Aktuāli

NBS komandieris: Iepriecina rekrutēšanas rādītāji bruņotajos spēkos

Viedoklis
Sargs.lv
Image
karavīri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šī gada deviņos mēnešos rekrutēts teju pusotrs tūkstotis kandidātu, no kuriem jau vairāk nekā 600 pilsoņu atlasīti un norīkoti profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos. Vēl lielāks gandarījums, ka viņu vidū ir 40 reemigranti – Latvijas pilsoņi, kuri no ārvalstīm atgriezušies uz dzīvi Latvijā un izvēlējušies kļūt par karavīriem, tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Viņš atzīmē, ka jauna paaudze ienāk arī Zemessardzē, turklāt viņus motivē visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kurā viņi skaidri saredz arī savu lomu un pienākumus.

Iepriecinoši NBS rekrutēšanas rādītāji

Šobrīd Latvijas armijā dien vairāk nekā 6500 karavīru, un ģenerālleitnants Kalniņš ir gandarīts arī par jaunākajiem rekrutēšanas rādītājiem. NBS Rekrutēšanas un atlases centra dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos rekrutēti 1475 kandidāti, no kuriem jau 619 pilsoņi atlasīti un norīkoti profesionālajam dienestam bruņotajos spēkos. Iepriecina, ka viņu vidū ir arī 40 reemigranti – pilsoņi, kuri no ārvalstīm atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Septembrī vien profesionālā dienesta uzsākšanai dienestam vienībās un studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā norīkoti 263 pilsoņi, tostarp 15 reemigranti.  NBS komandieris atzīst – šādi rādītāji ir mērķtiecīgu un ilgstošu pasākumu kopuma rezultāts – gan  skaidrojot sabiedrībai Latvijas armijas lomu, gan aktīvi iesaistoties palīdzības sniegšanā civilajam sektoram, gan motivējot pašus karavīrus pievienoties un palikt dienestā. Turklāt audzis arī karavīra profesijas prestižs.

“Tāpat sabiedrība apzinās, ka bruņotie spēki piedāvā stabilu darba vietu ar stabilu atalgojumu un sociālajām garantijām. Tāpat NBS nodrošina pilnvērtīgas izglītības, tostarp mūžizglītības iespējas karavīriem visa dienesta laikā. Paralēli nepārtraukti tiek uzlabota arī NBS infrastruktūra, labiekārtojot vidi, kurā karavīri uzturas – Ādažu bāzē uzbūvētas jaunas kazarmas, nesen atklāts arī vērienīgs un moderns sporta komplekss."
NBS komandieris
NBS komandieris
ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš

Arī jaunā Valsts aizsardzības koncepcija turpmākajiem četriem gadiem paredz – lai aizpildītu NBS vienību karavīru sastāvu un nodrošinātu spēju attīstībai nepieciešamo personālu, šīs koncepcijas darbības laikā no 2021. – 2024. gadam ir jāsasniedz mērķis –  vismaz 8000 profesionālā dienesta karavīru.

Komandieris skaidro, ka šis skaitlis ir samērīgs Latvijas armijas izmēriem un turpmākajos gados plānotajiem spēju attīstības projektiem. Apgūstot jaunas spējas un ekipējumu, nepieciešams profesionāls un motivēts personāls. Kā piemērs ir Mehanizētā kājnieku brigāde, kurā nepieciešami papildspēki, jo tiek veidotas jaunas vienības, piemēram, salīdzinoši nesen izveidots Artilērijas divizions un arī 3. kājnieku bataljons, kura pamatsastāvu gan veido zemessargi, taču apmācību procesu organizē un vada profesionālā dienesta karavīri.  

Image
karavīri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tāpēc profesionālajā dienestā joprojām tiek gaidīti izglītoti, trenēti, augsti motivēti Latvijas pilsoņi, kā arī tie, kuri jau ieguvuši kādu specialitāti civilajā sektorā, jo viņi pēc militārās apmācības beigšanas var ieņemt kādu no virsnieku-speciālistu amatiem.

NBS spēju attīstība visos spēku veidos

Ja aizsardzības budžets paliek 2%  no IKP apmērā, tad to var dēvēt par esošo attīstības apjomu saglabājošu budžets, kas paredz finansējumu arī izaugsmei. Komandieris skaidro – līdz ar to varēs īstenot un noslēgt vairākus nākamo četru gadu periodā plānotos projektus – gan mehanizācijas, gan sakaru, gan citu spēju attīstības jomā, kas paredz, piemēram, jaunu helikopteru UH-60M “Black Hawk” un arī agrīnās brīdināšanas sensoru iegādi. Tajā pašā laikā tiek domāts, lai attīstība un modernizācija notiek visos NBS spēku veidos – gan Jūras, Gaisa, gan Sauszemes spēkos.

