Valdība apstiprina AM informatīvo ziņojumu par NBS neplānotajām kaujas gatavības pārbaudēm

Nozares politika
Sargs.lv
Image
zemessargi
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ministru kabinets apstiprinājis Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku neplānotajām kaujas gatavības pārbaudēm militāro mācību “Namejs 2020” ietvaros.

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šā gada septembrī militāro mācību “Namejs 2020” ietvaros plāno pārbaudīt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kaujas gatavību veikt uzdevumus pēkšņa, negaidīta militāra valsts apdraudējuma gadījumā.

“Neplānotas kaujas gatavības pārbaudes ir viens no būtiskiem visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem. Iedzīvotāju atbalsts Bruņotajiem spēkiem un darba devēju aktīva un atbildīga rīcība ir tiešs ieguldījums valsts aizsardzībā.”
Pab
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks
“Kaujas gatavības pārbaude ir nepieciešama, lai novērtētu Bruņoto spēku spēju veikt valsts aizsardzības uzdevumus pēkšņa apdraudējuma gadījumā un gūtu priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tomēr ne mazāk svarīgi ir sabiedrībai pārbaudīt savu noturību pēkšņas, negaidītas krīzes gadījumā un spēju sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo tikai visi kopā mēs uzdevumu aizsargāt valsti varam izpildīt visefektīvāk.”
Komandieris
Nacionālo bruņoto spēku komandieris
Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš

Pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz iespēju bez iepriekšējā brīdinājuma iesaistīt neplānotā pārbaudē zemessargus un rezerves karavīrus. Zemessargu dalība mācībās vai pārbaudēs šobrīd ir brīvprātīga, un lielā mērā atkarīga no darba devēju gribas atbrīvot zemessargu no darba pienākumu izpildes. Savukārt saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, rezerves karavīru par kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām jābrīdina vismaz pusgadu iepriekš, bet, ja rezerves karavīru ar viņa un viņa darba devēja piekrišanu iesauc uz pārbaudes mācībām, pavēsti nosūta ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms plānotajām mācībām.

Aktuālie grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka Ministru kabinetam ir tiesības mobilizēt zemessargus un rezerves karavīrus uz 72 stundām paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā un tas nevar tikt īstenots mācību vai pārbaužu ietvaros.

Līdz ar to nav iespējams mobilizēt zemessargus un rezerves karavīrus bez iepriekšējā brīdinājuma gadījumos, kad valsts apdraudējums nepastāv.

Aizsardzības ministrijas ieskatā ir nepieciešamas gan izmaiņas esošajā normatīvajā regulējumā, gan arī skaidrs un nepārprotams Ministru kabineta vēstījums darba devējiem un izglītības iestādēm ar aicinājumu atbalstīt zemessargu un rezerves karavīru dalību neplānotajās kaujas gatavības pārbaudēs, atbrīvojot tos no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot darba vietu vai tiesības turpināt mācības saskaņā ar esošajiem nosacījumiem.

Aizsardzības ministrija ierosina organizēt Ministru kabineta līmeņa informatīvo kampaņu zemessargiem, rezerves karavīriem, to darba devējiem un izglītības iestādēm, skaidrojot neplānotu kaujas gatavības pārbaužu svarīgumu valsts aizsardzībai un aicinot darba devējus un izglītība iestādes rast iespēju uz 72 stundām atbrīvot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargus un rezerves karavīrus no darba pienākumiem vai studijām dalībai 2020. gada septembrī plānotajā kaujas gatavības pārbaudē. Kā arī atbalstīt nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus, lai paredzētu iespēju bez iepriekšējas brīdināšanas ar Ministru kabineta lēmumu iesaistīt mācībās zemessargus un rezerves karavīrus 72 stundām kaujas gatavības pārbaužu veikšanai.

Dalies ar šo ziņu