Ķīnas Jaunā gada svinību galvenajā televīzijas šovā, ko vēroja simtiem miljonu skatītāju visā pasaulē, šogad galvenās lomas nespēlēja aktieri, bet gan sudraboti, atlētiski un biedējoši precīzi humanoīdie roboti. Šis priekšnesums, kurā mašīnas izpildīja sarežģītus kung-fu elementus, salto un sinhronas dejas, nebija tikai izklaide. Tas bija rūpīgi inscenēts paziņojums pasaulei par Ķīnas tehnoloģisko nobriedumu. Kamēr Rietumu pasaule vēl diskutē par mākslīgā intelekta ētiku, Austrumos roboti jau mācās pārvietoties vidē, kas līdz šim piederēja tikai cilvēkam. Šī demonstrācija uzjundījusi diskusijas ne tikai tehnoloģiju entuziastu vidū, bet arī NATO gaiteņos un Eiropas aizsardzības industrijas centros, liekot uzdot jautājumu: cik tālu ir ceļš no deju grīdas līdz kaujas laukam un kā tas ietekmēs Eiropas drošības arhitektūru?
Tehnoloģiskais uzrāviens vai valsts propaganda?
Eksperti, analizējot šī gada priekšnesumu, uzsver milzīgo kontrastu ar pagājušā gada šovu, kur roboti spēja vien ļodzīgi imitēt tautas dejas. Šoreiz uzņēmuma “Unitree” modelis G1 un citi humanoīdi demonstrēja stabilitāti, kas robežojas ar akrobātisku meistarību.
Brukingas institūta eksperts Kails Čans norāda, ka Pekina izmanto šīs publiskās uzstāšanās, lai apžilbinātu gan iekšējo, gan starptautisko auditoriju ar savu varenību. Atšķirībā no abstraktiem programmatūras kodiem, humanoīdie roboti ir augsti pamanāmi tehnoloģiskās līderības piemēri, ko ikviens var redzēt savā tālrunī vai televizorā.
Tomēr aiz spožajām prožektoru gaismām slēpjas pragmatisks aprēķins. Ķīna saskaras ar strauju sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu, tāpēc roboti tiek pozicionēti kā glābiņš rūpniecībai un sociālajai aprūpei.
Uzņēmums “Noetix” kādā no Ķīnas šoviem demonstrēja robotu ar reālistisku sejas mīmiku, kas spēj imitēt emocijas, signalizējot par ambīcijām ieviest humanoīdus aprūpes sektorā. Tajā pašā laikā citi ražotāji, kā piemēram “Galbot”, rādīja robotu rokas, kas spēj pacelt smalkas stikla lauskas vai locīt apģērbu.
Tas liecina par milzīgu progresu sensoru un smalkās motorikas jomā, kas ir priekšnoteikums jebkurai praktiskai izmantošanai ārpus kontrolētas pētniecības vides. Tehnoloģiju profesore Marina Džana intervijā ar “The Guardian” norāda, ka šis ir jauns posms Ķīnas ražošanas evolūcijā - pārejā no lētas montāžas uz augstas pievienotās vērtības viedo ražošanu.
Mākslīgā intelekta radītie mīti un militārā realitāte
Līdztekus reālajiem sasniegumiem, sociālajos tīklos arvien biežāk parādās video, kuros humanoīdie roboti it kā veic šaušanas vingrinājumus ar automātiskajiem ieročiem sniegotos kalnos vai drupās.
Mākslīgā intelekta radīts video:
MEANWHILE IN CHINA 🇨🇳
— The Baraka Show Network ⭐️ (@TheBarakaShow) February 19, 2026
China’s Unitree Robotics humanoid robots have the capability to fire assault rifles.
Terrifying…
while Britain struggles to stop a boat and recruit men in the army, China advance with humanoid soldiers pic.twitter.com/bsLvLMPt9w
Lai gan šie konkrētie video ir dezinformācija, tie kalpo kā auglīga augsne bailēm par "terminatoru armiju" rašanos. Uzņēmums “Unitree” oficiāli uzsver savu robotu civilo pielietojumu, tomēr Ķīnas valsts televīzija nav vairījusies rādīt kadrus ar robotizētiem suņiem un pat "robotu vilkiem", kas tiek integrēti taktiskajās mācībās un piekrastes trieciena simulācijās.
Zviedrijas Aizsardzības universitātes profesors Hanss Livongs “Euronews” uzsver, ka robots cilvēka formā ir īpaši noderīgs vidē, kas sākotnēji būvēta cilvēkiem – lai iekāptu automašīnā, kāptu pa kāpnēm vai atvērtu standarta durvis. Militārajā un drošības kontekstā humanoīda forma nav pašmērķis, bet gan nepieciešamība, ja tam jādarbojas plecu pie pleca ar karavīru pilsētvidē.
Eiropai šis Ķīnas uzrāviens ir nopietns signāls. Galvenā Ķīnas priekšrocība nav tikai programmatūra, bet gan spēja masveidā un lēti ražot. Kamēr Rietumu uzņēmumi, piemēram, Elona Muska vadītais “Tesla” ar projektu “Optimus”, vēl strādā pie prototipu pilnveidošanas un cenu samazināšanas, Ķīnas ražotāji jau piedāvā humanoīdus par cenu, kas ir zemāka par 15 000 eiro. Tas ir iespējams, pateicoties gandrīz vertikāli integrētai piegādes ķēdei un masīvam valsts atbalstam.
Saskaņā ar Starptautiskās robotikas federācijas datiem, Ķīna jau tagad veido vairāk nekā pusi no visām pasaules rūpniecisko robotu instalācijām. Ja šī tendence turpināsies, Eiropa var attapties situācijā, kurā tā ir atkarīga no Ķīnas komponentēm pat savās drošības sistēmās.
Eiropas aizsardzības industrijai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība ne tikai pašiem robotiem, bet arī to kontroles mehānismiem un datu drošībai. Hanss Livongs norāda, ka Eiropai nav jāsāk viss no nulles, bet ir kritiski svarīgi mācīties no citu panākumiem un kļūdām. Eiropas spēks varētu būt specializācijā un augstākas pakāpes intelektuālajā vadībā, taču bez spēcīgas ražošanas bāzes Eiropa riskē zaudēt autonomiju šajā stratēģiski svarīgajā jomā.
Humanoīdie roboti vairs nav tikai zinātniskā fantastika vai tāla nākotne – tie kļūst par daļu no globālās tehnoloģiskās sacensības, kurā uzvarēs tie, kas spēs apvienot mākslīgā intelekta "smadzenes" ar izturīgu, masveidā ražotu un uzticamu "ķermeni". Dejas televīzijas ekrānos ir tikai prelūdija daudz nopietnākām pārmaiņām aizsardzības nozarē.
