Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums par jauno Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecelt ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju ir izpelnījies gandrīz vienprātīgu atbalstu valsts politiskajās, militārajās un sabiedriskajās aprindās. Britu laikraksts “The Guardian” vērtē, ka Drapatijs simbolizē Ukrainas armijas centienus atteikties no padomju komandvadības tradīcijām un veidot modernāku, uz iniciatīvu un personīgo atbildību balstītu militāro kultūru.
Ukrainas prezidents par Drapatija iecelšanu paziņoja 21. jūlijā, atbrīvojot no amata līdzšinējo bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Jau nākamajā dienā Drapatijs oficiāli sāka pildīt amata pienākumus. Par jauno Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku iecelts ģenerālmajors Ihors Skibjuks.
Sabiedrība gaidīja pārmaiņas
Drapatija iecelšana notikusi pēc vairākas dienas ilgušiem politiskiem satricinājumiem un protestiem, kurus izraisīja sabiedrībā populārā aizsardzības ministra Mihailo Fedorova atbrīvošana no amata. Fedorovam bija izveidojušās domstarpības ar O. Sirski par kara vadību, bruņoto spēku modernizāciju un jauno tehnoloģiju ieviešanu.
M. Drapatijs publiski atbalstīja Fedorova centienus reformēt armiju, tādēļ viņa iecelšanu atzinīgi novērtējusi arī daļa protestu dalībnieku.
“Sabiedrība gaidīja pārmaiņas. Runa nav tikai par kaujas taktikas vai operāciju vadības maiņu. Bija nepieciešams arī atjaunot uzticību valsts iekšienē pēc protestiem un atkal koncentrēties uz kara vadību,” laikrakstam sacīja Ukrainas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta pētnieks Mikola Beļeskovs.
“The Guardian” norāda, ka 43 gadus vecais M. Drapatijs pārstāv jaunāku Ukrainas komandieru paaudzi, kuras profesionālo pieredzi veidojuši vairāk nekā desmit gadus ilgi reāli kaujas apstākļi.
Plašāku atpazīstamību viņš ieguva 2014. gada maijā Mariupolē, kad, vadot kājnieku kaujas mašīnu BMP-2, izlauzās cauri prokrievisko kaujinieku izveidotai barikādei. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Drapatijs piedalījās Krievijas spēku virzības apturēšanā Krivijrihas virzienā un spēlēja nozīmīgu lomu Hersonas apgabala atbrīvošanas operācijā. Vēlāk viņš tika nosūtīts uz vairākiem sarežģītākajiem frontes sektoriem, tostarp Pokrovskas virzienu.
Kritizējis bailes, melus un mikrovadību armijā
M. Drapatija atbalstītāji uzsver, ka viņš jau salīdzinoši agri apzinājies bezpilota sistēmu nozīmi mūsdienu karadarbībā. Viņš arī centies piešķirt plašākas pilnvaras zemāka līmeņa komandieriem, vienlaikus prasot tiem uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
Ārpolitikas pētniecības institūta vecākais pētnieks Robs Lī M. Drapatiju raksturojis kā padomju militārās domāšanas un pārmērīgas mikrovadības kritiķi, kurš apzinās arī problēmas, ko Ukrainas armijā rada nepatiesas informācijas sniegšana augstākajai vadībai.
Savukārt M. Beļeskovs jauno virspavēlnieku raksturojis kā humānu un dialogam atvērtu komandieri. Šādas īpašības, pēc pētnieka domām, Ukrainas augstākajā militārajā vadībā līdz šim nav bijušas pašsaprotamas.
Drapatijs bauda cieņu gan profesionālo virsnieku vidū, gan starp karavīriem, kuri bruņotajiem spēkiem pievienojušies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā. Viņa reputāciju stiprinājis tas, ka ģenerālis karjeras gaitā pakāpeniski virzījies augšup, balstoties kaujas pieredzē, un labi pārzina situāciju frontē.
