Zemessardzes stiprināšana kļuvusi par vienu no Latvijas aizsardzības nozares prioritātēm – tiek domāts gan par jaunu zemessargu piesaisti, gan infrastruktūras attīstību, tā intervijā “Sargs.lv” saka Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Viņš atklāj, ka nākotnē plānots modernizēt arī Zemessardzes tehnikas parku, piemēram, kad tiks noslēgts vērienīgais Nacionālo bruņoto spēku 6x6 platformu iepirkums, ar tām plānots nodrošināt arī zemessargus. Turklāt Zemessardzes komandējošajam un instruktoru sastāvam nepieciešami arī profesionālā dienesta karavīru papildspēki.
Attīsta reģionālos poligonus
Viņš norāda, ka īpaši strauja attīstība pēdējā laikā notiek apmācību vietu teritoriju izveidē un labiekārtošanā – tiek attīstīti reģionālie poligoni, lielās šautuves. “Zemessardzes infrastruktūras attīstības plānā ir ļoti daudzi objekti, kuri jāpilnveido. Tas ir ilgstošs process, jo atkarīgs no finansējuma pieejamības, taču domāju – tuvāko piecu gadu laikā būs vērojamas lielas izmaiņas,” saka Zemessardzes komandieris. Militāro poligonu labiekārtošanā jau tagad darbi notiek strauji, kā piemērs tam ir Skrundas novadā esošais poligons “Mežaine”, kurā sākta jaunas un modernas šautuves būvniecība.
Tāpat tiek labiekārtotas arī daudzu Zemessardzes bataljonu bāzes ēkas – savestas kārtībā gan ieroču, gan sevišķās lietvedības telpas. Komandieris uzsver – svarīgi, ka zemessargs redz, ka tas ir militārs objekts, nevis ēka, kurā kādreiz bijusi kurtuve vai noliktava.
Tehnikas un kaujas spēju stiprināšana
Brigādes ģenerālis Leščinskis stāsta, ka Zemessardzē arvien vairāk ienāk arī moderns ekipējums un bruņojums – tehnika, ieroči, nakts redzamības iekārtas, arī formas tērpi ir tādi paši kā profesionālā dienesta karavīriem.
Paralēli tehniskajiem projektiem Zemessardzē notiek arī komandējošā sastāva maiņa – ienāk daudz pieredzējušu profesionālā dienesta virsnieku un instruktoru. Tas dod iespēju apmācību procesu nodrošināt jau pavisam citā līmenī. Līdztekus tam Zemessardzē mērķtiecīgi tiek attīstītas arī vairākas profesionālā dienesta vienības, kuras veido galvenokārt profesionālā dienesta karavīri – tāds ir, piemēram, Zemessardzes 3. Latgales brigādē esošais 36. kaujas atbalsta bataljons Lūznavā, izveides stadijā ir arī Kaujas atbalsta rota un Artilērijas baterija Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes sastāvā. Kā secina brigādes ģenerālis Leščinskis – līdz ar to Zemessardze nākotnē būs mazāk atkarīga no citu Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta, jo pati spēs savām vajadzībām sagatavot pieredzējušus instruktorus, kuri stiprinās Zemessardzi.
Jautāts, vai kādreiz rodas nesaskaņas ar citām NBS vienībām par to, ka daļa profesionālā dienesta karavīru savu turpmāko dienestu izvēlas turpināt Zemessardzē, komandieris atbild – veselīga konkurence ir pat vēlama. Turklāt, izvēršot Zemessardzes profesionālās vienības reģionos, sava reklāma un līdz ar to labums ir arī Latvijas armijai – redzot šīs aktivitātes, daļa jauniešu izvēlas kļūt par profesionālā dienesta karavīriem kādā no daudzajām NBS, nevis Zemessardzes vienībām, tāpēc savstarpējai greizsirdībai nevajadzētu pastāvēt.
