militārs konflikts

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO austrumu flangs arvien vairāk pārliecinās, ka alianses nākotne jau tiek pārrakstīta Ukrainas kaujas laukā. No bezpilota lidaparātu kara un kiberaizsardzības līdz civilajai noturībai un plaša mēroga militārajai mobilizācijai – Austrumeiropas amatpersonas norāda, ka Ukraina ir kļuvusi par...

Ukrainas Drošības dienests jeb SBU paziņojis, ka uz krievijas trieciena drona atlūzām, ar kuru aprīlī tika uzbrukts Čerņihivas apgabalam, konstatēts paaugstināts radiācijas fons.

NATO sākusi apspriest iespēju izveidot īpašu misiju, lai nodrošinātu komerciālo kuģu kustību caur Hormuza šaurumu, ja Irāna līdz jūlija sākumam neatcels blokādi. Par to, atsaucoties uz avotiem aliansē, vēsta “Bloomberg”.

Ķīnas militārpersonas 2025. gada beigās slepeni apmācīja aptuveni 200 krievijas karavīru, no kuriem daļa pēc mācībām atgriezās, lai piedalītos karā pret Ukrainu. Par to ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz trim Eiropas izlūkdienestiem un dokumentiem, ar kuriem iepazinusies aģentūra.

Ukrainas trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam 17. maijā parādījis, ka krievija nespēj efektīvi aizsargāt pat savu galvaspilsētu. Tā secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, vērtējot Ukrainas dronu uzbrukuma sekas.

Ukraina ir būtiski pārveidojusi savu aizsardzības sistēmu, pielāgojot to kara jaunajai realitātei, kurā arvien lielāku lomu spēlē droni, mazās kājnieku grupas, elektroniskā karadarbība un attālināti vadāmas tehnoloģijas. Par to raksta “Forbes”, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku inženieru sniegto informāciju.

Lietuvas Valsts aizsardzības padome apstiprināja lēmumu nosūtīt līdz 40 militārā un civilā personāla pārstāvjus misijā Hormuza šaurumā, lai palīdzētu nodrošināt jūras drošību, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta kanceleja.

Kopš nākšanas pie varas pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta Vladimirs Putins ap 9. maiju ir izveidojis jaunu valsts kultu. Taču tagad šis lēmums ir vērsies pret viņu, un “spēcīgā līdera” tēls sāk bālēt, raksta “The Wall Street Journal”. Karš pret Ukrainu jau ilgst ilgāk nekā Padomju Savienības karš pret nacistiem, bet Ukrainas droni arvien biežāk...

Ukrainas tālās darbības droni tagad spēj dot triecienus krievijas teritorijā līdz 1600 kilometru dziļumā, un to sasniedzamības zonā atrodas ceturtā daļa valsts teritorijas, vēsta medijs “Bloomberg”.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals apstiprinājis atbalstu Kijivas veiktajiem triecieniem krievijas ostu objektiem Baltijas reģionā. Tas noticis pēc tam, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti ielidojuši Igaunijas un Somijas teritorijā, vēsta “Bloomberg”.

Nacionālie bruņotie spēki informē, ka Izraēlas Aizsardzības spēkiem atsākot aktīvas kaujas pret teroristu grupējumu “Hizbullāh”, daļā Libānas teritorijas drošības situācija ir kļuvusi saasinātāka, taču kopumā joprojām ir vērtējama kā stabila.

Ukrainas izlūkdienests ziņo par plašu Krievijas slēpto atbalstu Irānai. Runa ir par militāro objektu satelītattēlu nodošanu un kopīgām kiberoperācijām, kas, iespējams, izmantotas triecienu sagatavošanai pret mērķiem reģionā, vēsta aģentūra “Reuters”.

ASV militāristi veiksmīgi īstenojuši operāciju Irānā, lai izglābtu notriektā iznīcinātāja F-15 pilotu, taču tā gandrīz izgāzās tehniskas kļūmes dēļ. Par to aģentūrai “Reuters” pastāstīja ASV amatpersonas.

Krievijas karaspēka virzība frontē kopš 2026. gada sākuma ir būtiski palēninājusies, savukārt Ukrainas spēki vairākos virzienos turpina pārņemt iniciatīvu. Par to ziņo Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, izvērtējot Krievijas armijas panākumus kaujas laukā.

Persijas līča valstis arvien vairāk nonāk spiediena situācijā, pieaugot spriedzei ar Irānu, neraugoties uz to centieniem izvairīties no tiešas iesaistes konfliktā. Tās smagi skāruši Irānas raķešu un dronu uzbrukumi - simtiem triecienu vērsti ne tikai pret militāriem objektiem, bet arī pret civilo infrastruktūru, tostarp lidostām, ostām, viesnīcām...