Baltijas valstis plāno aktivizēt kopīgus ieroču iepirkumus

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/Defense News
Image
ASV reaktīvo raķešu palaišanas sistēma "HIMARS"
Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības ir vienojušās pastiprināt sadarbību kopīgu aizsardzības iepirkumu īstenošanā, solot izpētīt jaunu reaktīvo raķešu palaišanas sistēmu kopīgu  iegādi, ņemot vērā bažas par kaimiņos esošās Krievijas militārajām aktivitātēm, teikts valstu kopīgajā paziņojumā, ziņo portāls “Defense News”.

Pirmdienas paziņojums sekoja trīs valstu aizsardzības ministru sanāksmei, kas norisinājās 21. maijā Šauļos, Lietuvā, lai kalpotu par kopīgu atspēriena punktu pirms gaidāmā NATO samita Briselē 14. jūnijā.

Tikšanās laikā 21. maijā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri – Artis Pabriks, Lietuvas kolēģis Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) parakstīja kopīgu saprašanās dokumentu par turpmāko Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

“Mēs ar Baltijas kolēģiem rūpīgi pārrunājām gaidāmo NATO samitu,” paziņojumā sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet). “Mēs uzskatām, ka NATO ir jāsūta skaidra un spēcīga ziņa attiecībā uz Krievijas draudiem un jāpadara kolektīvā aizsardzība par vissvarīgāko alianses uzdevumu nākamajā desmitgadē.”

Kopīga ieroču iegāde jau kādu laiku ir bijusi Baltijas valstu sadarbības dienaskārtībā. Saskaņā ar kopīgo paziņojumu, valstis ir nolēmušas sākt sagatavošanās darbus, lai iegādātos kopīgu raķešu palaišanas sistēmu. Paredzēts, ka jaunā ieroču sistēma varētu tikt pieņemta bruņojumā laika periodā pēc 2025. gada.

“Es jau iepriekš esmu uzsvēris, ka sadarbībai spēju attīstības jomā starp Igauniju, Latviju un Lietuvu ir liels potenciāls un ārkārtīgi svarīga loma drošības stiprināšanā reģionā,” sacīja K. Lānets. “Stratēģiski svarīgu spēju attīstīšana prasa daudz resursu, tāpēc mums rūpīgi jāizsver, kā visefektīvāk realizēt ierobežotos resursus.”

Tāpat ministri uzsvēra pretgaisa aizsardzību kā vitāli svarīgu spēju, kuru viņi vēlētos stiprināt sadarbībā ar NATO. Baltijas valstu amatpersonas gadiem ilgi ir centušās panākt, lai alianse paplašina savu gaisa patrulēšanas programmu reģionā, veidojot visaptverošāku aizsardzības sistēmu pret visiem gaisa draudiem.

Valstu kopīgais paziņojums arī parāda, ka valstis nopietni uztver Ukrainas austrumos notiekošo konfliktu, aicinot palielināt starptautisko militāro palīdzību Ukrainai un Gruzijai ar domu stiprināt abu aizsardzību, kā arī uzlabojot sadarbības spēju ar NATO valstīm.

Trīs ministri arī atzinīgi novērtēja ASV sniegtās konsultācijas sabiedrotajiem par Pentagona globālo spēku sadalījuma pārskatīšanu, uzsverot, ka ASV karaspēks NATO austrumu flangā ir viens no galvenajiem aizsardzības līdzekļiem pret agresīvu Krieviju.

Dalies ar šo ziņu