Ķīna
Šī gada 26. janvārī tika publicēts Satversmes aizsardzības biroja ikgadējais darbības pārskats, kurā iezīmēta strauji pasliktinājusies drošības situācija gan Eiropā, gan pasaulē. Tajā secināts, ka pasaule pēdējos gados ir iegājusi jaunā realitātē, kur karš arvien biežāk kļūst par politikas instrumentu, ekonomika - par tā turpinājumu, bet...
Ķīna ir arestējusi valsts augsta ranga ģenerāli Džanu Joušju (Zhang Youxia), apsūdzot viņu slepenas informācijas par valsts kodolieroču programmu nodošanā Amerikas Savienotajām Valstīm un lielu kukuļu pieņemšanā apmaiņā pret palīdzību militāro amatu piešķiršanā. Šī lieta ir augstākā līmeņa skandāls Ķīnas bruņotajos spēkos pēdējo desmitgažu laikā...
Apvienotā Karaliste ir sākusi mērķtiecīgi atjaunot retzemju elementu pārstrādes nozari, jo Rietumvalstis arvien skaidrāk apzinās nopietnu stratēģisku ievainojamību - Ķīnas gandrīz pilnīgo kontroli pār retzemju elementu pārstrādi un sakausējumu ražošanu.
Ķīna veikusi pirmo lidojumu ar “Dzjiutjaņ” – īpaši lielu bezpilota lidaparātu, kuru valstī jau dēvē par “lidojošu dronu aviācijas bāzes kuģi”. Kā ziņo “Bloomberg”, izmēģinājumi notikuši Šaņsji provincē.
Eiropas valstu valdības, pastiprinot bruņoto spēku modernizāciju pieaugošo drošības apdraudējumu dēļ, sastopas ar būtisku šķērsli - arvien jūtamāku retzemju elementu trūkumu, kas nepieciešami modernajām militārajām tehnoloģijām. Tikmēr ASV uzņēmumi strauji nodrošina sev piekļuvi pasaules resursiem, atstājot Eiropu sarežģītā situācijā.
Iespējamā kodolkonflikta atslābums, ko pasaule piedzīvoja pēc Aukstā kara noslēguma, nebija ilgs. Krievijas propagandā teju katru dienu izskan aicinājumi izmantot kodolieročus gan pret Ukrainu, gan to atbalstošajām rietumvalstīm. Savas kodolspējas nostiprina arī Ķīna un Ziemeļkoreja, un ceļā uz atombumbas iegūšanu ir arī Irāna. Palielinoties...
Ķīna ir kļuvusi par vienīgo un galveno avotu, kas ļauj Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam ne tikai pārdzīvot sankciju spiedienu, bet arī aktīvi pildīt Krievijas valsts militāros pasūtījumus, atklāj bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas "BelPol" jaunākais pētījums.
Balstoties uz Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) šī gada septembrī publicēto pētījumu “Karš un mūsdienu kaujas lauks”, piedāvājam ieskatu svarīgākajās atziņās un vērojumos par laikmetīgo karadarbību. Iepriekšējās rakstu sērijas daļās aplūkots, kā mūsdienu karadarbība pārveido globālo varas līdzsvaru, kā arī tas, kā tehnoloģijas...
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien deva rīkojumu ASV militārajiem spēkiem nekavējoties atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc 33 gadu pārtraukuma – tikai dažas minūtes pirms tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Apvienotā Karaliste saskaras ar pieaugošu apdraudējumu no naidīgām valstīm, piemēram, Krievijas, Irānas un Ķīnas, bet terorisma risks ir "milzīgs", jo "Al-Qaeda" un ISIS cenšas radikalizēt potenciālos teroristus. Par to paziņojis Lielbritānijas iekšējās izlūkošanas dienesta (MI5) vadītājs Kens Makallums, ziņo “Reuters”.
Krievija pārdod militāro aprīkojumu un tehnoloģijas Ķīnai, lai tā varētu labāk sagatavoties gaisa desanta iebrukumam Taivānā, tā, atsaucoties uz Lielbritānijā bāzētā pētnieciskā centra “Karaliskā apvienoto dienestu institūta” (RUSI) analīzi, vēsta ASV aizsardzības nozares portāls “Defense News”.
Klātesot Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam, Ķīna trešdien izrādīja savu militāro spēku un jaunākos ieročus vērienīgā militārā parādē par godu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai. Tāpat vizītes laikā Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins parakstīja aptuveni 20 vienošanās, kas uzsver abu...
Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli pauž Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Ķīna ar fiktīvu uzņēmumu starpniecību slepeni piegādā dzinējus valstij piederošam dronu ražotājam Krievijā, uzdodot tos par "rūpnieciskās saldēšanas iekārtām", lai izvairītos no Rietumu sankcijām atklāšanas gadījumā, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz trīs Eiropas drošības amatpersonu sniegto informāciju un dokumentiem.
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) pretizlūkošana Kijevā aizturējusi divus Ķīnas pilsoņus, kuri mēģināja nelikumīgi izvest uz Ķīnas Tautas Republiku slepenu dokumentāciju par Ukrainas raķešu kompleksu RК-360MC "Neptūns".