Ukrainas izsludinātā 40 dienu triecienu kampaņa pret mērķiem Krievijas teritorijā galvenokārt uzskatāma par militāru un psiholoģisku ietekmes operāciju, kuras uzdevums ir palielināt kara ekonomisko un politisko cenu Maskavai, vērtē britu laikraksta “The Guardian” aptaujātie eksperti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 26. jūnijā paziņoja par 40 dienu ilgu triecienu kampaņu pret Krievijas militārajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Tās deklarētais nolūks ir palielināt spiedienu uz Krievijas vadību un piespiest Kremli pārtraukt karu pret Ukrainu.
Trīs nedēļas pēc kampaņas sākuma “The Guardian” analizējis tās militāro un politisko nozīmi, līdzšinējos rezultātus un iespējamo ietekmi uz turpmāko kara gaitu.
Četrdesmit dienas kā politisks vēstījums
Londonas domnīcas “Chatham House” Ukrainas foruma vadītāja Orisja Luceviča uzskata, ka kampaņas ilgums izvēlēts apzināti un tajā ietverts simbolisks vēstījums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
“Zelenskis ir naratīvā priekšnesuma meistars. Es domāju, ka tā ir atsauce uz 40 dienām šķīstītavā, gaidot lēmumu, vai nonākt ellē vai paradīzē. Vēstījums ir tāds, ka mēs jūs jau uzskatām par mirušu. Tagad jums pašam jāizlemj, vai glābt sevi,” sacīja O. Luceviča.
Viņas vērtējumā kampaņas termiņam ir arī politiska nozīme, ņemot vērā septembrī gaidāmās Krievijas Valsts domes vēlēšanas. Ukrainas mērķis varētu būt demonstrēt, ka Kremlis nespēj pilnībā pasargāt valsts teritoriju un iedzīvotājus no kara sekām.
Īpaši nozīmīgi šajā kontekstā ir uzbrukumi, kuru ietekmi izjūt Maskavas, Sanktpēterburgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji. Tie mazina Krievijas varas centienus uzturēt priekšstatu, ka karš norisinās tālu no valsts lielākajiem ekonomiskajiem un politiskajiem centriem.
Sentendrūsas Universitātes stratēģisko pētījumu profesors Filipss O’Braiens kampaņu raksturo kā psiholoģiskā kara instrumentu. Viņaprāt, nav pamata gaidīt, ka 40 dienu laikā Krievija kapitulēs, taču Ukraina šādi demonstrē spēju pārcelt karadarbības radītās sekas uz agresorvalsts teritoriju.
“Es domāju, ka galvenais mērķis ir mēģināt izraisīt naftas produktu krīzi Krievijā. Zelenskis arī cenšas pievērst ukraiņu uzmanību tam, ko Ukraina dara kaujas laukā, sakot: mēs rīkojamies dinamiski un pārņemam iniciatīvu,” norādīja F. O’Braiens.
Triecieni loģistikai, militārajai rūpniecībai un enerģētikai
Lai gan sākotnēji Ukrainas prezidents detalizēti neizklāstīja kampaņas plānu, vēlākie Ukrainas amatpersonu paziņojumi liecinājuši, ka tā aptver gan operācijas frontes tuvumā, gan tālas darbības triecienus Krievijas teritorijā.
Kampaņas ietvaros Ukraina cenšas pārraut vai apgrūtināt Krievijas bruņoto spēku apgādes līnijas, uzbrūkot loģistikas mezgliem, ceļiem, tiltiem, noliktavām un citai militārās apgādes infrastruktūrai.
Vienlaikus tiek turpināti tālas darbības bezpilota lidaparātu triecieni Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem, naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas glabātavām, militārajām bāzēm un citiem stratēģiskas nozīmes objektiem.
Atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālmajors Miks Raiens kampaņu raksturojis kā vienotu dziļo triecienu un ietekmes operāciju.
“Tā ir vienota dziļo triecienu kampaņa pret naftas pārstrādes rūpnīcām, militārajiem objektiem un lielajām pilsētām, kuras mērķis ir pamudināt Maskavu izbeigt karu,” rakstīja M. Raiens.
Šāda pieeja ļauj Ukrainai vienlaikus sasniegt vairākus mērķus – samazināt Krievijas militārās spējas, palielināt kara izmaksas, radīt traucējumus civilajā ekonomikā un ietekmēt Krievijas sabiedrības priekšstatus par Kremļa spēju kontrolēt situāciju.
