Pabriks: Latviju nevarēs iekarot tik ilgi, kamēr Latvijas sabiedrība būs gatava tam pretoties

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Pabriks: Latviju nevarēs iekarot tik ilgi, kamēr Latvijas sabiedrība būs gatava tam pretoties
Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Artis Pabriks

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs

Savas uzstāšanās laikā ministrs iezīmēja vairākus mūsdienu draudus, ar ko nākas saskarties, domājot par Latvijas suverenitātes un drošības stiprināšanu. Pirmkārt, draudus rada Kremļa režīms, kas, cenšoties īstenot savas ambīcijas, pēdējo vienpadsmit gadu laikā uzbrucis gan Gruzijai, gan Ukrainai. “Ja raugāmies uz Krievijas nostāju, tad tā ir neapmierināta ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē un vēlas to mainīt. Krievija šobrīd ir viena. Otra augošā vara ir Ķīna, bet tā ģeogrāfiski atrodas tālāk. No Latvijas aizsardzības koncepcijas, mēs orientējamies primāri uz aizsardzību no Krievijas, kur redzam visvairāk potenciālo risku,” sacīja ministrs.

Tāpat pēc A. Pabrika vērtējuma riskus nes arī tehnoloģiskā attīstība, ko savā labā arvien vairāk cenšas izmantot Krievija. Viens no tiem – informācijas tehnoloģiju attīstība, kur bieži vien sociālajos medijos patērētais cilvēku saturs tiek ģenerēts nevis no līdz šim ierasto redakciju puses, bet ar mākslīgā intelekta palīdzību. Līdz ko šis algoritms tiek ietekmēts, rodas iespēja manipulēt ar sabiedrības apziņu.

“Kad mēs runājam par Krievijas propagandu šeit, tad mūsu gadījumā vēstījumi ir balstīti uz to, ka Latvija ir neizdevusies valsts, pēc neatkarības atjaunošanas te plaukst bezdarbs, nabadzība, iedzīvotāju izbraukšana un rūpniecības sabrukums. Oficiālā statistika gan norāda uz pretējo. Savukārt Krievijas propaganda pret Rietumu un eiropeiskajām vērtībām ir pieskaņota turienes problēmām, piemēram, imigrācija, identitāte, noziedzība, narkotikas, izlaidīgais dzīvesveids. Tam visam Krievija liek pretim savu spožo autoritatīvā līdera tēlu. Taču, ja patiesībā paraugāmies Krievijas sabiedrībā, tad tajā plaukst alkoholisms, noziedzība un ir izteiktas labklājības problēmas,” skaidroja ministrs.

Viņš arī piebilda, ka specifiskos gadījumos informatīvā kara vēstījumi tiek mērķēti arī pret Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu mazāk pamanāmos veidos, piemēram, valsts budžeta pieņemšanas laikā, caur anonīmiem komentāriem vai viltotiem sociālo tīklu profiliem, izplatot paziņojumus, ka aizsardzības nozarei tiek kāpināts finansējums, kamēr mediķu algām vai pensijām atvēlēts mazāk līdzekļu.“Mūsdienu Drošība vairs nav tikai tanki. Tā ir arī kiberdrošības infrastruktūra un stratēģiskā komunikācija. No mūsu pretinieku puses nekas nav atstāts novārtā,” piebilda A. Pabriks.

Ministrs uzsvēra – vēsturiski Krievija dažādos sabiedrības apziņas ietekmēšanas līdzekļus jau izmantojusi ne tikai pret Latviju, bet arī pārējām Baltijas valstīm. Ņemot vērā šo pieredzi reģionā, ir izveidoti enerģētiskās drošības, kiberaizsardzības un stratēģiskās komunikācijas ekselences centri, kas šobrīd sniedz palīdzīgu roku citām alianses valstīm, kuras saskaras ar Krievijas agresīvo ārpolitiku.

Savukārt, runājot par militāro drošību, A. Pabriks atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Krievija ir būtiski spēcinājusi savu bruņoto spēku kaujasspējas. Lai arī Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, ir izvietota NATO paplašinātā kaujas grupa, kas uzbrukuma gadījumā varētu tikt iesaistīta valsts aizsardzībā, , Latvijai aktīvi domā arī par savu pretošanās spēju stiprināšanu. Tas notiek ne tikai militārajā, bet arī ekonomiskajā jomā, attīstot aizsardzības industriju, kura konflikta laikā varētu nodrošināt lielāku stratēģisko materiālu pieejamību, bet miera laikā nodrošināt augsto tehnoloģiju attīstību un eksporta kāpumu.

Tomēr Valsts aizsardzības koncepcijā būtisks uzsvars jāliek arī uz pašas sabiedrības spēju mentāli pretoties ārējiem uzbrukumiem un būt gatavai aizstāvēt Latviju. “Katrā sabiedrībā var atrast kolektīvās traumas pazīmes. Ja Vācijā tā ir divu pasaules karu izraisīšana, tad Latvijā nepretošanās padomju okupācija. Aizstāvēt valsti var tik ilgi, kamēr sabiedrība ir gatava aizstāvēt savas vērtības. Ja pretinieks to redzēs, pakļaut nevarēs. Šobrīd pie tā tiek strādāts Valsts aizsardzības koncepcijā, lai katrs iedzīvotājs, katra ģimene domātu, kā pretoties krīzes situācijā. 1940. gadā bija slavenā kļūda, kad Kārlis Ulmanis teica: “mēs paliekam savās vietās, jūs paliekat savējās.” Tagad likumdošana ir mainīta. Visiem ir jāpretojas! Mēs līdz šim to nebijām pieraduši dzirdēt, bet, jā, visiem pilsoņiem ir jāpretojas, ja kāds viņiem grib atņemt tās vērtības ar kurām tie vēlas dzīvot,” sacīja ministrs.

Diskusijas laikā ministrs par Valsts aizsardzības koncepciju atbildēja arī uz vairākiem studentu jautājumiem. Vienā no tiem bija jautāts – ko Latvija darītu, ja pēkšņi te parādītos karavīri bez atpazīšanās zīmēm, vai arī kādā no reģioniem pēkšņi sāktos nemieri ar separātisku ievirzi. Ministrs gan uzsvēra – Latvijā separātisms kā tāds nav iespējams, savukārt pati “separātisma” definīcija no Krievijas puses Ukrainā tika lietota, lai maskētu savu iebrukumu.

“Ko darīsim, ja Latvijā kaut kur uzradīsies “zaļie vīriņi”? Mana atbilde ir šāda – mēs esam maza sabiedrība, mēs šādus “fruktiņus” zinām! Mēs tos vienkārši “izņemsim ārā” un neitralizēsim. Tā būs valsts vara, ko mēs īstenosim! Mēs pieļāvām kļūdu 1939. gadā, un mēs to vairs nepieļausim! Ja kāds uzbrucējs pārkāps Latvijas robežu, mēs pret viņu vērsīsim visas mūsu rīcībā esošās spējas,” uzsvēra A. Pabriks.

Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija Latvijā jāpieņem līdz nākamā gada oktobra beigām.

Dalies ar šo ziņu