Šoruden mācību “Zobens 2020” laikā Zemessardzes 1. Rīgas brigāde kopā ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem Rīgā un tās priekšpilsētās izspēlēs konvencionālās kara darbības scenāriju. Vienlaikus mācību laikā tiks veikta visas 1. Rīgas brigādes neplānotā kaujas gatavības pārbaude. Tas nozīmē, ka mācību uzdevuma izpildē bez iepriekšēja brīdinājuma varēs tikt iesaistīti visi zemessargi un rezerves karavīri. Kas gaidāms šā gada mācībās, par to sarunā ar “Sargs.lv” vairāk stāsta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs.
Iepriekš kaujas gatavība trenēta brigādes ietvaros
Kā stāsta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs, līdz šim zemessargiem ikgadējā kaujas gatavība tika pārbaudīta Zemessardzes mācībās “Zobens”, kas notiek Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs” ietvaros. Tajās iepriekš trenēti dažādi scenāriji, kuri izriet no tā, vai iedomātais valsts apdraudējums ir konvencionāls vai vairāk hibrīddraudi. No tā tad atkarīgas arī pielietojamās mācību taktikas – bāzes nosargāšana, izvēršanās un uzbrukums. Pulkvežleitnants A. Krjukovs norāda – atšķirībā no pagājušā gada mācībām, kad bija hibrīdscenārijs, šogad visas Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienības atstrādās kaujas paņēmienus, jo noteikts, ka šī gada scenārijs būs konvencionāla karadarbība jeb karaspēks pret karaspēku.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Tajā pašā laikā pulkvežleitnants Krjukovs atzīst – konvencionāla karadarbība mūsdienās ir mikslis, neizslēdzot arī hibrīddraudu elementus.
Šādas neplānotas kaujas gatavības pārbaudes - pirmoreiz
Jau ziņots, ka Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku neplānotajām kaujas gatavības pārbaudēm militāro mācību "Namejs 2020" laikā, un šogad plānots pārbaudīt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kaujas gatavību veikt uzdevumus pēkšņa un negaidīta militāra valsts apdraudējuma gadījumā. Norises laiks paliek nemainīgs – septembrī plānotās Zemessardzes mācības “Zobens” NBS mācību “Namejs 2020” ietvaros.
Rīgas brigādes komandieris atzīst – lai arī regulārās kaujas gatavības pārbaudes zemessargiem ikgadējo apmācību ietvaros nav nekas jauns, šogad tiks izspēlēts pavisam cits uzbrukuma scenārijs, uz ko vajadzēs atbildēt ar citu taktiku un uzdevumiem.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Viņš atzīst, ka šī būs unikāla iespēja pārbaudīt arī savas kā brigādes komandiera spējas, izvērtējot plusus un mīnusus, kuri labi saredzami pēc ikvienām mācībām un noder, gatavojoties nākamajām.
Izvērsīsies Rīgas abos krastos
Kā “Sargs.lv” stāsta zemessardzes Rīgas brigādes komandieris, šogad plānotais scenārijs paredz – valstī ir indikācijas, gaidāms pretinieka uzbrukums, pēc trauksmes mācību dalībnieki pulcējas, izvirzās uz uzdevumu vietām un ir gatavi sākt aizkavējošo kauju, iznīcinot iedomātā pretinieka spēkus. Turklāt šajās neplānotās kaujas gatavības pārbaudēs zemessargi nebūs vieni.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Viņš gan piebilst – lai arī pilsētā militārā transporta un personāla kustība būs ievērojama, pilsētas dzīve netiks apstādināta, un kārtības nodrošināšanā palīdzēs Valsts policija.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Tāpat šoruden plānotajās kaujas gatavības pārbaudēs zemessargi pastiprināti trenēs savstarpējo sadarbību ar citām atbalstošajām struktūrām – Valsts un Rīgas pašvaldības policiju, slimnīcām, citiem pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm. “Mācīsimies sadarboties Rīgā arī pašu NBS vienību ietvaros, jo Rīga unikāla ar to, ka te atrodas daudzas bruņoto spēku struktūras – gan Apvienotais štābs, gan Militārā policija. Būs jāatstrādā elementi, kā visiem kopā sadarboties un veikt konkrētos uzdevumus,” stāsta pulkvežleitnants Krjukovs.
Sagaida sabiedrības un darba devēju atbalstu
Patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz iespēju bez iepriekšējā brīdinājuma iesaistīt neplānotā pārbaudē zemessargus un rezerves karavīrus. Zemessargu dalība mācībās vai pārbaudēs ir brīvprātīga un lielā mērā atkarīga no darba devēju gribas atbrīvot zemessargu no darba pienākumu izpildes.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
“Šī ir unikāla iespēja pārbaudīt, vai mēs kā sabiedrība – gan NBS, gan indivīdi – esam spējīgi šādu neplānoto kaujas gatavību realizēt, pakļaujoties konkrētam Ministru kabineta rīkojumam. Viens ir – apzināt cilvēkus, otrs – ierasties, un trešais – izvirzīties uz konkrēto vietu. Šajās mācībās tiks pārbaudīta valsts aparāta spēja informēt visus pilsoņus un darba devējus, savukārt mūsu brigāde notestēs, cik ātri spēj apziņot zemessargus, uzņemt viņus un izvirzīties uz uzdevuma vietu,” saka pulkvežleitnants.
Viņš gan ar nožēlu atzīst, ka arī iepriekš ne vienmēr visi darba devēji atbrīvojuši zemessargus uz mācībām, bet tas esot ļoti individuāli, jo daudzi darba devēji paši ir zemessargi.
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija
Tiem, kuri neieradīsies, uzreiz netiek draudēts ar sankcijām, jo katrs gadījums jāvērtē individuāli. Ja zemessargs šādi rīkojas ļaunprātīgi un izrāda negatīvu attieksmi, atsakoties piedalīties, tas parādīs konkrētās vienības komandierim un nodaļas pāriniekam cilvēka patieso seju.
“Brigādei jābūt gatavai dažādām situācijām. Arī reālas kaujas laikā nekad nebūs visas vienības no A-Z, būs jāspēj darboties atbilstoši rīcībā esošajiem resursiem. Šis arī šo mācību apakšmērķis – spēt saprast, cik zemessargu mums ir, uzņemt viņus dažādos laikos, nepilnā sastāvā pildīt uzdevumus. Tas būs izaicinājums vienību komandieriem un brigādei kopumā, kā spējam visus vairāk nekā 1600 zemessargus sapulcināt un integrēt viņus uzdevumu izpildē,” rezumē Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris.
