Vēl pirms trim gadiem modernie Rietumu tanki tika uzskatīti par vienu no Ukrainai visvairāk nepieciešamajiem ieročiem, kas varētu palīdzēt pārraut Krievijas aizsardzības līnijas. Taču bezpilota lidaparātu straujā attīstība ir būtiski mainījusi kaujas lauku, un Ukrainai piegādātie vācu “Leopard” tanki pašlaik daudz retāk tiek izmantoti klasiskos bruņutehnikas uzbrukumos, vēsta laikraksts “The New York Times” (NYT). Daļa tanku tiek turēti rezervē un rūpīgi maskēti, kamēr to apkalpes apgūst jaunas prasmes un meklē veidus, kā smago bruņutehniku pielāgot dronu dominētam kaujas laukam.
NYT žurnālisti apmeklējuši Ukrainas Bruņoto spēku 33. atsevišķās mehanizētās brigādes vienības Harkivas apgabalā. Brigādes bruņojumā ir Vācijā ražotie “Leopard 2A4” tanki, kā arī virkne Rietumos ražotu bruņumašīnu un plašs bezpilota sistēmu klāsts – no FPV droniem līdz smagajiem bumbvedēju tipa bezpilota lidaparātiem “Vampire” un “Nemesis”.
Tieši 33. brigāde bija viena no Ukrainas vienībām, kas 2023. gada vasarā piedalījās pretuzbrukumā Zaporižjas virzienā. Tolaik Ukrainas rīcībā nonākušie Rietumu tanki tika gatavoti uzbrukuma operācijām, kurās tiem bija paredzēts sadarboties ar kājnieku kaujas mašīnām, inženieru vienībām un artilēriju.
Tomēr jau 2023. gada kaujas parādīja, cik ļoti karadarbību mainījuši bezpilota lidaparāti, prettanku mīnas un pastāvīga kaujas lauka novērošana. Savukārt turpmākajos gados FPV dronu skaits frontē pieauga vēl vairāk, padarot lielu un viegli identificējamu bruņutehnikas vienību pārvietošanos frontes tuvumā ārkārtīgi bīstamu.
NYT raksta, ka vairākus 33. brigādes “Leopard” tankus žurnālisti atraduši rūpīgi nomaskētus mežā tālu no tiešās kaujas līnijas. Daļa mašīnu gaida remontu vai tehnisko apkopi, citas tiek turētas kaujas gatavībā, taču pavēles tās izmantot uzbrukumos tiek saņemtas reti.
Tankus apdraud daudz lētāki droni
Viena no lielākajām problēmām ir dramatiskā izmaksu disproporcija starp smago bruņutehniku un līdzekļiem, ar kuriem to iespējams sabojāt.
Moderns Rietumu tanks maksā vairākus miljonus eiro, taču to var apdraudēt salīdzinoši lēts FPV drons. Turklāt drona operatoram nav obligāti jāpārvar tanka galvenā frontālā bruņa. Uzbrukumu iespējams vērst pret mašīnas vājāk aizsargātajām vietām – dzinēja nodalījumu, torņa augšdaļu, optiku, sensoriem vai citiem elementiem, kuru bojājums var padarīt tanku kaujas nespējīgu.
brigādes remontvienības pārstāvis NYT norādījis, ka kara sākumā Krievijas tankiem uzstādītās metāla konstrukcijas un režģi aizsardzībai pret uzbrukumiem no augšas nereti tika izsmieti. Taču turpmākā kara pieredze apliecināja, ka papildu aizsardzība pret bezpilota lidaparātiem ir kļuvusi nepieciešama abām karojošajām pusēm.
Arī Ukrainas tankisti turpina modificēt savas mašīnas, uzstādot papildu aizsardzības elementus un vienlaikus meklējot citus tehniskus risinājumus.
Neraugoties uz retāku tanku izmantošanu tiešos uzbrukumos, apkalpes turpina mācības. Saskaņā ar NYT vēstīto 33. brigādes tankisti aptuveni reizi divās nedēļās veic kaujas šaušanas vingrinājumus, lai nezaudētu prasmes un nepieciešamības gadījumā būtu gatavi atgriezties kaujā.