Krievijas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt kara sekas
“The Guardian” vērtējumā Ukrainas triecienu mēroga un intensitātes palielināšanās radījusi ievērojamu psiholoģisku efektu Krievijā, tostarp Maskavā, kuras iedzīvotāji iepriekš nav gaidījuši, ka karš tik tieši ietekmēs viņu ikdienu.
Atsevišķos Krievijas reģionos radušās problēmas ar degvielas pieejamību, novērotas rindas degvielas uzpildes stacijās un cenu pieaugums. Triecieni naftas pārstrādes un degvielas uzglabāšanas infrastruktūrai liek Krievijai novirzīt papildu resursus objektu aizsardzībai, remontam un piegādes ķēžu pārkārtošanai.
Ukrainas bezpilota lidaparātu darbības rādiusa pieaugums ļāvis sasniegt arī objektus Sibīrijā, radot potenciālus draudus reģiona naftas pārstrādes rūpnīcām, militārajām bāzēm un enerģētikas infrastruktūrai.
Vienlaikus ievērojamu spiedienu izjūt arī Krievijas okupētā Krimas pussala. Triecieni tiltiem, ceļiem, enerģētikas objektiem un citiem infrastruktūras elementiem apgrūtina Krievijas militāro loģistiku un rada elektroapgādes traucējumus.
Krimas izolēšana no stabilām apgādes līnijām var palielināt Krievijas militāro vienību uzturēšanas izmaksas un ierobežot iespējas izmantot pussalu kā atbalsta punktu operācijām Ukrainas dienvidos.
Pieaug kritika par Krievijas pretgaisa aizsardzību
Ukrainas tālas darbības triecieni izraisa arī diskusijas Krievijas sabiedrībā par valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas efektivitāti.
Krievijas iedzīvotāji un uzņēmēji arvien biežāk kritizē varas iestādes par nespēju vienlaikus aizsargāt militāros objektus, kritisko infrastruktūru un privātos uzņēmumus. Krievijas rīcībā esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir spiestas nosegt ļoti plašu teritoriju, tādēļ Maskavai jāizvēlas, kuriem objektiem piešķirt prioritāti.
Tas Ukrainai ļauj radīt papildu slodzi Krievijas aizsardzības sistēmai arī gadījumos, kad uzbrukumi nenodara būtiskus fiziskus postījumus. Krievijai jāizvieto pretgaisa aizsardzības līdzekļi dziļāk valsts teritorijā, potenciāli samazinot to pieejamību frontes tuvumā un okupētajos Ukrainas apgabalos.
Eksperti gan brīdina, ka degvielas trūkums, cenu kāpums un infrastruktūras bojājumi paši par sevi, visticamāk, neradīs tūlītējus draudus Vladimira Putina režīma stabilitātei. Krievijas politiskā sistēma saglabā plašas represīvas un informatīvās kontroles iespējas.
Tomēr ilgstoša kara seku nonākšana Krievijas pilsētās var pakāpeniski vājināt sabiedrības pārliecību par Kremļa spēju garantēt drošību un ekonomisko stabilitāti.
Kampaņa var turpināties arī pēc 40 dienām
“The Guardian” aptaujātie eksperti neizslēdz, ka kampaņas turpmākajos posmos Ukraina var īstenot arī citas plaša mēroga operācijas, kuru mērķis būtu pazemot Krievijas vadību, apdraudēt režīmam simboliski nozīmīgus objektus vai vēl vairāk traucēt Krievijas militāro loģistiku.
Publiskajā telpā izskanējuši arī pieņēmumi par iespējamām Ukrainas sauszemes operācijām, lai atkārtoti pārņemtu kontroli pār kādu Krievijas teritorijas daļu vai piespiestu Maskavu pārvietot spēkus no frontes Ukrainā.
O. Luceviča uzskata, ka triecieni, visticamāk, nebeigsies pēc formāli noteiktā 40 dienu termiņa. Ja kampaņa nodrošinās militārus un politiskus ieguvumus, tās intensitāte varētu pat pieaugt.
Kampaņas panākumus tādēļ nevar vērtēt tikai pēc tā, vai tai izdosies panākt tūlītējas izmaiņas Kremļa politikā. Nozīmīgs rezultāts būtu arī Krievijas militāro spēju vājināšana, enerģētikas ieņēmumu samazināšana, papildu slodzes radīšana pretgaisa aizsardzībai un kara radīto seku arvien tiešāka pārnešana uz agresorvalsts teritoriju.
