Pieaug kandidātu skaits dienestam Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā

NBS
Sargs.lv
Image
36. kaujas atbalsta bataljons
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pirms diviem gadiem Rēzeknes novada Lūznavā izveidotā Zemessardzes apakšvienība, kuras kodolu veido tieši NBS profesionālā dienesta karavīri, ir ļoti populāra dienesta vieta īpaši Latgales reģionā. Tagad viens no galvenajiem izaicinājumiem - lai rekrutēšana nenotiek straujāk par bāzes infrastruktūras attīstību, intervijā “Sargs.lv” norāda Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Oskars Omuļs. Turklāt šis gads bataljona rotas karavīriem ir īpaši nozīmīgs, jo viņi atrodas pastāvīgā dežūrā NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā.

Portāls “Sargs.lv” Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona rotas karavīrus sastop poligonā “Meža Mackeviči”. Viņi Nacionālajos bruņotajos spēkos ir pirmie, kuri saņēmuši jaunā parauga formas tērpus ar jaunizveidoto kamuflāžas rakstu un tērpu demonstrēšanu apvieno ar taktiskajiem treniņiem poligonā.

Kā stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Oskars Omuļs, pirms diviem gadiem izveidotā Zemessardzes apakšvienība ir ļoti populāra dienesta vieta īpaši Latgales reģionā. Pašlaik tās sastāvā ir vairāki simti profesionālā dienesta karavīru un teju simt zemessargu. Turklāt jaunākie rekrutēšanas dati liecina, ka tuvākajā laikā kandidātu skaits dienestam šajā vienībā varētu pieaugt par vēl vismaz 100 – gan profesionālā dienesta karavīriem, gan zemessargiem.

36. kaujas atbalsta bataljons

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pulkvežleitnants O. Omuļs norūpējies vienīgi par to, lai nerodas situācija, ka rekrutēšana notiek straujāk par bāzes infrastruktūras attīstību. Lai arī šo nepilnu divu gadu laikā, kopš vienība Rēzeknes novada Lūznavā ir izveidota, daudz jau padarīts –  labiekārtotas kazarmas un auto stāvvietas, kā arī atrisināts militāri tehnisko līdzekļu uzglabāšanas jautājums, taču darba vēl esot daudz.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, viesojoties “Meža Mackevičos” un vērojot karavīrus darbībā, apliecināja – attīstība Lūznavas bāzē turpināsies.

Artis Pabriks

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Lūznavā, kur atrodas šis bataljons, ir ieguldīts daudz darba. Mūsu mērķis jau tajā laikā, kad es pirmo reizi biju aizsardzības ministrs, bija Lūznavā izveidot vismaz vienu profesionālo rotu. Pašlaik tas ir izaudzis līdz gandrīz pilnam profesionālam bataljonam, tātad attīstība notiek. Un tā turpināsies, jo jūsu komandieris man norādīja uz izaicinājumiem, kuriem mums vajadzētu pievērst vairāk uzmanības gan no Aizsardzības ministrijas, gan NBS puses – gan par nodrošinājuma, gan par transporta jautājumiem,” norāda A. Pabriks.

Turklāt “Sargs.lv” jau rakstīja, ka no šī gada janvāra 36. kaujas atbalsta bataljona rotas karavīri sākuši dežūru NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā.

Šī  vienība ir Alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām. Sevišķi ātro reaģēšanas vienību iespējams izvietot dažu dienu laikā, lai tā reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas rastos kādā no NATO dalībvalstīm.

Kā norāda bataljona komandieris pulkvežleitnants O. Omuļs, gatavojoties šai dežūrai, liels darbs bijis jāiegulda arī pagājušajā gadā, kad notika sertifikācijas mācības gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Tāpat arī 2021. gadā karavīri šajā NATO vienībā vēl paliks rezervē un vajadzības gadījumā 30 dienu laikā būs gatavi sniegt atbalstu.

karavīri

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Taču 2020. gads ir dežūras aktīvā fāze, un tas nozīmē, ka karavīri ir divu līdz piecu dienu gatavībā, lai ar ekipējumu un tehniku dotos uz jebkuru vietu, kur NATO sabiedrotajiem būtu vajadzīgi papildspēki. Viņš norāda, ka kopā ar 36. bataljona karavīriem šīs NATO vienības sastāvā Latvijas kontingentā ietilpst arī Nacionālais atbalsta elements. Tas nozīmē, ka iesaistītas vēl citas vienības, kuras sniedz loģistikas un transporta atbalstu.