Iepriekš Drapatijs publiski kritizējis Ukrainas armijā pastāvošo “baiļu atmosfēru, iniciatīvas trūkumu un nevēlēšanos uzklausīt atgriezenisko saiti”, norādot, ka šāda iekšējā kultūra samazina bruņoto spēku efektivitāti.
Viņa gatavību uzņemties personīgo atbildību apliecināja arī rīcība pēc Krievijas raķešu trieciena Ukrainas militārajam poligonam, kurā tika nogalināti vairāki viņa pakļautībā esoši karavīri. Drapatijs uzņēmās atbildību un iesniedza atlūgumu, necenšoties vainu novelt uz zemāka līmeņa komandieriem. Šis solis ievērojami nostiprināja viņa autoritāti armijā un sabiedrībā.
“Prezidents Zelenskis izdarīja labāko iespējamo izvēli. Lai pārmaiņas dotu rezultātus, būs nepieciešams laiks, taču es zinu, ka daudziem karavīriem atkal ir cerība uz pārmaiņām. Tas ir ļoti svarīgi kaujas garam,” norādījis Ukrainas militārais analītiķis un veterāns, kurš publicējas ar pseidonīmu “Tatarigami”.
Uzdevums – aktīvāka karadarbība un armijas modernizācija
Sākot pildīt jaunos amata pienākumus, M. Drapatijs paziņoja, ka prezidents viņam uzdevis pastiprināt Ukrainas spēku uzbrukuma darbības, turpināt jaunu operāciju plānošanu un attīstīt bruņoto spēku tehnoloģiskās spējas.
“Priekšā ir sarežģīts darbs, tādēļ rīkosimies bez skaļiem solījumiem – uzņemoties atbildību par saviem lēmumiem un izturoties ar cieņu pret cilvēkiem, kuri notur fronti un palīdz Ukrainai izturēt,” uzsvēra jaunais virspavēlnieks.
Ukrainas prezidents norādījis, ka jaunās militārās vadības galvenie uzdevumi būs pretgaisa aizsardzības stiprināšana, cīņa pret Krievijas triecieniem, plašāka moderno tehnoloģiju ieviešana un kaujas vienību vajadzību nodrošināšana. Tāpat paredzēts turpināt aktīvu aizsardzību visās kara darbības vidēs un attīstīt Ukrainas tālās un vidējās darbības rādiusa triecienu spējas.
Drošības eksperts Niko Lange, komentējot M. Drapatija iecelšanu, vērsis uzmanību uz abu karojošo valstu militārās vadības paaudžu atšķirību – Ukrainas jaunajam virspavēlniekam ir 43 gadi, bet Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam Valērijam Gerasimovam – 70.
Atšķirīgā paaudžu pieredze ietekmē militāro doktrīnu, bruņoto spēku struktūru, tehnoloģiju izmantošanu un lēmumu pieņemšanas ātrumu. Pēc N. Langes vērtējuma, Drapatija nonākšana Ukrainas armijas vadībā Krievijai ir nelabvēlīga ziņa, jo arī Krievijas militārie eksperti atzīstot jaunā Ukrainas virspavēlnieka profesionalitāti.
Vienlaikus analītiķi brīdina, ka sabiedrības un karavīru cerības varētu pārsniegt viena virspavēlnieka iespējas. Mobilizācija, personāla trūkums, attiecības starp Aizsardzības ministriju un Ģenerālštābu, kā arī valsts kopējās militārās ražošanas un apgādes spējas nav jautājumi, kurus var atrisināt tikai bruņoto spēku komandieris.
“Pastāv risks, ka pēc sešiem mēnešiem viņu vainos problēmās, kuras viņš nevar pilnībā kontrolēt. Daudzi no nozīmīgākajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Ukraina, atrodas ārpus virspavēlnieka pilnvarām,” brīdināja M. Beļeskovs.
