Ukraina arvien biežāk veic triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, un tas jau radījis nopietnāko degvielas krīzi Krievijā kopš pilna mēroga kara sākuma, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Saskaņā ar Polijas analītiskās grupas “Rochan Consulting”, kas seko līdzi kara gaitai, apkopoto informāciju maijā Ukraina sekmīgi uzbrukusi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām 16 reizes mēneša laikā. Tas ir lielākais šādu triecienu skaits kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Kopš 2026. gada sākuma Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām uzbrukts vismaz 194 reizes. Tas ir 11 reizes vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.
Vienlaikus gan Ukraina, gan Krievija šogad viena pret otru izmanto rekordlielu dronu un raķešu skaitu. “Financial Times” norāda, ka tālās darbības triecienu karš sasniedzis augstāko intensitāti kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Analītiķi uzskata, ka Ukrainas dronu triecienu efektivitāte pieaugusi vairāku iemeslu dēļ. Ukraina būtiski kāpinājusi dronu ražošanu, kā arī uzlabojusi to izmantošanas plānošanu un organizāciju.
Ukrainas amatpersonas sarunā ar “Financial Times” norādījušas, ka nozīmīga loma bijusi arī ASV izlūkdienestu sniegtajam atbalstam. Tas palīdz Ukrainai plānot optimālus dronu lidojumu maršrutus, lai apietu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas un sasniegtu izvēlētos mērķus.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas publiskotajiem datiem 2026. gada pirmajos sešos mēnešos virs Krievijas teritorijas un okupētajām Ukrainas teritorijām esot notriekti vismaz 63 933 Ukrainas droni. Gandrīz puse no šī skaita attiecas tikai uz pēdējiem diviem mēnešiem: maijā Krievija ziņoja par 14 195 notriektiem droniem, bet jūnijā – par 17 832. Salīdzinājumam, janvārī un februārī šie rādītāji nepārsniedza 6000 dronu mēnesī.
Laikraksts norāda, ka šie dati liecina par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pieaugošo noslodzi. Maskavai kļūst arvien grūtāk aizsargāt stratēģiski nozīmīgus objektus – gan enerģētikas infrastruktūru, gan militāros objektus, kas nepieciešami kara turpināšanai.
Maskavas Aizsardzības analīzes centra CAST direktors Ruslans Puhovs norādījis, ka Ukrainas triecieni ir iedragājuši arī Kremļa veidoto priekšstatu, ka dzīve Krievijā, neraugoties uz karu, turpinās ierastajā ritmā.
“Fundamentālā līmenī mēs redzam, ka Putins šajā karā ir pieļāvis vēl vienu liktenīgu stratēģisku kļūdu, kaut kādu iemeslu dēļ uzskatot, ka laiks darbojas tikai viņa labā. Viņam neizdevās piespiest Ukrainu kapitulēt, taču viņš deva tai pietiekami daudz laika, lai izveidotu masveida dziļo triecienu līdzekļu ražošanu,” sacīja R. Puhovs.
Iepriekš ziņots, ka naktī uz 6. jūliju Ukrainas Aizsardzības spēki otro reizi deva triecienu “Slavneft-YANOS” naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā. Tā ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā, kuras jauda sasniedz 15 miljonus tonnu naftas gadā.
Tāpat triecieni veikti pa “NOVATEK-Ust-Luga” rūpnīcu Ļeņingradas apgabalā, 26. raķešu brigādes dislokācijas punktu un naftas produktu pārkraušanas termināli “TES-Terminal-1” Kerčā.
Ukrainas triecienos cietis arī dzelzceļa pārvads Luhanskas apgabalā, ko Krievijas spēki izmanto karaspēka un tehnikas pārvietošanai. Nodarīto zaudējumu apmērs vēl tiek precizēts.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norāda, ka Ukrainas triecienu rezultātā līdz šim no ierindas izvesti 42,74% Krievijas naftas pārstrādes jaudu. Tikai pēdējā mēneša laikā triecieni veikti pa astoņām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
