Šogad Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros īpašs mācību kaujas uzdevums bija Zemessardzes 1. Rīgas brigādei, kas sadarbībā ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi pirmo reizi trenēja Rīgas aizstāvēšanas scenāriju. Šo mācību laikā arī tika veikta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes neplānotā kaujas gatavības pārbaude, vingrinājumā iesaistot arī rezerves karavīrus. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš “Sargs.lv” atzīst – lai arī rezerves karavīru skaits mācībās bijis neliels, visi bijuši augsti motivēti un pirms tam pat lūguši noorganizēt ātro militāro iemaņu atkārtošanas kursu.
Atšķirībā no Zemessardzes, kur militārās mācības notiek teju katru nedēļas nogali, rezerves karavīriem militāro iemaņu atjaunošanas kurss notiek reizi četros gados, taču jāņem vērā, ka rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām, par ko cilvēks tiek informēts iepriekš.
Arī NBS komandieris norāda, ka rezerves karavīrus mācībās labprāt redzētu daudz biežāk, tāpēc īpaši pēdējā laikā viņi tiek aicināti paši brīvprātīgi pieteikties dalībai kādās no Latvijas armijas militārajām mācībām. Arī šī gada mācībās vērienīgā NBS militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros piedalījās rezerves karavīri, tiesa gan –mazāk nekā bruņotie spēki sagaidīja. Taču ģenerālleitnants Kalniņš ir gandarīts par viņu dalību, jo pamazām tiek sasniegts mērķis, ka rezerves karavīri mācībās piedalās tāpēc, ka grib, nevis, lai izbēgtu no represijām par neierašanos.
Atšķirībai starp šogad izsūtīto uzaicinājumu un reāli ieradušos dalībnieku – rezerves karavīru skaitu ir vairāki skaidrojumi – daļa no rezerves karavīriem pēdējo gadu laikā sākuši strādāt iekšlietu struktūrās vai arī ieguvuši sodāmību, līdz ar to viņi vairs nevar piedalīties militārajās mācībās, vēl daļai pasliktinājies veselības stāvoklis, savukārt vēl kāda daļa devusies strādāt uz ārzemēm un Latvijā nevarēja ierasties Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.
Tāpat komandieris atzīst – katras NBS mācības iezīmē kādas nepilnības esošajā normatīvajā regulējumā, kas būtu jāpilnveido. Piemēram, šobrīd normatīvie akti nosaka, ka par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus jāinformē vismaz sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām. Šāds termiņš nav savienojams ar neplānotu kaujas gatavības pārbaudi, jo jau nosaukumā pateikts, ka tā ir neplānota, un visam jānotiek ļoti operatīvi. Sanākot tāda absurda situācija – ja izsludināta negaidīta kaujas gatavības pārbaude, bet par to rezerves karavīrs nav informēts sešus mēnešus iepriekš, tad arī nav iespējams vērst sankcijas pret darba devēju par darbinieka neatbrīvošanu uz mācībām.
Vērtējot visu šī gada militāro mācību ciklu “Namejs” kopumā, NBS komandieris atzīst – lai arī mācības noslēdzās salīdzinoši nesen un apjomīgāks izvērtējums sekos vēlāk, jau tagad var teikt, ka katras nākamās NBS mācības sniedz jaunu pieredzi un nostiprina iemaņas.
Viņš piebilst, ka lielākai daļai no tiem, kuri neieradās, bija objektīvi iemesli, piemēram, neatbilstošs veselības stāvoklis.
Jau ziņots, ka militāro mācību ciklā “Namejs 2020” vienotā scenārijā apvienotas Nacionālo bruņoto spēku vienību rudens lauka taktiskās mācības, tostarp Mācību vadības pavēlniecības mācības “Wise Adder”, Nodrošinājuma pavēlniecības mācības “LOGEX/RSOMEX”, Jūras spēku mācības “Flotex”, Zemessardzes brigāžu mācības “Zobens”, Štāba bataljona mācības “Zibens”, Gaisa spēku mācības “Gaisa dūre”, Militārās policijas mācības “Kodols” un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības “Sudraba bulta”.
Militāro mācību cikla “Namejs 2020” uzdevumi ir izvērtēt un pilnveidot Bruņoto spēku komandvadības sistēmu, stiprināt sadarbību starp vienībām, Iekšlietu ministrijas struktūrām un pašvaldībām, pārbaudīt un pilnveidot apgādes jautājumus, kā arī pārbaudīt un pilnveidot gaisa un sauszemes operāciju integrācijas procedūras. Mācībās piedalījās ne tikai Latvijas armijas, bet arī sabiedroto bruņoto spēku karavīri, kuri Latvijā uzturas, esot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā.
