Polija, Lietuva un Latvija vismaz pagaidām nesasauks NATO sabiedroto konsultācijas Vašingtonas līguma 4. panta ietvaros, tomēr, ja to darīs, tad šāds solis tiks sperts vienlaicīgi no visu trīs valstu puses, kas šobrīd saskaras ar Baltkrievijas uzsākto un Krievijas atbalstīto hibrīduzbrukumu, kurā kā ierocis tiek izmantota nelegālā imigrācija. Tā sarunā ar “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas šobrīd piedalās Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
Viņš sacīja, ka ES dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros viņš ticies gan ar Polijas, gan Lietuvas aizsardzības ministriem, pārrunājot situāciju uz valstu robežām ar Baltkrieviju.
Atbalsts bijis arī no pārējo ES aizsardzības ministru puses, kuri, uzsākot savas uzrunas, izteikuši solidaritāti ar Latviju, Lietuvu un Poliju, kuras šobrīd saskaras ar Baltkrievijas pašpasludinātā līdera Aleksandra Lukašenko režīma aizsākto hibrīduzbrukumu.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja NATO dalībvalsts iedarbina 4. panta konsultācijas kopā ar sabiedrotajiem, tad tas nozīmē, ka drošības situācija ir būtiski pasliktinājusies un tās vēlas konkrētu pārējo NATO dalībvalstu atbalstu to drošībai.
Nesenajā NATO vēsturē 2014. gadā šādas konsultācijas sasauca Polija un Lietuva pēc tam, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu un uzsāka karu Austrumukrainā. Tāpat NATO 4. panta ietvaros līdzīgas sabiedroto konsultācijas aicināja sasaukt Turcija, kad tā piedzīvoja Krievijas atbalstītā Sīrijas diktatora Bašara al Asada bruņoto spēku apšaudes.
Tikšanās laikā Latvijas aizsardzības ministrs Baltkrievijas hibrīduzbrukuma jautājumā arī aicināja Eiropas Komisiju paust vienotu un skaidru nostāju, norādot uz nesen pausto Eiropas iekšlietu komisāres Ilvas Johansones viedokli, ka komisija varētu prasīt Latvijai, Lietuvai un Polijai grozīt pašreizējo likumdošanu, kas atļauj nelegālos robežšķērsotājus atspiest atpakaļ Baltkrievijas teritorijā.
Tāpat ministrs piedalījās darba pusdienās kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbertu, pārrunājot Eiropas Savienības un NATO stratēģisko sadarbību. Tikšanās laikā tika skarts atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, nodrošinot personāla apmācības. Kā norādīja A. Pabriks, šāds atbalsts ir īpaši svarīgs Ukrainai, kad pie tās robežām tiek savilkts Krievijas karaspēks.
