DW: Degvielas trūkuma dēļ Krievijas iedzīvotāji pārsēžas uz velosipēdiem un zirgiem

Pasaulē
Deutsche Welle/Sargs.lv
Rindas pēc degvielas Krievijā
Foto: X/Meduza

Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir saasinājuši degvielas piegādes problēmas, liekot iedzīvotājiem vairākos valsts reģionos stundām un pat diennaktīm gaidīt rindās pie degvielas uzpildes stacijām. Benzīna trūkuma dēļ cilvēki arvien biežāk izvēlas sabiedrisko transportu, velosipēdus un pat zirgus, vēsta Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” (DW).

Vairāku Krievijas pilsētu iedzīvotāji ziņo par slēgtām degvielas uzpildes stacijām. Savukārt pie stacijām, kurās benzīns vēl ir pieejams, veidojas vairākus kilometrus garas automašīnu rindas. Ilgās gaidīšanas un neskaidrības dēļ starp autovadītājiem nereti izceļoties arī konflikti.

Kāda Gelendžikas iedzīvotāja DW stāstījusi, ka automašīnu mēģinājusi uzpildīt trīs dienas. Sieviete degvielas uzpildes stacijā ieradusies jau pulksten piecos no rīta un pat pavadījusi nakti automašīnā, tomēr benzīnu tā arī nav izdevies iegādāties.

Īpaši sarežģīta situācija esot izveidojusies Čitā un citviet Aizbaikāla novadā, kur autovadītāji rindās pēc degvielas gaidot līdz pat 36 stundām. Sociālo tīklu lietotāji apgalvo, ka atsevišķi cilvēki savas vietas rindā pārdodot pat par 35 000 rubļu jeb aptuveni 400 eiro.

Mainās iedzīvotāju ikdienas paradumi

Degvielas trūkums licis daudziem Krievijas iedzīvotājiem mainīt ierasto dienas kārtību. Daļa cilvēku uz darbu dodas ar paziņu automašīnām vai meklē iespēju braukt kopā ar citiem. Citi pārsēžas sabiedriskajā transportā vai bērnus uz skolu ved, izmantojot gadījuma transportu.

Arī taksometru vadītāji strādājot retāk un arvien biežāk atsakoties no garākiem braucieniem. Tas savukārt izraisījis pasažieru pārvadājumu cenu pieaugumu, īpaši lielākajās pilsētās.

Krievijas lauku apvidos par alternatīvu automašīnām un lauksaimniecības tehnikai kļūst zirgi. Krievijas “Telegram” kanāls “Mash” ziņojis, ka pēdējās nedēļās būtiski pieaudzis pieprasījums pēc darba zirgiem. Dzīvnieki tiekot izmantoti gan cilvēku pārvadāšanai, gan lauksaimniecības darbu veikšanai.

Vienlaikus strauji palielinājies pieprasījums pēc velosipēdiem. Tiešsaistes tirdzniecības platformā “CDEK.Shopping” velosipēdu pārdošanas apjoms jūnijā, salīdzinot ar maiju, esot pieaudzis par 131%, bet ieņēmumi no velosipēdu tirdzniecības – par 263%. Arvien vairāk iedzīvotāju velosipēdus uzskatot par praktisku alternatīvu automašīnām.

Krievijas valdība sistēmisku krīzi noliedz

Krievijas varas iestādes noliedz, ka valstī būtu izveidojies sistēmisks degvielas deficīts. Amatpersonas problēmas skaidro ar iedzīvotāju panikas izraisītu degvielas pirkšanu, spekulācijām un īslaicīgiem piegādes traucējumiem atsevišķās degvielas uzpildes stacijās.

Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks apgalvojis, ka piegādes problēmas esot lokālas un neskarot visu valsti. Līdzīgus skaidrojumus snieguši arī Krasnodaras novada, Irkutskas un Pleskavas apgabala vadītāji, vainojot mazumtirgotājus un spekulantus panikas veicināšanā.

Tomēr DW vēsta, ka Ukrainas triecienu dēļ benzīna ražošanas apjoms Krievijā samazinājies līdz līmenim, kas sedz tikai aptuveni 65% no sezonālā pieprasījuma. Tiek lēsts, ka benzīna iztrūkums varētu sasniegt 40 000–45 000 tonnu dienā.

Degvielas meklējumos Krievijas reģionu iedzīvotāji, kuri dzīvo netālu no Kazahstānas robežas, arvien biežāk dodoties uz kaimiņvalsti. Lai ierobežotu degvielas nelikumīgu izvešanu, Kazahstānas varas iestādes pie robežas esot izveidojušas kontroles punktus.

Samazinās uzticība Putinam

Degvielas krīze un ekonomisko problēmu pastiprināšanās varētu būt ietekmējusi arī Krievijas iedzīvotāju attieksmi pret valsts vadību.

Krievijas Sabiedriskās domas fonda aptaujā, kas veikta no 19. līdz 21. jūnijam, uzticības līmenis prezidentam Vladimiram Putinam vienas nedēļas laikā esot samazinājies no 74% līdz 69%.

Tomēr sabiedrības neapmierinātība ar ikdienas apstākļu pasliktināšanos pagaidām neesot izraisījusi būtisku prasību pieaugumu pēc kara izbeigšanas. Neatkarīgā socioloģisko pētījumu centra “Levada” jūnija aptaujas rezultāti liecinot, ka 30% respondentu pauduši atbalstu kara turpināšanai. Tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2026. gada martā.

Dalies ar šo ziņu