Ar iespaidīgiem mīnu sprādzieniem, artilērijas šāviņiem, negaidītu izvēršanos, ielencot pretinieku un to uzvarot, kā arī helikoptera glābšanas operāciju šodien Zaķusalā, Rīgā noslēgušās vērienīgās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes mācības militāro mācību ciklā “Namejs 2020”.
Šodien Zaķusalā Latvijas armijas karavīri, zemessargi un sabiedroto spēku karavīri demonstrēja vienu no 100 militāro mācību kauju izspēles scenārijiem, kas kopumā atstrādāti Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militāro mācību laikā Rīgas teritorijā.
Mācību kaujas uzdevumā brigādes zemessargi un karavīri veica kombinētā slēpņa operāciju. Tas nozīmē – vienība izmantoja spridzekli, lai apturētu pretinieka tehniku. Tika dots uguns trieciens frontei un pēc tam dūmu un artilērijas atbalsta aizsegā tika veikts manevrs flanga apiešanai – attiecīgi tika veikts uguns trieciens no flanga. Tālāk sabiedrotie – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri – virzījās pretiniekam no aizmugures, “iztīrot” objektu. Tikmēr Zemessardzes 53. kājnieku bataljona zemessargi veica ievainoto aprūpēšanu un sagatavoja viņus transportēšanai. Tad nosēdās bruņoto spēku Gaisa spēku helikopters, lai evakuētu ievainotos.
Pulkvežleitnants uzsver – viss izdevies, kā iecerēts. Viņš norāda, ka jūtas priecīgs un lepns par to, kādā spēju līmenī vienība atrodas, piebilstot, ka 1. Rīgas brigāde nekad neapstāsies un turpinās attīstīties.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš stāsta – viņam kā komandierim jāvērtē, vai brigāde ir izpildījusi uzdevumu, vai nav. Viņš norāda, ka, neskatoties uz to, ka Rīgas brigāde ir nesen atjaunota vienība, tā spēj saprotami un operatīvi pārvietoties un izpildīt uzdevumus. Līdz ar to brigāde ir labi izpildījusi savus uzdevumus un eksāmenu nokārtojusi veiksmīgi.
Militāro mācību demonstrējumu skatītāju vidū bija arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš ļoti atzinīgi vērtēja Nacionālo bruņoto spēku demonstrētās spējas, kā arī norādīja uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas nozīmi bruņoto spēku militāro mācību iesaistē.
Pulkvežleitnants A. Krjukovs stāsta, ka mācībās kopumā apzināti arī visi brigādes rezerves karavīri, aicinot viņus iesaistīties brīvprātīgi, kā arī mobilizējot viņus. Tāpat mācībās integrēti veterāni, visi Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi un profesionālā dienesta karavīri. Papildus mācībās piedalās arī Speciālo uzdevumu vienības no ASV, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī karavīri no Gaisa spēkiem un Militārās policijas.
Savukārt, runājot par rezerves karavīru dalību mācībās, pulkvežleitnants A. Krjukovs akcentē, ka tā ir ļoti būtiska, jo sniedz gan pašiem karavīriem iespēju atjaunot militārās zināšanas, gan arī savā pieredzē dalīties ar jaunajiem karavīriem.
“Šis ir ļoti labs modelis, kad ikgadēji vai reizi četros gados aicinām viņus uz mācībām. Rezerves karavīri ar savu iegūtu pieredzi var palīdzēt jaunajiem, kā arī mēs viņiem varam parādīt to, kas bruņotajos spēkos ir mainījies. Tādējādi mēs viņus apmācām būt gataviem krīzes vai kara gadījumā integrēties ar savu jauno ekipējumu, kas viņiem varētu būt, vai arī jaunajiem ieročiem, ko viņi varbūt nemaz nav apguvuši, kad bija iepriekšējā dienestā,” stāsta pulkvežleitnants.
