Lai nodrošinātu sekmīgu valsts aizstāvēšanu ārējas agresijas gadījumā, daudz svarīgāka par jauna un moderna bruņojuma iegādi ir pašas sabiedrības vēlme un griba aizsargāt tās neatkarību. Šīs vērtības var iemācīt tikai skolā un ģimenē, tā šodien 16.oktobrī, tiekoties ar Zemgales reģiona izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Lai nodrošinātu sekmīgu valsts aizstāvēšanu ārējas agresijas gadījumā, daudz svarīgāka par jauna un moderna bruņojuma iegādi ir pašas sabiedrības vēlme un griba aizsargāt tās neatkarību. Šīs vērtības var iemācīt tikai skolā un ģimenē, tā šodien 16.oktobrī, tiekoties ar Zemgales reģiona izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Uz semināru “Latvijas aizsardzības un drošības aktuālie jautājumi” Aizsardzības ministrija Zemgales reģiona izglītības pārvalžu vadītājus un skolu direktorus bija aicinājusi, lai runātu gan par visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu, izglītības iestāžu lomu jaunatnes patriotisma audzināšanā, cīņu pret dezinformāciju un Krievijas propagandu, kā arī Jaunsardzes kustības attīstību.
A.Pabriks uzsvēra, ka sadarbība starp Aizsardzības ministriju un skolām ir īpaši būtiska, jo tieši skola ir vieta, kur jaunajai paaudzei ieaudzināt tās vērtības, kuras tālāk svarīgi atražot gan no kopējā sabiedrības, gan valstiskā viedokļa. “Protams, ģimenē kaut kas tiek ieaudzināts, bet ne viss. Te sākas skolotāju loma. Mums ir svarīgi, lai jaunā paaudze būtu patrioti, cilvēki, kuri vēlētos iet armijā un aizstāvētu savu zemi, valsti un ģimeni. Var jau pirkt visādus ieročus, bet, vēl jo vajadzīgāka ir tāda sabiedrība, kura ir gatava aizstāvēt savu valsti, kura skaidri var pateikt - mēs Latviju neļausim aizskart! Jo vairāk būs šādu cilvēku, jo vairāk tas mūs spēs noturēt pret iespējamo ienaidnieku, gan ļaus valstij plaukt un attīstīties,” uzsvēra ministrs.
Pēc Pabrika teiktā jauniešu patriotiskajai izpratnei jābūt balstītai uz tām pašām vērtībām, kādas valda Nacionālajos bruņotajos spēkos . Taču bieži nākas novērot problēmas pašu bērnu ģimenēs, kurās šo vērtību ieaudzināšana ne allaž ir sekmīga. Tāpēc līdzās skolai te būtiska loma ir arī Jaunsardzes kustībai, kas pēdējo gadu laikā izaugusi līdz pat 8000 dalībniekiem. “Plānojot valsts aizsardzības mācību, mēs gribam, lai jauniešiem dalība Jaunsardzē būtu interesanta, lai viņi vēlētos piedalīties arī vasaras nometnēs, iemācītos sniegt pirmo palīdzību, jā, arī apgūt zinības darbā ar ieročiem. Pat ja šie bērni tālāk savu dzīvi nesaistīs ar dienestu, viņi būs krietni labāk sagatavoti krīzes situācijām,” uzsvēra A.Pabriks. Viņš gan atzina – šobrīd daudzviet Latvijā trūkst Jaunsardzes instruktoru, tomēr šī problēma tiek risināta.
Runājot par Visaptverošās valsts aizsardzības koncepciju, A.Pabriks uzsvēra, ka šobrīd Latvija atrodas asimetrisku draudu situācijā, tādēļ ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī visai sabiedrībai jābūt sagatavotai. “Mūsu uzdevums ir sūtīt agresoram skaidru signālu, ka jebkurš mūsu suverenitātes pārkāpums viņam maksās dārgi. Nevajag baidīties no domas – ko personīgi man darīt kara apstākļos? Piemēram, Zviedrijā, karš nav bijis pēdējos 200 gadus, taču ikvienam cilvēkam ir skaidri zināms, ko darīt gadījumā, ja valstij uzbrūk ārējs agresors. Šī sagatavotība nosaka, kādas preces ikvienam cilvēkam vajag turēt mājās krīzes gadījumiem, gan to, kā valstī strādājošie uzņēmēji ar saviem ražošanas līdzekļiem un iekārtām var palīdzēt aizstāvēt savu zemi. Ja pastāvēs šāda savstarpējā koordinācija starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sabiedrību un uzņēmējiem, mēs visi būsim gatavāki krīzēm un tas velns vairs nebūs tik melns,” uzsvēra ministrs, piebilstot, ka pilnībā valsti sagatavot šādiem draudiem plānots tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.
Aizsardzības ministrija regulāri rīko reģionālos seminārus Latvijas izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem, lai iepazīstinātu ar aizsardzības nozares aktualitātēm.