Somija tuvāko gadu laikā no savas aizsardzības industrijas plāno iegādāties vienu miljonu kājnieku mīnu aptuveni 100 miljonu eiro vērtībā, vienlaikus atsākot šo ieroču ražošanu valstī līdz 2028. gadam, ziņo Somijas Aizsardzības spēku izdevums "Ruotuväki".
Paredzēts, ka kājnieku mīnu ražošana Somijā sāksies 2028. gadā. Pašlaik Somijas Aizsardzības spēki gatavo iepirkuma programmu un tuvākajā laikā plāno izsludināt konkursu ražotāju atlasei.
Somijas Armijas štāba Inženieru vienību inspektors pulkvedis Riku Mikonens medijam norādīja, ka pašlaik vēl nav noslēgts neviens līgums par mīnu ražošanu vai iegādi. Tomēr mērķis ir noslēgt līgumus līdz 2027. gada beigām, savukārt visu pasūtīto mīnu piegādes plānotas 2030. gados.
Programma paredz divu veidu kājnieku mīnu iegādi: ar nostieptu stiepli aktivizējamas mīnas un spiediena iedarbībā aktivizējamas mīnas.
Pirmās piegādes paredzētas tuvāko gadu laikā, pakāpeniski atjaunojot un palielinot Somijas bruņoto spēku kājnieku mīnu krājumus.
Somija plāno šajā projektā iesaistīt vietējos aizsardzības industrijas uzņēmumus. Pēc R. Mikonena teiktā, valstī ir aptuveni seši uzņēmumi, kuri spēj ražot šāda veida munīciju.
Kā norāda "Ruotuväki", jau 2025. gada jūlijā Somijas aizsardzības nozares uzņēmumi "Nammo Lapua", "Insta" un "Raikka" pauda interesi iesaistīties kājnieku mīnu ražošanā, savukārt "Forcit Explosives" paziņoja, ka ir gatavs apspriest šādas sadarbības iespējas ar Somijas bruņotajiem spēkiem.
Somija plāno izveidot aptuveni viena miljona kājnieku mīnu krājumu, kas būtu līdzvērtīgs tam, kāds valsts bruņoto spēku rīcībā bija pirms pievienošanās Otavas konvencijai.
Somijas amatpersonas uzsver, ka kājnieku mīnas netiks izvietotas miera laikā. Tās paredzēts uzglabāt noliktavās un izmantot tikai krīzes vai kara gadījumā.
Papildus mīnu krājumu atjaunošanai Somija vēlas izveidot arī ilgtspējīgu šo ieroču ražošanas kapacitāti, kas krīzes situācijā ļautu strauji palielināt ražošanas apjomus. Vienlaikus valsts neizslēdz iespēju nākotnē iepirkt mīnas arī no ārvalstu ražotājiem.
Somijai ir aptuveni 1340 kilometru gara robeža ar krieviju. Savukārt 2025. gadā arī Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva paziņoja par nodomu izstāties no Otavas konvencijas. Šīs valstis savu lēmumu skaidroja ar nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas, reaģējot uz pieaugošajiem drošības draudiem NATO austrumu flangā.
