vācijas Bundesvēra 37. Tanku grenadieru brigāde.
Kopumā savu ieguldījumu bez Vācijas VJTF spēkos dos vēl deviņi NATO sabiedrotie - Beļģija, Čehija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Vācija, Nīderlande, Norvēģija un Slovēnija. Starp galvenajām VJTF vienībām ir Vācijas 393 Tanku bataljons, 345. Artilērijas bataljons, 131. Apgādes bataljons 30. Transporta helikopteru pulks. Pirmo reizi Vācija vada arī VJTF īpašo spēku pavēlniecību.