Krievija, iespējams, ir cietusi vairāk upuru Ukrainā, nekā Lielbritānijas armijā ir regulāro vienību. Un tas nav sliktākais – kopš Krievijas diktators Vladimirs Putins pirms nu jau vairāk nekā sešiem mēnešiem uzsāka visaptverošu uzbrukumu Ukrainā, karš un sankcijas ir skārušas arī Krievijas ekonomiku. Lai gan tiek prognozēts, ka tās kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā samazināsies par 6%, šis skaitlis slēpj daudzus bēdīgākus ekonomikas datus, kas ilgtermiņā var izrādīties postoši Krievijai, raksta Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) Transatlantiskās aizsardzības un drošības programmas direktora vietnieks Džoels Hikmens.
Lai saprastu Krievijas ekonomikas nākotnes perspektīvas, jāapsver pašreizējā situācija un dati.
Tam visam patiešām ir nozīme, jo dzīvotspējīgu alternatīvu tirgu ir maz, gāzes vadu būvniecība prasa vairākus gadu desmitus un miljardiem dolāru, un šķiet, ka Krievijas ekonomiskās bāze, kas masveidā izceļoja, drīzumā neatgriezīsies. Saskaņā ar ietekmīgu, vairāku vadošo ekonomistu jaunāko rakstu ”Uzņēmējdarbības atkāpšanās un sankcijas kropļo Krievijas ekonomiku”(eng.: Business Retreats and Sanctions Are Crippling the Russian Economy), Krievijas vietējā ražošana ir “apstājusies pilnībā” un valsts saskaras ar “spēcīgām problēmām, lai nodrošinātu svarīgus izejmateriālus, detaļas un tehnoloģijas tirdzniecības partneru vilcināšanās dēļ”.
Savukārt mazā ekonomika gandrīz noteikti iedragās Krievijas globālās ambīcijas un spēju projicēt militāro spēku ārvalstīs. No 2016. līdz 2020. gadam Krievija veidoja aptuveni 20% no pasaules aizsardzības eksporta, kas ir par 22% mazāk nekā vēl iepriekšējos četrus gadus. Līdzās enerģijas piegādēm, aizsardzība ir viena no lielākajām Krievijas eksporta nozarēm, un kara un sankciju rezultātā tās, visticamāk, piemeklēs līdzīgs liktenis.
Tam, protams, vēl milzīgais zaudējumu mērogs, ko Krievija piedzīvo karadarbībā. Saskaņā ar izsekošanas vietni, kas pārbauda Ukrainā iznīcinātos, bojātos vai pārņemtos materiālus, līdz 22. augustam Krievija bija zaudējusi 970 tankus, 2682 bruņumašīnas un citus transportlīdzekļus, 1437 kravas automašīnas un džipus, 52 kaujas lidmašīnas, 50 helikopterus un 11 jūras spēku kuģus. Ukrainas oficiālās aplēses ir daudz augstākas, bet pat tas kļūst nenozīmīgi, ja to salīdzina ar Krievijas bojāgājušo un kaujās ievainoto skaitu.
Šāda šausminoša statistika varētu piespiest Putinu uz Krievijas iedzīvotāju iesaukšanu, lai apturētu nepārvaramo zaudējumu viļņus Ukrainā. Taču tikpat nopietni un problemātiski no ģeostratēģiskā viedokļa ir aprīkojuma zaudējumi. Pirmkārt, tas rada jautājumus par Krievijas militārā aprīkojuma uzticamību un efektivitāti — internetu tagad pārpilda video, kuros redzamas Krievijas bruņumašīnas, ko iznīcina bezpilota lidaparāti un prettanku vadāmās raķetes. Tikmēr to raķešu atteices līmenis vien var sasniegt 60% to sliktās konstrukcijas un sastāvdaļu dēļ.
Pašlaik Krievija pārdod gandrīz 90% savu ieroču tikai 10 valstīm, un Indija un Ķīna veido pusi no kopējā ieroču apjoma. Ja šo nelielu klientu bāzi Krievijas sliktā militārā snieguma dēļ pamet tikai viens vai divi klienti, tas radītu nopietnus ilgtermiņa izaicinājumus alternatīvu tirgu trūkuma dēļ. Jo īpaši ņemot vērā, ka Ķīna, visticamāk, sasniegs pilna apjoma vietējo ražošanu, apmierinot tās militārās prasības dažu gadu laikā.
Visbeidzot, sankcijas radījušas ietekmi uz Krievijas sarežģītākajām platformām, piemēram, precīzi vadāmajām raķetēm un dažādām būtiskām sistēmu sastāvdaļām, kā dzinējiem un kompozītmateriāliem lidmašīnu spārniem. Protams, kā vienmēr, Ķīna ir gatava gūt labumu, izveidojot svarīgas jaunas piegādes ķēdes un garantējot atkarību jaunai klientvalstij, kas cieš no ekonomiskajām grūtībām.
Taču, lai arī uz kādu uzvaru Putins mēģinātu pretendēt Ukrainā, Krievijas izkrišana no augstākā militāri rūpniecisko ražotāju un eksportētāju līmeņa šķiet pilnīgi droša. Tās ekonomiskais stāvoklis pārvēršas vien par eksistenciālu, kamēr militārie zaudējumi ir patiesi satriecoši 21. gadsimta konfliktam. Ilgtermiņa ietekme uz Krievijas globālajiem militārajiem centieniem un strauji sarūkošā starptautiskā klientu bāze tomēr var izrādīties Krievijas lielākā sakāve.
