Pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” pārtvērējraķešu ražošanas organizēšana Ukrainā nebūtu ātrs un vienkāršs process, vēsta vairāki ārvalstu mediji. Aptaujātie eksperti norāda, ka modernākais pārtvērējraķešu variants – PAC-3 raķetes, kuru cena sasniedz aptuveni piecus miljonus ASV dolāru par vienību, – pašlaik tiek ražots tikai divās pasaules valstīs: ASV un Japānā. Galvenās grūtības saistītas ar sarežģīto tehnoloģisko procesu un stingro ASV kontroli pār savām militārajām tehnoloģijām.
“Pašreizējās ražošanas piegādes ķēdes jau ir noslogotas, bet jaunas ražošanas līnijas izveidei būtu nepieciešams arī specializēts aprīkojums un personāla apmācība, kas būtiski pagarinātu projekta īstenošanas termiņus,” teikts “Bloomberg” rakstā.
Salīdzinoši vienkāršāk būtu izgatavot raķetes korpusu. Daudz sarežģītāka ir nepieciešamās jaudas cietās degvielas raķešdzinēju, mazo vadības dzinēju, kā arī vadības sistēmu ražošana. Pēdējās pašlaik ražo tikai uzņēmums “Boeing”, kas tās piegādā ražošanas līnijām ASV un Japānā.
Vēl viens būtisks izaicinājums būtu šādas rūpnīcas aizsardzība pret Krievijas uzbrukumiem, jo pārtvērējraķešu ražotne kļūtu par vienu no prioritārajiem mērķiem Krievijas triecieniem. Tāpēc daļa analītiķu norādījuši, ka Ukrainai šādu rūpnīcu būtu lietderīgāk būvēt Polijā.
Vienlaikus pieprasījums pēc “Patriot” pārtvērējraķetēm ir būtiski pieaudzis, un ražotāji nespēj pilnībā apmierināt visus pasūtījumus. Uzņēmums “Lockheed Martin” plāno līdz 2030. gadam trīskāršot šo raķešu ražošanas apjomus, taču attīstību kavē piegādes ķēžu šaurās vietas. Kā norādījusi Stimsona centra vecākā pētniece Kellija Grieko, pat gadījumā, ja Ukraina uzbūvētu ražošanas rūpnīcu, tai nāktos risināt arī plašāka piegādātāju tīkla izveides jautājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš paziņojis, ka ASV varētu piešķirt Ukrainai licenci šo raķešu ražošanai. Viņš norādījis, ka uzņēmums, kas tās ražo un pašlaik būvē četras jaunas rūpnīcas, varētu iesaistīt Ukrainu ražošanas procesos divu līdz trīs mēnešu laikā.
Savukārt eksperti lēš, ka Ukrainai šādu raķešu ražošanas sākšanai būtu nepieciešams aptuveni gads līdz pusotrs. Vienlaikus pagaidām nav skaidrs, kāda tipa raķetes varētu tikt ražotas Ukrainā — jaunākās paaudzes pārtvērēji vai iepriekšējās paaudzes raķetes, kas darbojas kopā ar radaru sistēmām.
Arī Ukrainas eksperti piekrīt, ka drošības apsvērumu dēļ šāda ražotne, visticamāk, būtu jāizvieto sabiedroto valstu teritorijā.
Ņemot vērā sarežģītās ražošanas nianses, fakts, ka tuvākajā laikā Ukraina spēs kaujās izmantot pašu ražotās “Patriot” PAC-3 raķetes, ir maz ticams.
Kā “The Guardian” norāda bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadošais Krievijas analītiķis Džordžs Bībijs, ASV prezidenta lēmums par licences nodošanu maz ko dos Ukrainas drošības stiprināšanai šobrīd.
“Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropai nav brīvu raķešu, ko atdot. Konflikts ar Irānu ir nopietni izsmēlis ASV un Eiropas šo ieroču krājumus, un Savienotās Valstis nespēj tos saražot pietiekami ātri, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības. Tikmēr Krievija katru mēnesi uz Ukrainu raida gandrīz 100 ballistisko raķešu, un šis temps tikai pieaug. Savukārt ASV mēnesī saražo tikai aptuveni 50 “Patriot” raķetes sev un visiem saviem sabiedrotajiem un partneriem kopā,” atzīst eksperts.
Viņaprāt, Ukrainai būs nepieciešami daudzi mēneši, lai uzbūvētu “Patriot” raķešu ražotni. Jāņem vērā, ka, tiklīdz ražotnei tiks ielikts pirmais pamatakmens, Krievija pa šo vietu veiks pastāvīgus raķešu triecienus. Tādējādi, lai būtu vismaz kāda cerība pabeigt būvniecību, Ukrainai nāksies novirzīt daudzas no esošajām “Patriot” baterijām būvlaukuma aizsardzībai.
Turklāt bīstamību sagādā arī cits fakts – kā norāda Dž. Bībijs, ASV vajadzētu apzināties, ka licences piešķiršana Ukrainai, visticamāk, pakļaus “Patriot” tehnoloģijas Krievijas izlūkdienestu informācijas vākšanas riskam.
“Patriot” raķešu krājumi ir būtiski samazinājušies ne tikai Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā, bet arī aizvien līdz galam neatrisinātā ASV un Irānas konflikta dēļ. Irānas veiktie triecieni gan pa ASV militārajiem objektiem Tuvajos Austrumos, gan pa tās reģiona ciešākajiem sabiedrotajiem likuši iztērēt lielāko daļu pieejamās pretraķešu munīcijas krājumu, tādējādi šobrīd “Patriot” raķešu deficīts vērojams globālā līmenī.
Visasāk deficīta sekas izjūt Ukraina, kura nesen piedzīvotajā kombinētajā Krievijas gaisa uzbrukumā munīcijas trūkuma dēļ nespēja notriekt nevienu agresorvalsts izšauto ballistisko raķeti.
Lai gan šīs raķetes ir pasūtītas Ukrainas prioritārās aizsardzības iepirkumu programmas (PURL) ietvaros, piegādes kavējas. Tāpēc Ukrainas aizsardzības ministrs nosūtījis vēstules gandrīz 40 partnervalstīm, aicinot piegādāt to krājumos esošās “Patriot” raķetes iespējami ātrāk, lai pēcāk tās kompensētu ar PURL programmā pasūtītajām.
