Ieslodzīto apmaiņa Putina stilā

Viedoklis
Sargs.lv/CEPA
ASV Basketbolsite Britnija Grinere, kura tika aizturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā un vēlāk apsūdzēta par nelikumīgu kaņepju glabāšanu
Foto: ASV Basketbolsite Britnija Grinere, kura tika aizturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā un vēlāk apsūdzēta par nelikumīgu kaņepju glabāšanu/Foto: REUTERS/CEPA

Ukrainas kara vidū Krievija un ASV ir aizņemtas, organizējot jūtīgāko cilvēku maiņu starp abām valstīm vairāk nekā desmit gadu laikā. Krievija apmaiņā pret diviem Amerikas pilsoņiem – bijušo ASV jūras kājnieku Polu Velans un basketbola zvaigzni Britniju Grīneri, pieprasa bēdīgi slaveno Krievijas ieroču tirgotāju Viktoru Butu, sauktu arī par Nāves tirgotāju, kurš kopš 2010. gada atrodas ASV cietumā. Tiesa, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šajā “spēlē” ir “ietrenēta roka”, un viņš noteikti no amerikāņiem prasīs daudz augstāku cenu. Galu galā Krievijas vadonis ar prieku īsteno aukstā kara stila darījumus – viņš sagaida, ka tiks arestēti vairāki rietumnieki, tādējādi veidojot cilvēku “banku” turpmākai ieslodzīto apmaiņai, analizē Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieki.

Tagad jau šķiet gandrīz vai klišejiski norādīt, ka V. Putins ir apsēsts ar aukstā kara stila atdarināšanu, tostarp maiņu darījumiem. Visvairāk citētais piemērs ir 2010. gada apmaiņa, kad desmit Krievijas slepenie aģenti — t.s. nelegālie, tostarp rudmatainā spiedze Anna Čepmena, tika apmainīti Vīnes lidostā pret četriem krieviem, kuri bija Rietumu izlūkdienestu cilvēki. Pasākums atgādināja aukstā kara laika spiegu apmaiņu uz Glienicke tilta, kas savieno Berlīni un Potsdamu.

Kremlis operāciju izspēlēja ļoti prasmīgi. Tikmēr skandāls tika attēlots kā milzīga Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta (SVR) uzvara [red. piez.: kaut arī visi krievu spiegi bija notverti], lai nodotu vēstījumu, ka Krievijas izlūkdienesti atkal ir uz pasaules skatuves. To arī raksturoja kā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) uzvaru.

Jāteic, ka V. Putins nav tikai aukstā kara operāciju students. 22 valdīšanas gados viņš ir guvis mācību, uzkrājot savu cilvēku apmaiņu darījumu vēsturi. Galu galā V. Putins izstrādāja savu stratēģiju un stilu ar vienu vienīgu paraksta elementu — vienmēr mainiet līguma nosacījumus.

V. Putins bija FSB direktors deviņdesmito gadu beigās, un tolaik Kremlis regulāri bija iesaistīts cilvēku maiņu un izpirkuma procesos, lai atgūtu čečenu separātistu sagūstītos ķīlniekus Ziemeļkaukāzā. Tas bija laiks, kad pirmais Čečenijas karš jau bija beidzies, un separātisti baudīja neatkarības periodu, bet tiem nebija ienākumu. Drīz vien daži kaujinieki sāka nolaupīt ārvalstu un Krievijas žurnālistus, armijas ģenerāļus un Kremļa amatpersonas. Simtiem cilvēku tika sagrābti par ķīlniekiem un tie, kuriem paveicās, tika izpirkti vai iemainīti pret Krievijā ieslodzītajiem čečeniem.

Problēmas risināšanai apšaubāmu shēmu izstrādāja toreizējais Drošības padomes sekretāra vietnieks oligarhs Boriss Berezovskis un Iekšlietu ministrijas vadītājs Vladimirs Rušailo, kurš bija bēdīgi slavens ar korumpētajām un brutālajām organizētās noziedzības apkarošanas metodēm. Ideja bija vienkārša — lai atbrīvotu ķīlniekus no gūsta, Kremlim vajadzēja ieslodzīt pēc iespējas vairāk čečenu. Viņi to sauca par “ķīlnieku bankas veidošanu”, kas nozīmēja cilvēku aizturēšanu, lai turpmākajos darījumos tos apmainītu.