Būtiska loma ne tikai šīs dienas kaujas izspēlē, bet mācībās kopumā bija arī Zemessardzes 53. kājnieku bataljonam, kas ir daļa no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes. Bataljona komandieris majors Kaspars Kokins norāda – galvenais bijis veikt kopīgu uzdevumu – nosargāt Rīgu. Taču Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militārās mācības aptvēra arī Pierīgas reģionus.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris norāda, ka sadarbība ar civilo sektoru ir vērtējama kā ļoti veiksmīga, uzsverot – atbalsts jau vēsturiski bijis milzīgs. Laba sadarbība izveidojusies gan ar pašvaldībām, gan privātajiem uzņēmumiem.
“Sadarbība ir vajadzīga ne tikai kara laikā, bet, skatoties no civilās aizsardzības viedokļa, arī ikdienā. Tik vērienīgas mācības kā šogad notika pirmo reizi. Labi, ka beidzot to sākām darīt, jo struktūrām ir jāsaprot, ka pilsētā var notikt dažādas operācijas, iespējama karadarbība. Rīgu var skart gan plūdi, gan dažādas citas katastrofas vai sprādzieni, tāpēc vajadzīga spēja ātri reaģēt. Par to šajā teritorijā atbildīga ir Zemessardze 1. Rīgas brigāde,” saka ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris uzsver, ka sadarbība starp militāro un civilo sektoru ir vitāli nepieciešama. Tāpēc brigādes militārajās mācībās viens no galvenajiem uzdevumiem bija stiprināt tieši sadarbību starp civilo sektoru. Īpaši svarīgi tas ir Rīgā, jo galvaspilsētā atrodas daudzas iesaistītās institūcijas.
Viņš arī uzsver, ka nu jau pagājušās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militārās mācības ir vērienīgas arī tāpēc, ka šī bijusi pirmā reize, kad brigāde veikusi uzdevumus Rīgā konvencionāla kara scenārija ietvaros. Tas nozīmē, ka brigāde veica praktiskas darbības Rīgas ielās, Rīgas apkārtnē, sagatavojot kaujas pozīcijas, uzņemot potenciālā pretinieka darbības Rīgas apvidū un mēģinot tās neitralizēt.
Šajās mācībās Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ciešā uzdevumu izpildē sadarbojusies ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi. “Notika divu spēku mijiedarbība. Mēs atstrādājam elementus, kas ir kaujas pārņemšanas operācija un spēka izlaišanas procedūras caur mūsu vienībām. Tas ir vēl viens papildus uzdevums manam štābam un vienībām uz zemes, lai ļoti kvalitatīvi sastrādātos šī uzdevuma izpildē,” skaidro pulkvežleitnants A. Krjukovs.
Mācību laikā tika inscenēta arī civilā aizsardzības komisija Rīgā, kur sadarbojās brigāde kopā ar pašvaldības vadību, pagaidu administrāciju un departamentu priekšniekiem, kā arī citām Rīgā esošām spēku struktūrām. Iestādes kopīgi koordinēja uzdevumu izpildi krīzes vai kara gadījumā, lai civiliedzīvotāju ikdienu padarītu pēc iespējas mierīgāku un viņus turētu informētus par notiekošo.
Tāpat vēl viens no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militāro mācību mērķiem bija trenēt spēju ātri pulcēties. Šajā kontekstā brigādei bijis vēl viens uzdevums - apziņot cilvēkus un pulcēt viņus neplānotai kaujas gatavības pārbaudei. Pulkvežleitnants skaidro, ka tas tiek inscenēts caur komandvadību ar uzdevumu, kas nācis no Ministru kabineta. Neplānotā kaujas gatavības pārbaude nozīmē, ka darba devējiem un visiem citiem ir jāpalaiž zemessargi uz mācībām, savukārt zemessargam jāierodas uz 72 stundu ilgām mācībām un jāintegrējas uzdevuma izpildē.
Jau ziņots, ka no 15. augusta līdz 4. oktobrim visā Latvijā norisinās Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikls “Namejs 2020”, lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi, tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