“Sargs.lv” jau rakstīja – plānots, ka NBS Gaisa spēkiem četri UH-60M “Black Hawk” helikopteri tiks piegādāti pēc iepriekš apstiprinātā grafika – pirmās divas platformas līdz 2022. gada beigām, bet pārējie divi lidaparāti – līdz 2023. gada nogalei.

Image
helikopteri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Aug jauna, patriotiska paaudze

Izšķirīga loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā ir Zemessardzei, šobrīd šajā brīvprātīgajā dienestā ir ap 8000 Latvijas pilsoņu. Taču jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā izvirzīts diezgan ambiciozs mērķis –  līdz 2024. gadam zemessargu skaitu palielināt līdz vismaz 10000. Tas panākams, turpinot piesaistīt jaunus zemessargus, lai valsts aizsardzībā arvien vairāk iekļautos jaunā paaudze, kas ir apņēmības pilna apgūt militāro pamatapmācību un veidot zemessarga militāro karjeru, to apvienojot ar civilo dzīvi.

Tāpat jāturpina aktīvi sadarboties ar darba devējiem, lai viņi atbalstītu zemessargu vēlmes piedalīties militārajās mācībās, pildīt dienesta uzdevumus un apgūt vajadzīgās specialitātes.

Sabiedrībā kopumā jāpopularizē brīvprātīga iesaiste savas valsts aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši izplatīta un cienījama. Būtisks priekšnoteikums ir lauzt līdzšinējo sabiedrības pasīvo attieksmi pret Zemessardzi. Tādēļ politiķiem un sabiedrības līderiem ar personīgo piemēru daudz aktīvāk būtu jāiesaistās Zemessardzē, kā arī publiskajās kampaņās, uzsverot, ka dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam jākļūst par sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu.

NBS komandieris novērojis, ka visi iepriekšminētie procesi pamazām jau notiek. Piemēram, atšķirībā no 2014. gada, kad Zemessardzē daudzi iestājās pēc skaudrajiem notikumiem Krimā, šobrīd ir tendence, ka dienestam pievienojas aizvien vairāk gados jaunu pilsoņu, kuri to dara visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas kontekstā ar moto – “būt gatavam jebkādās krīzes situācijās aizsargāt sevi, ģimeni un valsti”.

Viņš arī atzinīgi vērtē Aizsardzības ministrijas 2018. gadā uzsākto valsts aizsardzības mācības (VAM) pilotprojektu skolās. Pirmajā gadā to savā stundu sarakstā kā izvēles priekšmetu bija gatavas ieviest 13 Latvijas vispārizglītojošās skolas, tagad šo priekšmetu jaunieši brīvprātīgi var apgūt jau 68 skolās.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Ja pašas skolas to izvēlas brīvprātīgi, tas nozīmē, ka par šo mācību priekšmetu ir labas atsauksmes un arvien vairāk skolēnu to vēlas apgūt. Tagad svarīgi noturēt apgriezienus un, kad tas tiks ieviests kā obligāts mācību priekšmets, spēt nodrošināt ar nepieciešamo pasniedzēju skaitu. Redzu, ka vairums gan jaunsargu, gan arī valsts aizsardzības mācības apguvēju ir jaunieši ar degošām acīm. Viņu interese bija vērojama arī valsts aizsardzības mācības nometnēs gan pagājušajā, gan šajā vasarā, kurās varēja piedalīties ikviens skolēns no tām skolām, kuras piedalās VAM pilotprojektā,” saka komandieris.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jau ziņots, ka no 2024. gada valsts aizsardzības mācība plānota kā obligāts mācību priekšmets visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Šobrīd valsts aizsardzības mācību pasniedz jaunsargu instruktori, taču par šī priekšmeta skolotāju var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi absolvējis vispārizglītojošo vai profesionālo vidusskolu.  Lai nodrošinātu nepieciešamo valsts aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) pat izsludināja papildu studentu uzņemšanu nepilna laika neklātienes studijām profesionālā bakalaura studiju programmā “Sporta zinātne”, kas nodrošina sporta skolotāja kvalifikāciju un vienlaicīgi piedāvā arī elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē.

Dalies ar šo ziņu