Polija nolēmusi pirmo reizi kopš Aukstā kara sākt kājnieku mīnu ražošanu un plāno tās izvietot gar savu austrumu robežu, kā arī, iespējams, eksportēt uz Ukrainu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pavels Zalevskis.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā gandrīz visas Eiropas valstis, kas robežojas ar Krieviju, izņemot Norvēģiju, ir paziņojušas par plāniem izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Arī Polija ir šo valstu vidū un vēlas izmantot kājnieku mīnas, lai nostiprinātu savas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.
"Mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk iegādāties lielus daudzumus," aģentūrai "Reuters" norādīja Zalevskis. Mīnas tiks izvietotas aizsardzības programmas "Austrumu vairogs" ietvaros. Tās mērķis ir nostiprināt Polijas robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāvu.
Jautāts, vai mīnu ražošana varētu sākties nākamgad, kad būs pabeigta izstāšanās no Otavas konvencijas, Zalevskis atbildēja, ka ļoti to vēlētos, jo Polijai tas ir nepieciešams.
Polija augustā sāka procesu, lai izstātos no Otavas konvencijas, un iepriekš paziņoja, ka vajadzības gadījumā varētu sākt kājnieku mīnu ražošanu, taču oficiāls lēmums nebija pieņemts. Zalevska izteikumi ir pirmais apstiprinājums no Varšavas puses, ka tā gatavojas spert šādu soli.