Miljonus vērti tanki kļūst arī par evakuācijas mašīnām
Mainījušies arī tankiem uzticētie uzdevumi. NYT novērojis, ka atsevišķos gadījumos “Leopard” tiek izmantoti bojātas tehnikas evakuācijai – būtībā pildot ļoti dārga bruņota vilcēja funkcijas.
Arī šādi uzdevumi ir iespējami tikai piemērotos apstākļos. Ukrainas karavīri norāda, ka drošāk tanku pārvietot lietus, spēcīga vēja vai sliktas redzamības laikā, kad pretinieka izlūkošanas un FPV dronu darbība ir apgrūtināta.
Tankisti ļoti labi apzinās risku. Kāds 33. brigādes karavīrs NYT stāstījis, ka jau pārdzīvojis drona triecienu tankam, savukārt citi atzinuši, ka pašreizējos apstākļos smagās bruņutehnikas izmantošana jāizvērtē īpaši rūpīgi.
Vienlaikus tankisti augstu vērtē Rietumu tehnikas iespējas. Kāds Ukrainas karavīrs ar segvārdu “Mehan”, kurš iepriekš dienējis uz padomju T-64, pāreju uz “Leopard” salīdzinājis ar pārsēšanos “Mercedes” vai BMW.
Taču pats “Mehan” tagad apgūst arī dronu vadīšanu. Līdzīgs process notiek arī citviet vienībā – pēc brigādes pārstāvju teiktā, ievērojama daļa tanku bataljona karavīru jau pārkvalificējušies darbam ar bezpilota sistēmām.
Vai tanku ēra tiešām tuvojas beigām?
Ukrainas pieredze tomēr nenozīmē, ka tanks kā ieroču sistēma būtu zaudējis militāro nozīmi. Arī paši Ukrainas Sauszemes spēki tanku vienības joprojām raksturo kā būtisku sauszemes spēku triecienelementu, kas spēj sniegt tiešās uguns atbalstu kājniekiem, iznīcināt pretinieka nocietinājumus un bruņutehniku un atbalstīt aizsardzības un uzbrukuma operācijas. Kopš 2023. gada Ukrainas tanku parks papildināts ne tikai ar “Leopard 2”, bet arī ASV M1 “Abrams” un britu “Challenger 2”.
Vienlaikus Ukrainas Sauszemes spēki uzsver, ka mūsdienu kaujas laukā tanki darbojas ciešā sadarbībā ar kājniekiem. Pilna mēroga kara pieredzes iespaidā 2024. un 2025. gadā Ukrainas tanku brigādes arī reorganizētas par smagajām mehanizētajām brigādēm, palielinot kājnieku un mehanizēto vienību īpatsvaru.
Tādējādi karš Ukrainā drīzāk demonstrē nevis tanka pilnīgu izzušanu, bet gan tā tradicionālās lomas maiņu. Plaši tanku uzbrukumi un bruņutehnikas kolonnu koncentrēšana teritorijā, kuru nepārtraukti novēro izlūkošanas droni un kur simtiem FPV dronu var ātri tikt novirzīti pret pamanītu mērķi, kļuvusi ievērojami riskantāka.
Brigādes komandieri pieļauj, ka nākamais attīstības posms varētu būt daudz ciešāka tanku integrācija ar bezpilota un pretdronu tehnoloģijām – elektroniskās karadarbības līdzekļiem, dronu pārtvērējiem un automatizētām aizsardzības sistēmām. Savukārt viena no tālākām iespējām varētu būt arī bezpilota vai attālināti vadāmas smagās kaujas platformas.
Ukrainas pieredze tādēļ vēlreiz apliecina vienu no galvenajām pašreizējā kara mācībām: pat ļoti moderna un dārga ieroču sistēma nevar tikt vērtēta atrauti no pārējā kaujas lauka. Tanks saglabā milzīgu ugunsjaudu, aizsardzību un mobilitāti, taču dronu piesātinātā vidē šo priekšrocību izmantošanai nepieciešama izlūkošana, elektroniskā karadarbība, pretdronu aizsardzība un cieša dažādu spēku veidu sadarbība.
Tādēļ jautājums, ko Ukrainas karš liek uzdot Rietumu bruņotajiem spēkiem, vairs nav tikai – vai tankam ir nākotne? Daudz būtiskāks ir jautājums, kādam jābūt nākotnes tankam, lai tas spētu izdzīvot kaujas laukā, kur gandrīz katra tā kustība tiek novērota no gaisa.
