ASV bruņotie spēki pēdējo nedēļu laikā slepeni organizējuši kuģošanas koridoru caur Hormuza šauruma dienvidu daļu gar Omānas piekrasti, kas ļauj ik dienu no Persijas līča pasaules tirgū nogādāt aptuveni desmit miljonus barelu naftas, vēsta izdevums “Axios”, atsaucoties uz divām ASV amatpersonām. Operācija notiek laikā, kad ieilgušais ASV un Irānas konflikts turpina būtiski ierobežot kuģošanu vienā no pasaules svarīgākajiem energoresursu transporta ceļiem.
Saskaņā ar “Axios” informāciju katru nakti aptuveni 15–20 tankkuģu organizētās grupās šķērso šaurumu pa dienvidu kuģošanas ceļu Omānas piekrastē. Operācijā tiek nodrošināta ne tikai ar naftu piekrauto tankkuģu izvešana no Persijas līča, bet arī tukšo kuģu nogādāšana reģiona ostās, kur tie uzņem jaunas naftas kravas.
ASV amatpersonas apgalvo, ka pēdējā laikā pa šo maršrutu pasaules tirgū nonāk vidēji gandrīz desmit miljoni barelu naftas dienā – aptuveni puse no apjoma, kas caur Hormuza šaurumu tika transportēts pirms kara sākuma. Atsevišķās naktīs izvestās naftas daudzums esot sasniedzis pat 15–20 miljonus barelu.
Operāciju koordinē īpaša darba grupa no ASV armijas štāba Fortbregā, Ziemeļkarolīnā, sadarbojoties ar ASV partneriem Persijas līča valstīs. Katru dienu tiek izveidoti gan to kuģu saraksti, kuriem jāpamet Persijas līcis, gan tukšo tankkuģu saraksti, kuriem jāieiet līcī pēc jaunas kravas.
Kuģi pārvietojas noteiktos laika intervālos – vispirms vienā lielā kolonnā virzienā no Persijas līča uz Arābijas jūru, bet citā laika posmā pretējā virzienā. Tankkuģu pārvietošanās pa dienvidu kanālu tiek organizēta saskaņā ar ASV militārpersonu norādījumiem.
Kuģu aizsardzībā iesaistīta arī ASV Gaisa spēku aviācija, kuras uzdevums ir pārtvert Irānas palaistas spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus. Kā “Axios” norādījusi viena no ASV amatpersonām, šīs nedēļas sākumā amerikāņu spēki pārtvēruši astoņus Irānas dronus un divas spārnotās raķetes.
ASV triecieni ierobežojuši Irānas novērošanas iespējas
ASV amatpersonas norāda, ka šādas operācijas īstenošana kļuvusi iespējama pēc ASV Centrālās pavēlniecības jeb CENTCOM triecieniem Irānas militārajai infrastruktūrai, kuros cita starpā būtiski samazinātas Irānas spējas ar radariem un citiem līdzekļiem kontrolēt kuģu kustību šauruma dienvidu daļā.
CENTCOM iepriekš paziņoja, ka jūlijā vairākās triecienu sērijās pret Irānas militārajiem objektiem iznīcināti vai bojāti raķešu un dronu palaišanas punkti, jūras spēku objekti, munīcijas noliktavas, sakaru tīkli un piekrastes novērošanas infrastruktūra. Trīs naktīs vien ASV spēki paziņoja par vairāk nekā 300 Irānas militāro mērķu apšaudīšanu.
CENTCOM jūlijā arī norādīja, ka kopš maija ASV spēki palīdzējuši nodrošināt vairāk nekā 800 komerciālo kuģu pārvietošanos caur Hormuza šaurumu, šajā laikā pa to transportējot aptuveni 400 miljonus barelu jēlnaftas.
“Axios” avoti apgalvo, ka pēc ASV uzbrukumiem Irānas Revolucionāro gvardu korpusa iespējas novērot dienvidu kuģošanas joslu ir ievērojami samazinājušās. Irānas spēku rīcībā saglabājušies atsevišķi atjaunoti radari, kā arī ātrgaitas kuteri, no kuriem vizuāli tiek novērota kuģu kustība.
“Mēs jau divus mēnešus kontrolējam Hormuza šauruma dienvidu joslu. Islāma revolucionāro gvardu korpuss var sagādāt nepatikšanas, taču tas nekontrolē šaurumu. To darām mēs,” izdevumam “Axios” sacījusi viena no operāciju pārzinošajām ASV amatpersonām.
Kuģošana joprojām ievērojami zem pirmskara līmeņa
Vienlaikus neatkarīgie kuģu kustības dati liecina, ka situācija Hormuza šaurumā joprojām ir tālu no normālas. Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz kuģniecības datu uzņēmuma “Kpler” informāciju, vēstīja, ka 18. augustā caur šaurumu bija pārvietojušies tikai seši preču kuģi, bet dienu iepriekš – deviņi. Pirms kara Hormuza šaurums nodrošināja aptuveni piekto daļu pasaules jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes jūras pārvadājumu.
Atšķirīgie publiskotie kuģu satiksmes skaitļi var būt saistīti gan ar atšķirīgām kuģu uzskaites metodēm un kuģu kategorijām, gan ar pašas ASV operācijas slepeno raksturu. Tomēr tie apliecina, ka, neraugoties uz Vašingtonas spēju uzturēt ierobežotu naftas plūsmu no Persijas līča, pilnvērtīga komerciālā kuģošana Hormuza šaurumā vēl nav atjaunota.
“Reuters” 17. augustā ziņoja, ka nenoteiktība par šauruma drošību un ASV–Irānas konflikta turpināšanās atkal veicinājusi naftas cenu kāpumu. “Brent” markas jēlnaftas cena tajā dienā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu.
Hormuza šaurums ir viens no stratēģiski svarīgākajiem jūras “šaurajiem kakliem” pasaulē. Tas savieno Persijas līci ar Omānas līci un tālāk – Indijas okeānu, un caur to tiek eksportēta ievērojama daļa Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Kuveitas, Irākas un citu reģiona valstu naftas un gāzes.
Tādēļ ASV vadītā operācija nav tikai militārs kuģošanas drošības pasākums. Spēja uzturēt kaut daļēju energoresursu plūsmu caur Hormuza šaurumu ļauj mazināt Irānas iespējas izmantot šauruma slēgšanu kā ekonomiskā spiediena instrumentu un vienlaikus ierobežo kara radīto ietekmi uz pasaules enerģijas tirgu.