Protams, V. Putina vadītais FSB bija daļa no šīs spēles, un viņš nekad neaizmirsa tolaik gūtās mācības. 2019. gada rudenī V. Putins pierādīja, ka spēj iet daudz tālāk nekā viņa čečenu laikmeta skolotāji.

Krievijas un Ukrainas ieslodzīto apmaiņa 2019. gada 7. septembrī bija iecerēta kā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurš amatā bija vien dažus mēnešus, triumfs.

Tā bija vērienīga cilvēku maiņas operācija, kur katrā pusē bija iesaistīti 35 cilvēki. V. Zelenskis atbrīvoja ukraiņu jūrnieku grupu un slaveno kinorežisoru Oļegu Sencovu. Viņš personīgi uzraudzīja sarežģītās sarunas un bija neizsakāmi priecīgs, ka atguvis savus cilvēkus, par maiņu paziņojot ceļā uz lidostu, pirms tā bija notikusi, un tā bija kļūda.

V. Putins nekavējoties paaugstināja likmes, pieprasot, lai gūstekņu apmaiņas darījuma sarakstā tiktu iekļauts vēl viens ieslodzītais — Krievijas atbalstītais Austrumukrainas separātists Vladimirs Cemahs, kurš bija galvenais liecinieks reisa Malaizijas reisa “MH-17” notriekšanai ar Krievijas raķeti 2014. gadā.

Holandieši, kuri vadīja šīs zvērības izmeklēšanu, lūdza V. Zelenski atteikties, taču bez rezultātiem. Ukrainas līderis jutās iesprostots – jau paziņojis par maiņu, viņam nebija iespējas atkāpties.

To, kā V. Putins spēlēja, daudzi Maskavā uzskatīja par pierādījumu tam, ka viņš ir kļuvis par meistaru cilvēku tirdzniecībā, un, ka viņam patiesi piemīt nepārspējamas prasmes.

Pēdējā brīdī sarakstam pievienojot V. Cemahu sarakstam, viņš būtiski iedragāja “MH-17” notriekšanas starptautisko izmeklēšanu un guva svarīgu mācību – šādā “spēlē” autoritāriem līderiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar demokrātiem. Atšķirībā no viņiem, diktatoriem nav jāuztraucas par sabiedrisko domu. Turklāt, jo lielāka publicitāte ap sarunām, jo lielāks spiediens uz demokrātiskajiem līderiem pakļauties diktatoru arvien pieaugošajām prasībām.

V. Putina taktika ietver arī mācības no Čečenijas pieredzes – jo vairāk šādos procesos ir brutalitātes, jo labāk. Tas izskaidro, kāpēc Britnijai Grinerei par kaņepju eļļas glabāšanu tika piespriests deviņu gadu cietumsods, kas ir augstākais soda mērs par šādu pārkāpumu. Tas, ka Krievijas cietumi ir bēdīgi slaveni ar saviem brutālajiem un necilvēcīgajiem apstākļiem, tikai uzlabo V. Putina pozīciju. Viņš zina, ka, jo lieta kļūst plašāka publiska, jo lielāka ir iespēja paaugstināt likmes un pieprasīt vairāk vērtīgu aģentu, kuri atrodas Rietumu cietumos.

V. Putins jau ir sācis savu gājienu, pieprasot ieslodzīto apmaiņā iekļaut krievu slepkavu Vadimu Krasikovu, kurš gaišā dienas laikā Berlīnē noslepkavoja bijušo čečenu lauka komandieri, par ko viņš kopš 2019. gada atrodas Vācijas cietumā.

Tas nozīmē, ka Rietumiem jābūt gataviem nākamajam loģiskajam solim – ka Kremlis atkal centīsies izveidot jaunu “ķīlnieku banku”, kas piepildīta nevis ar čečeniem, bet ar rietumniekiem.

Dalies ar šo ziņu