Igaunijas aizsardzības ministrs: Baltijas valstīm jāspēj ne tikai cīnīties, bet arī atturēt agresoru

Viedoklis
Sargs.lv/Defense News
Image
Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri ar "Javelin" prettanku raķešu iekārtu
Foto: REUTERS/ Scanpix

Baltijas valstīm jābūt ne tikai vienlīdz spējīgām efektīvi atvairīt potenciālā agresora iespējamo izbrukumu, bet arī attīstīt savus bruņotos spēkus tiktāl, lai tie spētu atturēt agresoru no uzbrukuma plānošanas, tā intervijā ASV aizsardzības nozares medijam  “Defense News” paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets.

Viņš stāstīja, ka Igaunija turpina attīstīt savas bruņoto spēku spējas caur investīcijām krasta aizsardzības raķešu sistēmās, artilērijas raķešu iekārtās, kā arī dažāda veida bezpilota platformu izstrādē un kiberdrošībā. Šādi valsts rīkojas, atbildot uz Krievijas agresīvo uzvedību Baltijas reģionā.

“Pagājušā gada maijā mēs paziņojām, ka kopā ar Latviju un Lietuvu plānojam iegādāties reaktīvās artilērijas raķešu sistēmas. Manā ieskatā Baltijas valstīm ir jābūt līdzīgām militārajām spējām, lai mēs spētu ne tikai cīnīties ar agresoru, bet arī to efektīvi atturēt un šis agresors mūsu atturēšanas centienus nudien uztvertu nopietni,” viņš sacīja.

“Defense News” atgādina, ka 2017. gadā Lietuva parakstīja vienošanos ar Norvēģijas aizsardzības uzņēmumu “Kongsberg Defence & Aerospace” par pretgaisa aizsardzības sistēmu “NASAMS” iegādi. Šobrīd spēkā esošais Igaunijas Nacionālās aizsardzības attīstības plāns no 2017. līdz 2026. gadam paredz līdzīgu tuvā un vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības ieroču iegādi.

“Mēs šo projektu gribētu sākt, sadarbojoties ar ASV,” portālam sacīja K. Lānets.

Vaicāts par citiem iespējamajiem kopīgajiem Baltijas valstu aizsardzības nozares iepirkumiem, piemēram, kopīgu iznīcinātāju lidmašīnu pirkumu, lai pārņemtu Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību, K. Lānets sacīja “Pagaidām šis jautājums nav pārrunāts, taču es vienmēr piebilstu – nekad nesaki “nekad.””

“Defense News” atgādina, ka Baltijas valstu rīcībā aizvien nav iznīcinātājlidmašīnu, tāpēc tās ir atkarīgas no NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas, kura tika uzsākta 2004. gada 30. martā.

Tikmēr Igaunija strauji attīsta cita veida spējas. Liela uzmanība tiek pievērsta kiberaizsardzības spēju attīstībai. Tāpat tiek īpaši tiek izceltas Igaunijas kompānijas “Milrem Robotics” izstrādātās bezpilota sauszemes kaujas platformas, ar kurām perspektīvā varētu apbruņot Igaunijas sauszemes spēkus.

“Tāpat mēs esam uzsākuši pilota projektu bezpilota kuģu izstrādei, ko turpmāk varētu lietot Igaunijas Jūras spēki. Šobrīd šī projekta attīstībai ir izveidots Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumu konsorcijs. Pirmo šāda tipa bezpilota kuģi mēs gaidām jau 2026. gadā,” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs.

Dalies ar šo ziņu