Kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai nenozīmē automātiskas tiesības pievienoties Eiropas Savienībai (ES), sarunā ar aģentūru LETA skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Aleksandra Palkova.
Viņa atzīmēja, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana ir ilgs politisks process, turklāt tas ir tikai viens no sešiem pamatsoļiem, kas jāizpilda valstij, kandidējot uz iestāšanos ES. Palkova norādīja, ka panākt politisko vienošanos par pievienošanās sarunu sākšanu var prasīt ilgu laiku.
Pētniece pavēstīja, ka paātrinātā procesā ES uzņemtas tikai trīs valstis - Austrija, Somija un Zviedrija. Tās kļuva par ES dalībvalstīm divu gadu laikā. Savukārt Horvātijai gan ES kandidātvalsts statusa piešķiršana, gan arī kandidēšana uz ES aizņēma vairāk nekā astoņus gadus. Palkovas ieskatā, pamatproblēma ir laika periods, kas nepieciešams, lai valsts vispār varētu pievienoties ES.
Viņa skaidroja, ka pēc valsts pieteikuma saņemšanas Eiropas Komisija (EK) sagatavo atzinumu un rekomendāciju, uz kuras pamata to apstiprina Eiropadome. Lai iestātos ES, nepieciešams īstenot sešus soļus. Tiek pieņemts pieteikums no valsts, tad tiek uzsāktas pirmsiestāšanās sarunas. Tam seko ES kandidātvalsts statusa piešķiršana. Kad valstij ir piešķirts kandidātvalsts statuss, tiek sāktas iestāšanās sarunas, pēc tam tiek pieņemts lēmums par uzaicināšanu iestāties ES un parakstīti līgumi.
Tad, kad tiek parakstīts līgums par iestāšanos ES, nepieciešams EK un Eiropadome vienprātīgs apstiprinājums, kā arī Eiropas Parlamenta un katra bloka dalībvalsts parlamenta apstiprinājums. Palkova norādīja, ka tas ir ilgs process un nav viegli īstenojams.
Runājot par iespēju uzņemt Ukrainu ES paātrinātā procedūrā, pētniece atsaucās uz Austrijas, Somijas un Zviedrijas gadījumu, tomēr arī paātrinātā procedūra nenozīmē to, ka valsts var neievērot Kopenhāgenas kritērijus. Tāpat valstij, kas vēlas pievienoties ES, būs jāievēro visa iestāšanās procedūra.
Palkova vērsa uzmanību uz to, ka valsts, kas atrodas karastāvoklī, nevar ievērot, piemēram, ekonomiskos kritērijus, kas ir budžeta deficīts, tirgus ekonomika. Viņa teica, ka ne velti, piemēram, ar Turciju iestāšanās sarunas ES noris no 1991.gada. Tas skaidrojams ar jautājumu par demokrātiskajām institūcijām.
Pēc viņas paustā, pašreizējos apstākļos paziņojot, ka Ukraina neatbilst kritērijiem, un jautājuma nevirzīšana tālāk var izraisīt vēl lielāku nevienbalsību. "Manuprāt, ES mēģina atrast starp dalībvalstīm kopējo vienbalsību, kā šo procesu tālāk virzīt uz priekšu," uzskata pētniece.
Runājot par to, vai pastāv iespēja pārskatāmā nākotnē Ukrainai piešķirt ES kanidātvalsts statusu, Palkova atzīmēja, ka būtiski ir runāt nevis par kandidātvalsts statusa piešķiršanu, bet par kopējo procesu, kā Ukrainai pievienoties ES. Pētnieces ieskatā, tas ir daudz svarīgāk par kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Pēc viņas paustā, ir būtiski saprast, ka pievienošanās ES ir ārkārtīgi ilgs process un kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai nenozīmē automātisku pievienošanos.
Jautāta, kāpēc Ukrainai ir svarīgi iestāties ES, Palkova skaidroja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlas redzēt Ukrainu kā daļu no ES. Viņas ieskatā, Ukraina vienmēr ir tiekusies pretim ES vērtībām, kritērijiem, savukārt sabiedrība ir mēģinājusi piekopt ES normas un identificē sevi kā daļu no Eiropas. Viņasprāt, Ukrainas spertais solis norāda, ka tās vērtības skalu, intereses, mērķus un to, ar ko Ukraina sevi identificē.