Kamēr pasaule vēro Kremļa militāro aktivitāšu palielināšanos gar Ukrainas robežu, Īrijas militārpersonas ir noraizējušās par Krievijas jūras spēku aktivitātēm savā piekrastē. Tur Krievijas mācības notiks bīstami tuvu stratēģiski svarīgiem zemūdens sakaru kabeļiem, kas ir potenciālās Krievijas eskalācijas pamanīts elements – padarīt aklu pasauli Ukrainas saspīlējuma kontekstā, domnīcai “Atlantic Council” komentē Atlantijas padomes stratēģijas un drošības centra pētnieks Džastins Šermans.
Krievijas valdība, apbruņota ar sarežģītu kiberiespēju kopumu, jau sen ir paļāvusies uz destruktīviem uzbrukumiem, kas degradē vai iznīcina sistēmas, piemēram, veikusi uzbrukumu, kas 2015. gadā būtiski traucēja elektrotīklu darbību Ukrainā.
Krievija šajā jomā ir attīstījusi plašu infrastruktūru, sākot no valsts aģentūrām līdz fiktīviem uzņēmumiem un vervētiem kibernoziedzniekiem, kas veic dažādas kiberoperācijas un informācijas operācijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma ienaidniekiem.
Nesenā vēsture liecina, ka 2014. gadā, kad Krievija nelikumīgi iebruka un okupēja Krimu, viena no tās pirmajām darbībām bija pār Kerčas šaurumu izbūvētā interneta kabeļa darbības apturēšana, kas savienoja Krimas pussalu ar ārpasauli. Šī daļēji pārtrauktā interneta savienojamība nodrošināja Kremlim vēl vienu ietekmes sviru pār reģionu un ierobežoja pasaules redzamību "pelēkās zonas karadarbības" agrīnajās fāzēs (ar šo terminu tiek apzīmēts konflikts, kas vēl nav atklāta kara darbība).
Tas liecina, ka Kremlis apzinās tiešsaistes kontroles un piespiešanas fizisko nozīmi. Šobrīd Krievija iekšpolitiski ir sākusi īstenot lielāku kontroli pār fizisko interneta infrastruktūru, piespiežot uzņēmumus uzstādīt vairāk uzraudzības un filtrēšanas tehnoloģiju. Un, ja digitālie kontroles mehānismi nedarbojas vai ir nepietiekami, valsts ķeras pie fiziskas piespiedu darbības pret pilsoņiem un ārvalstu tehnoloģiju darbiniekiem.
Arī Krievijas militārajā doktrīnā pēdējās divās desmitgadēs arvien vairāk tiek uzsvērta programmatūras, aparatūras un kognitīvās kontroles nozīme mūsdienu konfliktā. Šī perspektīva nav zudusi arī attiecībā pret Rietumu valstīm. Pavisam nesen Apvienotās Karalistes bruņoto vadība brīdināja, ka Krievijas jūras spēku aktivitātes varētu apdraudēt zemūdens kabeļus un ļaut Maskavai traucēt globālo interneta satiksmi.
Pēc okupācijas Krimas interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP) sāka izmantot šo kabeli, lai novadītu interneta datu plūsmu caur Krieviju. Tā pārgriešana vistiešākajā veidā ietekmētu interneta sakarus pašā Krimā. Tādējādi Kremlis, iespējams, ir mazāk ieinteresēts sabojāt šo kabeli.
Šādā scenārijā Krievijas militārajiem un izlūkošanas līdzekļiem Krimā varētu tikt traucēta piekļuve internetam. Taču tajā pašā laikā, mērķējot uz šo kabeli un vienlaikus vēršoties pret citu infrastruktūru ārpus Krimas, varētu radīt paniku pārējā Ukrainā un ierobežot starptautiskās sabiedrības iespējas redzēt Krievijas turpmākās darbības, kas atbilst Kremļa gatavībai pieņemt zināmas izmaksas, lai iebruktu Ukrainā un piespiedu kārtā īstenotu kontroli pār to.
Ukrainas interneta datu plūsma tiek pārraidīta arī pa sauszemes kabeļiem, piemēram, optiskās šķiedras kabeļu, pārrobežu sakaru līnijām. Krievijas bruņotie spēki varētu fiziski sabojāt šīs līnijas, vai arī pārtraukt enerģijas piegādi interneta pakalpojumu sniedzēju iekārtām un interneta datu apmaiņas punktiem.
Vislielāko globālo kaitējumu Krievijas bruņotie spēki varētu sasniegt iznīcinot kādu no desmitiem zemūdens kabeļu, kas savieno citas Eiropas daļas ar globālo internetu. Piemēram, sešpadsmit zemūdens kabeļi savieno Īriju, un, pārgriežot dažus no šiem kabeļiem, no kuriem pāris atrodas Krievijas jūras spēku pieteiktās mācību vietas tuvumā, varētu tiktu traucēta globālā interneta datplūsma, un to labošana varētu aizņemt vairākas stundas vai pat dienas. Tas varētu arī ievērojami novērstu Rietumvalstu uzmanību no citiem pasaules notikumiem, skaidro Dž. Šermans.
