Šā gada 27. decembrī Latvija oficiāli izstājas no Otavas konvencijas par nevadāmo kājnieku mīnu aizliegumu. Šādu lēmumu Latvija pieņēma, reaģējot uz būtiski pasliktinājušos drošības situāciju, ko rada Krievijas īstenotā atklāti agresīvā un revizionistiskā politika, kas rada tiešus draudus kā Latvijai un citām NATO dalībvalstīm. Portāls “Sargs.lv” skaidro – kas mainīsies līdz ar Latvijas izstāšanos no šī dokumenta un kādos apstākļos Latvija varētu atsākt lietot nevadāmās kājnieku mīnas.
Latvija nav vienīgā valsts, kas nolēmusi izstāties no Otavas konvencijas. Līdz ar Latviju ceļā uz izstāšanos no nevadāmo kājnieku mīnu aizlieguma dokumenta ir arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija. Līdzīgi kā Latvija, arī šīs valstis robežojas ar Krieviju un ir secinājušas, ka esošajā drošības vidē ir nepieciešams paplašināt aizsardzības plānošanas iespējas, un lietojamo līdzekļu klāstu.
Līdz brīdim, kad Latvija kopā ar citām Eiropas NATO Austrumu flanga valstīm nolēma izstāties no Otavas konvencijas, tās parakstītāju vidū nebija astoņu valstu, to vidū gan Latvijas stratēģiskais sabiedrotais – ASV, gan agresorvalsts Krievija. Zīmīgi, ka tieši Krievija tās sāktajā pilna mēroga agresijā pret Ukrainu aktīvi izmanto nevadāmās kājnieku mīnas, ar tām attālināti mīnējot Ukrainas aizstāvju kontrolētās teritorijas tālu aiz frontes līnijas. Bieži agresorvalsts apzināti mīnē tieši tās teritorijas, kuras izmanto ukraiņu civiliedzīvotāji.
Neraugoties uz izstāšanos no Otavas konvencijas, gan Latvija, gan citas NATO dalībvalstis saglabās pilnu atbildību par civiliedzīvotāju aizsardzību.
Kas ir Otavas konvencija un kādus ierobežojumus tā noteica?
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un par to iznīcināšanu ir starptautisks līgums, kas parakstīts 1997. gadā. Tā mērķis bija mazināt nevadāmo pretkājnieku mīnu radīto kaitējumu civiliedzīvotājiem kā militāru konfliktu laikā, tā pēc tiem.
Konvencija to parakstījušajām dalībvalstīm aizliedz šo mīnu izmantošanu un paredz pienākumus attiecībā uz šāda tipa ieroču krājumu iznīcināšanu, atmīnēšanu un palīdzību cietušajiem.
Latvija Otavas konvencijai pievienojās 2005. gadā, un tā Latvijai stājās spēkā 2005. gada 1. jūlijā. Tolaik drošības situācija Baltijas reģionā bija salīdzinoši stabila, un tiešu Krievijas radītu militāru draudu nebija nedz Latvijai, nedz citām reģiona valstīm. Tolaik pievienošanās tika motivēta ar Latvijas vēlmi stiprināt starptautisko reputāciju, ievērot humanitārās tiesības un atbalstīt civiliedzīvotāju aizsardzību un globālos atmīnēšanas centienus.
Līdz ar Krievijas visaptverošu iebrukumu Ukrainā un pastāvīgi pieaugošajiem draudiem no agresorvalsts, izvērtējot drošības riskus, tika secināts, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir nepieciešams plašāks valsts aizsardzības līdzekļu klāsts, tostarp, nevadāmās pretkājnieku mīnas. Tālab 2025. gada sākumā Latvija līdz ar pārējām reģiona valstīm, saskaņā ar Otavas konvencijas 20. pantu sāka izstāšanās procedūru. Šis lēmums ir vērsts uz ilgtermiņa valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kādos apstākļos Latvijā var tikt izmantotas nevadāmās kājnieku mīnas?
Izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmē automātisku kājnieku mīnu izvietošanu Latvijas teritorijā. Kā norāda NBS, stiprinot Latvijas Austrumu robežu, miera laikā pierobežā nav plānots izvietot nedz nevadāmās, nedz vadāmās pretkājnieku mīnas, nedz prettanku mīnas un citus līdzīga tipa ieročus.
Kā norāda aizsardības nozares eksperti, jebkāda šādu mīnu iegāde, izvietošana vai izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas, konkrētās nepieciešamības, aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma. Visi lēmumi, kas saistīti ar šī tipa ieroču iegādi un pielietošanu tiks pieņemti tikai tad, ja tie būs pamatoti ar Latvijas drošības interesēm.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta šī tipa aizsardzības līdzekļu sertifikācijai un drošības prasībām. Tas nozīmē, ka visi procesi –mīnu izstrāde, ražošana, uzglabāšana, apmācība un lietošana – būs maksimāli droši gan Nacionālo bruņoto spēku personālam un sabiedrotajiem, gan sabiedrībai kopumā.
Latvijai jau ir informācija par iespējamiem šo ieroču sistēmu piedāvājumiem pasaules tirgū, tostarp no ražotājiem ārpus Latvijas.
Izstāšanās no konvencijas ļaus paplašināt sadarbību ar Latvijas aizsardzības industriju, izvērtējot iespējas šādas produkcijas ražošanai Latvijā.
Ko nevadāmo kājnieku mīnu atgriešana apritē nozīmē sadarbībai ar NATO sabiedrotajiem?
Latvijas lēmums neietekmē sadarbību ar NATO sabiedrotajiem.
Militārā sadarbība paliek nemainīga, un izstāšanās no Otavas konvencijas nekādā veidā netraucē kopīgām operācijām, kuru mērķis ir atturēt agresiju un aizstāvēt kā Latvijas, tā arī citu dalībvalstu teritoriālo integritāti.
Latvija turpinās aktīvu dialogu ar reģiona sabiedrotajiem un NATO līmenī par politisko, juridisko un operacionālo jautājumu salāgošanu jaunajā situācijā.
Gan Latvija, gan citas valstis, kuras nolēmušas izstāties no nevadāmo kājnieku mīnu aizliedzošās konvencijas, saglabā stingru apņemšanos ievērot starptautisko humanitāro tiesību principus, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņota konflikta laikā. Tās turpinās ievērot šos principus, vienlaikus risinot savas drošības vajadzības.
Tāpat šīs valstis apņēmušās turpināt atbalstīt globālos atmīnēšanas centienus, kā arī starptautisko sadarbību un palīdzību, lai risinātu mīnu un sprādzienbīstamu kara palieku radītās humanitārās sekas. Piemēram, Atmīnēšanas spēju koalīcija Ukrainai ir vērsta uz Ukrainas neatliekamo atmīnēšanas vajadzību risināšanu un modernu atmīnēšanas spēju attīstīšanu ilgtermiņā, nodrošinot aprīkojumu, apmācību un ilgtspēju.
Tikmēr tie NATO sabiedrotie, kas aizvien paliek Otavas konvencijas ietvaros, turpinās atbalstīt un īstenot konvencijas mērķus, kas saistīti ar atmīnēšanu, uzkrāto kājnieku mīnu iznīcināšanu, palīdzību cietušajiem un centieniem veicināt plašāku valstu pievienošanos mīnu aizlieguma konvencijai.