“Konteineros jau ir salikts ekipējums, un tiklīdz mēs saņemam signālu, tā par transportēšanu atbildīgie to nogādā attiecīgajā punktā. Savukārt karavīri bāzē ikdienā regulāri trenējas ar domu, ka pēc piecām dienām, sākot no šodienas, viņiem jābūt gataviem doties starptautiskā uzdevumā. Patiesībā viņu gatavību vērtēju vēl augstāk, var arī ātrāk par piecām dienām visu saorganizēt.”
pulkvežleitnants Oskars Omuļs
Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona komandieris
pulkvežleitnants Oskars Omuļs

Jau ziņots, ka šī gada 1. janvārī NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības vadību no Vācijas pārņēma Polijas Bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6000 karavīru no Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Turcijas, Ungārijas, kuri viena gada garumā atradīsies dežūrā un būs gatavi reaģēt uz jebkuriem izaicinājumiem, ja tādi rastos kādā no NATO dalībvalstīm. Savukārt ASV ir gatavībā sniegt vienībai gaisa un citu kaujas spēju atbalstu.

Kā, uzsākot dežūru, gada sākumā norādīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, šis ir nepārprotams signāls, ka Latvija nav tikai drošības patērētājs, bet arī drošības devējs citiem.

“Profesionāli no sabiedroto puses esam augsti novērtēti, jo šī ir ļoti augstas gatavības ātrās reaģēšanas vienība. Uzsākot dalību un dežūru šo spēku sastāvā, ne tikai Latvija apstiprina stingro apņemšanos būt aktīvai NATO dalībvalstij, bet arī tiek akceptēta Latvijas bruņoto spēku vienību augstā sagatavotība, jo esam veiksmīgi izturējuši visus iepriekš sagatavošanas testus un pārbaudījumus,” sacīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Pulkvežleitnants O. Omuļs norāda, ka galvenais starptautiskais sertificēšanas pārbaudījums Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīriem bijis 2019. gadā Apvienotajā Karalistē notiekošās militārās mācības “Wessex Storm 2019”. Tās organizē Lielbritānijas bruņotie spēki, un mācībās tiek pārbaudīta bruņoto spēku savstarpējā sadarbība un savietojamība, tādējādi pilnveidojot spēju efektīvi pildīt kopīgus uzdevumus.

Latvijas bruņoto spēku karavīri šajās mācībās uzrādījuši ļoti labu sniegumu, par ko lepns ir arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

Egils Leščinskis

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Jūtos lepns un gandarīts par šo rotu, sevišķi atceroties procesu, kā tā tika sagatavota dežūrai NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā. Pērn vingrinājumā “Wessex Storm”, kurā mūsu rota piedalījās skotu bataljona sastāvā, Latvijas karavīri parādīja sevi no vislabākās puses. Dzirdēju labas atsauksmes gan no britu brigādes komandiera, gan no skotu bataljona komandiera, kura sastāvā mūsu rota darbojās,” saka Zemessardzes komandieris.

Viņš piebilst – ņemot vērā visu apmācību procesu, ko rota izgājusi, šobrīd tā ir, ja ne vislabāk sagatavotā, tad viena no labāk sagatavotākajām rotām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā. “Ļoti labi apmācīti, trenēti, sadarboties spējīgi karavīri – labs paraugs, kā īsā laikā var sakomplektēt, sagatavot un uzturēt šādu apakšvienību Nacionālajos bruņotajos spēkos,” pauž brigādes ģenerālis E. Leščinskis.

Jau ziņots, ka Nacionālo bruņoto spēku militārā bāze un Latgalē pirmā profesionālā dienesta karavīru apakšvienība Lūznavā tika atklāta 2018. gada 31. maijā, kad NBS  svinīgā ceremonijā pārņēma Lūznavas profesionālās vidusskolas zemes vienības un būves. Šādu lēmumu bruņoto spēku vadība pamatoja ar to, ka NBS un Latvijas aizsardzības sistēmai kopumā bija nepieciešams vēl viens bataljons, lai nodrošinātu augstu kaujas gatavību. Turklāt tādējādi tiek attīstīts arī Latgales reģions kopumā – gan infrastruktūra, gan radītas jaunas darba un dienesta iespējas reģiona iedzīvotājiem.

Artis Pabriks

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks reģionālajā vizītē 2019. gadā  Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem un kā atbilde uz Krievijas veikto Krimas aneksiju. Kopš tās izveidošanas šī vienība ir viena no NATO Krievijas atturēšanas stratēģijas elementiem.

2015. gadā NATO aizsardzības ministri nolēma, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība sastāvēs no vismaz 5000 sauszemes spēku karavīriem, kā arī gaisa, jūras un īpašo uzdevumu vienībām. Francija, Vācija, Itālija, Polija, Spānija, Turcija un Lielbritānija vienojās nākamajos gados rotācijas kārtībā pārņemt vienības vadību.

Dalies ar šo ziņu