Pieaug kandidātu skaits dienestam Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā

Portāls “Sargs.lv” Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona rotas karavīrus sastop poligonā “Meža Mackeviči”. Viņi Nacionālajos bruņotajos spēkos ir pirmie, kuri saņēmuši jaunā parauga formas tērpus ar jaunizveidoto kamuflāžas rakstu un tērpu demonstrēšanu apvieno ar taktiskajiem treniņiem poligonā.

Kā stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Oskars Omuļs, pirms diviem gadiem izveidotā Zemessardzes apakšvienība ir ļoti populāra dienesta vieta īpaši Latgales reģionā. Pašlaik tās sastāvā ir vairāki simti profesionālā dienesta karavīru un teju simt zemessargu. Turklāt jaunākie rekrutēšanas dati liecina, ka tuvākajā laikā kandidātu skaits dienestam šajā vienībā varētu pieaugt par vēl vismaz 100 – gan profesionālā dienesta karavīriem, gan zemessargiem.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pulkvežleitnants O. Omuļs norūpējies vienīgi par to, lai nerodas situācija, ka rekrutēšana notiek straujāk par bāzes infrastruktūras attīstību. Lai arī šo nepilnu divu gadu laikā, kopš vienība Rēzeknes novada Lūznavā ir izveidota, daudz jau padarīts –  labiekārtotas kazarmas un auto stāvvietas, kā arī atrisināts militāri tehnisko līdzekļu uzglabāšanas jautājums, taču darba vēl esot daudz.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, viesojoties “Meža Mackevičos” un vērojot karavīrus darbībā, apliecināja – attīstība Lūznavas bāzē turpināsies.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Turklāt “Sargs.lv” jau rakstīja, ka no šī gada janvāra 36. kaujas atbalsta bataljona rotas karavīri sākuši dežūru NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā.

Šī  vienība ir Alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai tā reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.

Kā norāda bataljona komandieris pulkvežleitnants O. Omuļs, gatavojoties šai dežūrai, liels darbs bijis jāiegulda arī pagājušajā gadā, kad notika sertifikācijas mācības gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Tāpat arī 2021. gadā karavīri šajā NATO vienībā vēl paliks rezervē un vajadzības gadījumā 30 dienu laikā būs gatavi sniegt atbalstu.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Taču 2020. gads ir dežūras aktīvā fāze, un tas nozīmē, ka karavīri ir divu līdz piecu dienu gatavībā, lai ar ekipējumu un tehniku dotos uz jebkuru vietu, kur NATO sabiedrotajiem būtu vajadzīgi papildspēki. Viņš norāda, ka kopā ar 36. bataljona karavīriem šīs NATO vienības sastāvā Latvijas kontingentā ietilpst arī Nacionālais atbalsta elements. Tas nozīmē, ka iesaistītas vēl citas vienības, kuras sniedz loģistikas un transporta atbalstu.

Jau ziņots, ka šī gada 1. janvārī NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību no Vācijas pārņēma Polijas Bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6000 karavīru no Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Turcijas, Ungārijas, kuri viena gada garumā atradīsies dežūrā un būs gatavi reaģēt uz jebkuriem izaicinājumiem, ja tādi rastos kādā no NATO dalībvalstīm. Savukārt ASV ir gatavībā sniegt vienībai gaisa un citu kaujas spēju atbalstu.

Kā, uzsākot dežūru, gada sākumā norādīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, šis ir nepārprotams signāls, ka Latvija nav tikai drošības patērētājs, bet arī drošības devējs citiem.

Pulkvežleitnants O. Omuļs norāda, ka galvenais starptautiskais sertificēšanas pārbaudījums Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīriem bijis 2019. gadā Apvienotajā Karalistē notiekošās militārās mācības “Wessex Storm 2019”. Tās organizē Lielbritānijas bruņotie spēki, un mācībās tiek pārbaudīta bruņoto spēku savstarpējā sadarbība un savietojamība, tādējādi pilnveidojot spēju efektīvi pildīt kopīgus uzdevumus.

Latvijas bruņoto spēku karavīri šajās mācībās uzrādījuši ļoti labu sniegumu, par ko lepns ir arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņš piebilst – ņemot vērā visu apmācību procesu, ko rota izgājusi, šobrīd tā ir, ja ne vislabāk sagatavotā, tad viena no labāk sagatavotākajām rotām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. “Ļoti labi apmācīti, trenēti, sadarboties spējīgi karavīri – labs paraugs, kā īsā laikā var sakomplektēt, sagatavot un uzturēt šādu apakšvienību Nacionālajos bruņotajos spēkos,” pauž brigādes ģenerālis E. Leščinskis.

Jau ziņots, ka Nacionālo bruņoto spēku militārā bāze un Latgalē pirmā profesionālā dienesta karavīru apakšvienība Lūznavā tika atklāta 2018. gada 31. maijā, kad NBS  svinīgā ceremonijā pārņēma Lūznavas profesionālās vidusskolas zemes vienības un būves. Šādu lēmumu bruņoto spēku vadība pamatoja ar to, ka NBS un Latvijas aizsardzības sistēmai kopumā bija nepieciešams vēl viens bataljons, lai nodrošinātu augstu kaujas gatavību. Turklāt tādējādi tiek attīstīts arī Latgales reģions kopumā – gan infrastruktūra, gan radītas jaunas darba un dienesta iespējas reģiona iedzīvotājiem.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks reģionālajā vizītē 2019. gadā  Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem un kā atbilde uz Krievijas veikto Krimas aneksiju. Kopš tās izveidošanas šī vienība ir viena no NATO Krievijas atturēšanas stratēģijas elementiem.

2015. gadā NATO aizsardzības ministri nolēma, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no vismaz 5000 sauszemes spēku karavīriem, kā arī gaisa, jūras un īpašo uzdevumu vienībām. Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija, Turcija un Lielbritānija vienojās nākamajos gados rotācijas kārtībā pārņemt vienības vadību.